Vakcinācija un realitātes noliegums

Vakcinācija un realitātes noliegums

02. Jan 2011, 14:55 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Vērojot diskusijas, kas izskan publiskajā telpā, saistībā ar vakcināciju, varētu rasties jautājums, vai bērnu vecāki  tiešām ir tik ļoti neizglītoti un bezatbildīgi, ka pakļauj savus bērnus smagām saslimšanām, mūža invaliditātei vai pat nāvei. Mērķtiecīgi tiek meklēti avoti, kuros tiek apšaubīta vakcinācijas lietderība un pārspīlēts risks. Speciālistu viedoklis bez loģiskiem pamatojumiem agresīvā veidā  tiek devalvēts.  Vai tiešām vecāki savus bērnus nemīl?



Domāju, ka viņi tāpat kā vairums vecāku savus bērnus mīl, un vēl viņiem labu. Arī vairums no viņiem nav stulbi. Drīzāk šeit mēs varam redzēt tādu aizsargreakciju kā realitātes noliegums. Šo fenomenu var vērot gan politikā, kad tiek noliegta jēgpilna rīcība, un ignorētas sekas pie kurām noved viens vai otrs lēmums. Arī īpaši smagā krīze Latvijā ir parādu atdošanas nolieguma sekas.  Kāpēc tāds noliegums? Tāpēc, ka realitāte ir sāpīga. Bet tikai apzinoties realitāti, mēs varam rīkoties konstruktīvi un jēgpilni.


Attiecībā par vakcīnām pastāv realitāte, ka tām var būt blakusparādības.  Tomēr riska – ieguvuma attiecība viennozīmīgi ir par labu ieguvumam, kas ir pierādīts neskaitāmos klīniskos pētījumos. Par laimi to, kuri vārdos cīnās pret vakcināciju, bet patiesībā savus bērnus ved pie speciālista un „pa kluso” vakcinē ir vairākums, nekā ortodoksālo noliedzēju, kas pakļauj savus bērnus un arī sabiedrību infekcijām.

Bez realitātes nolieguma starp vakcinācijas noliedzējiem, var novērot arī citus fenomenus – vilšanās, aizvainojums, projekcija , agresija un apvienošanās. Par sabiedrībā pastāvošajām netaisnībām,  daudzos ir aizvainojums, kurš tiek projecēts šajā gadījumā uz ārstiem, farmācijas firmām līdz pat sazvērestības teoriju līmenim. Aizvainojums lieliski apvieno, un ir tik patīkami gūt atbalstu, sapratni un pleca sajūtu no līdzīgi domājošiem.  Grupās apvienojušies cilvēki, cits citu atbalstot „ svētajā cīņā”, kļūst gatavi jebkādu, pat apšaubāmu informāciju, kas apstiprina viņu viedokli, pieņemt par absolūto patiesību. Jā, un ši izlāde notiek ar lielu agresijas devu, kuras cēloņi arī tālu nav jāmeklē.

Protams, sabiedrība ir jāizglīto, bet šis darbs vainagosies ar panākumiem, kad stabilizēsies materiāli ekonomiskā situācija, cilvēki iegūs drošību, stabilitāti un relatīvu pastāvoša taisnīguma izjūtu. Līdz tam vēlme sabiedrībai šķelties, gan bērnu vakcinācijas jautājumos, gan citos tikai saasināsies.

 

Māris Belte, konsultāciju firmas “Medicīnas Biznesa Akadēmija” valdes priekšsēdētājs. Ārsts-psihoterapeits.

Avots: blogi.nozare.lv/marisbelte

26. Mar 2010, 20:22

MĒS VISAS POTES POTĒJAM un dēls labi panes potes arī rota vīrusa poti potējām. Nav bijušas nekādas komplekācijas pēc potes. Arī ērču poti taisījām jau pirms pagājušās vasaras un tagad marta beigās taisīsim atkal! Katrs vecāks dara kā domā , ka ir pareizi. Es uzskau, ka vajag potes, jo tās pasargā! Es uzticos savam ģimenes ārstam un tam ko viņa saka attiecībā uz poti!

26. Mar 2010, 12:59

Piedodiet,piedodiet-bet es 100% dalu savu viedokli ar raksta autoru.

25. Mar 2010, 19:26

Visus vecākus nepiespiedīsim potēt bērnu... katrs vecāks dara tā, kā uzskata par nepieciešamu un klausa savai pārliecībai. Es gan jau no paša sākuma zināju, ka potēsimies, kā tas ir paredzēts, bet vienmēr būs vecāki ar saviem uzskatiem. Un nedomāju, ka tie vecāki, kas izlemj par labu nepotēšanai, pieļauj, ka kaut kas slikts notiks tieši ar viņu bērnu. Vienmēr jau tiek cerēts uz labu iznākumu.