Sveikas,
Vakar vakars mums bija nedaudz nemierīgs, jo pa dienu dēliņa mutē, tur kur jānāk zobiņam, pamanīju ka satūkusī smaganiņa ir tumšā krāsā. Protams, ka mani kā mammu tas satrauca, jo mute ir galva, nevis roka. Jau vakarā apzvanīju vairākas zobārstniecības, bet konstatēju, ka gadu vecus bērnus tā īpaši nekur nepieņem. Bija tādi, kas bija gatavi mūs pierakstīt rindā pie zobārsta uz februāra vidu. Bija tādi, kas teica brauciet rīt, sēdiet rindā un gaidiet.
No paša rīta šodien devāmies pie ģimenes ārsta, kas apskatīja smaganu un teica, ka izskatās ka nāk zobiņš, kurš ir pārrāvis asinsvadu, tāpēc arī melnums, bet ieteica, ka savam sirdsmieram lai dodos arī pie zobārsta. Ko arī darīju.
Tā mēs šodien no rīta nokļuvām poliklīnikā "Šarlotes", kas atrodas 1.slimnīcas teritorijā.
Atjaunota ēka, moderns interjers, padomāts par visiem. Bija īpaša ratu novietne. Katrā stāvā galdiņi ar zīmuļiem. Ārstu attieksme fantastiska. Zobārsts apskatīja mazo mutīti un konstatēja,ka jā, pie vainas zobiņš, kurš nākot ir pārrāvis asinsadu, kas tad arī izveidojis nepatīkamo melnumu uz smaganiņas. Bet drošs, paliek drošs mūs vēl aizveda pie ķirurga, lai tas dod savu gala slēdzienu. Ja nu tomēr, ir nepieciešams palīdzēt tam mazajam rakarim izspraukties caurs smaganu ātrāk.:) Iztikām bez ķirurģiskas iejaukšanās, nu tik nedēļu, divas jāgaida un zobam jābūt klāt. Un kamēr ķirurgs skatīja mutīti, zobārste kura mūs atveda Elim sagatavoja dāvanu - piepūta balto ārstu cimdu, uzzīmēja acis un muti un sanāca mīlīgs mošķītis, kas līdzīgs gailītim. It kā sīkums. Bet tik patīkams. Un tas lika pasmaidīt ne tikai man, bet arī Elim, kurš tomēr bija nedaudz sakreņķējies par to, ka visu rītu kāds vēlas "ielīst" viņa mutē. :)
Lai jauka diena un bez stresiem!
Kristīne
P.s. bildes no interneta dzīlēm un privātās kolekcijas.