Vai "izdeg" ikviena māmiņa?

Bērns, mājas darbi, darbs... Tas viss un daudz kas cits ir jādara sievietei. Kā neļautoes izdegšanai un ko darīt, ja tāda ir piemeklējusi, stāsta psiholoģe Marija Ābeltiņa un psihoterapeite Nikola Dzina.

Psiholoģe Marija Ābeltiņa stāsta, ka vecāku „izdegšana” ir saistīta ar spēku izsīkumu pildīt vecāku lomu. Šādā situācijā māmiņa vai arī tētis jūt spriedzi, naidu pret visu, kas mums ir apkārt, tai skaitā pret bērniem. Kāds tētis labi salīdzināja vecāku izdegšanu ar staigāšanu ar plikām kājām pa rozēm – sāp, bet konkrētas lietas dzīvē ir jādara.

Psihoterapeite Nikola Dzina nosauc biežākos „izdegšanas” simptomus:

-         ļoti ilgstošs nogurums, ko neremdē pat kārtīga izgulēšanās;

-         spēka izsīkums, kad nav spēka pat piecelties;

-         negribas ēst;

-         negribas gulēt vai gribas gulēt visu laiku;

-         viss, kas kādreiz ir iepriecinājis, vairs nerada prieku.

Šajā stāvoklī pastāv nemitīga spriedze, sevišķi tas ir raksturīgs pirmajiem bērniem, jo mēs  taču gribam būt ideāli vecāki, vai ne?! Maksimuma punkts, kad vecākiem vajadzētu saprast, ka kaut kas nav kārtībā ir negatīvas emocijas un dusmas pret savu bērnu un vēlme, lai bērns pasēž klusu kādu brīdi.

Ģimene ir ne tikai prieks un laime, bet arī smags darbs

Uz glancētu žurnālu vākiem redzamas laimīgas un smaidīgas ģimenes ar diviem, trim vai vairāk bērniem. Jā, bērni un ģimene tiešām ir laime, bet bez tā visa tas ir arī smags, ļoti smags darbs. Ja „izdegšana” un spēku izsīkums ir radies darbā, var paņemt atvaļinājumu un uz kādu brīdi var „atslēgties” un atpūsties no visa, bet mājas dzīvē atvaļinājumu paņemt nevar – mājas darbi, ēst gatavošana, tuvinieku aprūpēšana – tas viss un vēl vairāk ietilpst ikdienas māmiņas dienas kārtībā. Justies nogurušai ir pavisam normāli, jo pieaugušie biežāk tikai dod un dod no sevis, mazāk saņemot pretī.

Jā, fakts ir konstatēts – iestājies nogurums, bet ko darīt? Kā uzsver psiholoģe Marija Ābeltiņa, galvenais šajā situācijā ir atbalsts un atpūta, kur nogurušie var uzlādēt baterijas un turpināt darboties tālāk. Reizēm šķiet, ja bērns ir aktīvs, tad izdegšana draud biežāk, tomēr izdegšanu piedzīvo arī mierīgu bērnu vecāki.

Mammai nav katru dienu jāpaveic viss! Var padarīt vienu, divas vai trīs lietas, atstājot nenozīmīgākus darbus uz vēlāku laiku un vairāk laika veltot sev un ģimenei.

Sevis saglabāšanā noder gan vanna vai duša, gan neliela pastaiga, kas atļauj atvilkt elpu un darīt lietas nedaudz citādāk. Psiholoģe Marija Ābeltiņa iesaka dienā kaut 5 minūtes paņemt sev, jo visu dienu nevar tikai izelpot, izelpot un neko nesaņemt pretī.

Atbalstu vari meklēt arī krīžu centrā „Skalbes”, zvanot pa tālruni 67222922 vai 27722292, kur vecāki var gūt atbalstu, nevis nosodījumu par radušos situāciju.

Izdegšana attīstās 

Psihoterapeite Nikola Dzina stāsta, ka izdegšana var attīstīties un tā var tikt iedalīta 4 posmos:

-         1. posms. Mēs varam palīdzēt paši sev;

-         2. posms. Paši sev vairs nevaram palīdzēt un ir jāmeklē apkārtējo vai speciālista palīdzība;

-         3. posms. Speciālists iesaka lietot zāles, lai uzlabotu situāciju;

-         4. posms. Neārstējoties mēs varam nomirt.

Protams, ikvienam savas problēmas šķiet vislielākās un speciālisti mēdz dzirdēt šādu teikumu: „Ja jūs saprastu mani!” vai „Ja jums būtu tādas problēmas!” Bet speciālisti saprot un cenšas palīdzēt, tāpēc pats pirmais ir lūgt palīdzību un neuzskatīt par pazemojumu!

Palīdzību var lūgt ne tikai profesionāļiem, bet, pirmkārt, arī pašiem tuvākajiem – tētim, kurš var pasēdēt ar mazuli vai iziet pastaigā, vecmāmiņai, mammām rotaļu laukumos vai sievietēm, kuras bijušas līdzīgā situācijā kā Tu.

Problēmas skar arī stiprās sievietes

Dzīvē ļoti reti ir tā, ka kāds mums dod brīvo laiku. Šis laiks ir vienkārši jāņem atpūtai, gadiem ilgi veidojot savu atbalsta sistēmu! Tieši tāpēc tik svarīgi ir tuvie cilvēki un draugi. Kā uzskata Maija Ābeltiņa, vairākumam ir vismaz 1 cilvēks, kuram var piezvanīt un lūgt palīdzību.

Nemēģini būt stipra sieviete, jo tam nav nozīmes. Vecākas paaudzes sievietes var spriest, ka agrāk bija citādi un netika aktualizētas šādas problēmas, jo sievietes gan audzināja bērnus, gan apkopa māju, gan paguva vēl strādāt. Psiholoģe atzīst, ka varbūt mēs tiešām esam vājākas, jo dzīvojam citā sabiedrībā, kur viss notiek intensīvāk, tomēr ikvienā kultūrā tas ir labi sakārtots. Piemēram, ir bijušas kultūras, kur sievietes menstruāciju laikā devās prom no vīriešiem, kas patiesībā bija liela gudrība, jo šajā prombūtnes laikā sievietes varēja veltīt vairāk laika sev.

Saudzēsim sevi un neliegsim apkārtējo palīdzību!

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv

Vai arī Tu esi piedzīvojusi pilnīgu spēku izsīkumu? Kā Tu ar to cīnies?