Seši kaitinošākie bērnu izteicieni

...un kā uz tiem vispareizāk atbildēt.

„Vienu vakaru, kad jau bijām palīdušas zem segas, Anna (3g) man pēkšņi paziņoja: es gribu citu mammu! Forši. Pēc trīs godprātīgi nostrādātiem gadiem mani vēlas atlaist. Vēl sliktāk- viņa to sāka teikt diezgan bieži, piemēram, kad atteicos nopirkt viņas noskatīto rotaļlietu. Dažreiz man gribas viņai atcirst: bet es gribu citu bērnu!” /Elīna, 32g/

Bērns ar pāris vārdu palīdzību jums griež ārā pogas- tā ir daļa no bērna valodas un uzvedības attīstības. Jūsu uzdevums ir iemācīt bērnu būt laipnam, vienlaikus ļaujot viņam apliecināt sevi. Kā to izdarīt, ja bērns lieto šādus izteicienus:

Mans!

Ap divu gadu vecumu bērnam sāk parādīties privātīpašnieciskas tieksmes, viņš vairs nevēlas dalīties mantām ar citiem bērniem un viss, kas nokļūst viņa rokās, kļūst „mans!”

Labākais veids, kā reaģēt: vispareizāk būtu vienkārši ignorēt šo vārdu, bet tas ir ļoti grūti. Reizēm mums gribās ieriebt bērnam, sakot: tādā gadījumā šis dīvāns ir mans un Tu uz viņa nedrīksti sēdēt!

Tāpēc daudz vienkāršāk ir atbildēt ar vienkāršu, maigu frāzi, kas liks jūsu neatlaidīgajam bērnam saprast, ka tā neies cauri. Bērnam, kas uzstāj, ka viss ir „mans!”, varat vienkārši atkārtot „atvaino” vai „ir jauki gribēt tik daudz lietas”. Viss. Punkts. Pat ja šādas frāzes neapturēs bērna nemitīgo alkatību, tās atturēs jūs pateikt ko tādu, ko nevajadzētu teikt.

Tas nav godīgi!

Ļoti aktuāla gulētiešanas frāze. Bērns vēl vēlas dauzīties, skatīties TV, bet pienācis gulētiešanas laiks. Mazais ir sakrustojis rokas uz krūtīm, nostājies kareivīgā pozā, un apgalvo- nav godīgi, ka viņam jāiet gulēt tieši tad, kad TV rāda interesantu multfilmu.

Un tad mēs uzbļaujam: vai nu tu tūlīt pat izslēgsi TV un iesi gulēt, vai arī neskatīsies to veselu nedēļu!

Labākais veids, kā reaģēt: nomierinieties (vai izmantojiet šo paņēmienu citā brīdī, kad esat mierīga) un izskaidrojiet bērnam, kāpēc nevar vienmēr būt tā, kā viņš vēlas. Piemēram: tētis nevēlas šodien iet uz darbu, bet viņam tas ir jādara. Bērns sapratīs, ka pat pieaugušie nevar vienmēr dabūt to, ko vēlas. Šāda pieeja parasti darbojas.

Ar lielākiem bērniem var mēģināt sarunāt, lai viņi šo „tas nav godīgi!” frāzi aizvieto ar citiem, mazāk kaitinošiem vārdiem, piemēram, „mammu, man nepatīk šis noteikums”. Un nākamreiz, kad bērns lietos frāzi par negodīgumu, atgādiniet: atceries, mēs par to runājām- kādus vārdiņus var teikt šo vietā?

Tā jūs reizē iemācīsiet bērnam jaunus veidus kā izteikties.

Tu neesi man boss!

„Amanda (4g) visu vēlas darīt pati. Pat tad, kad mēs ļoti steidzāmies pie ārsta un vēlējos, lai viņa sēžas autosēdeklītī, viņa man paziņoja: tu man neesi nekāds boss! Man nācās iekost sev mēlē, lai neatbildētu „saderam?”” /Aija, 28g/

Labākais veids, kā atbildēt: bērns vēlas kontrolēt. Jums jācenšas saprast, ko bērns vēlas pateikt, kādas ir viņa vēlmes konkrētajā brīdī. Pamēģiniet pajautāt: kā Tu vēlies piesprādzēties- ar augšējo vai apakšējo sprādzi? Un bērns būs gatavs sadarboties. „Tu man neesi priekšnieks” vietā iemāciet bērnam teikt „es gribētu izvēlēties”.

Es gribu to tagad!

„Es sāku gatavot vakariņas, kad mans dēls Raimonds (2,8g) paprasīja cepumu. Es teicu, ka vienu viņš varēs dabūt pēc vakariņām, bet puika uzstāja: es gribu to tagad! Viņš ignorēja mani un visu laiku skandināja „es gribu tagad! es gribu tagad!” līdz es neizturēju un salūzu. Man vienkārši apnika tā uzstājīgā čīkstēšana.” /Ilze, 37g)

Labākais veids, kā reaģēt: jūs bērnam esat kā spēļu automāts- katrs desmitais kloķa rāviens dod vinnestu. Tāpat kā īstie spēļu aparāti- kaut laimests nav liels, tas tomēr notur jūs pie sevis, liekot mest iekšā vēl un vēl vairāk naudas.

Pasakiet bērnam „nē” vienu vai divas reizes, pēc tam centieties ignorēt uzstājīgo prasību. Novērsiet bērna domas no prasītā cepuma vai citas lietas ar kādu joku vai smieklīgu deju.

Galu galā- tik liela neatlaidība tomēr būs  pluss bērna dzīvē, kad viņš izaugs.

Tu man nekad neko neļauj darīt!

Šāda frāze visbiežāk nozīmē, ka aizliegumi bērnam tiešām ir par daudz. Iespējams, ka bērns tādēļ jūtas bēdīgs, nenovērtēts.

Labākais veids, kā reaģēt: lekcijas var apturēt čīkstēšanu, bet neatrisinās problēmu. Mēģiniet uzzināt, kas aiz šīs frāzes slēpjas, pajautājot: kas noticis? Es jūtu, ka tu esi saskumis par kaut ko vairāk, nevis tikai par to, ka es tev neļauju iet spēlēties pie Jurīša!

Bērns vēlas jums uzticēties. Viss, kas jums ir jāizdara- jāatver durvis sarunām. Viņa līmenī.

Tu man nepatīc!

Labākais veids, kā reaģēt: vispirms- neuztveriet to personīgi. Bērni saka šādus vārdus, kad viņi ir neapmierināti vai dusmīgi. Tas nenozīmē, ka jūs esat slikti vecāki. Nav viegli saglabāt vēsu prātu, kad bērns kritizē jūsu vecāku spējas, bet nekad nesakiet bērnam, ka esat ar mieru atdot viņu citai mammai- tā jūs tikai apdraudēsiet sava bērna uzticēšanos.

Mēģiniet saprast iemeslus, kāpēc jūsu bērns saka šos vārdus. Varbūt viņš ir vīlies, ka, mājupceļā pēc grūtas darba dienas, jūs atsakāties iebraukt veikalā pēc saldējuma.

Varbūt bērns ir pārguris, sapīcis. Ir svarīgi apzināties, kā jūtas bērns, lai jūs pati spētu saglabāt veselo saprātu un nesarunāt pretī ko nejauku. Pagaidiet brīdi, nomierinieties, jo, kad cilvēks ir bēdīgs, viņš zaudē 50 intelekta koeficienta punktus. Pēc tam varat bērnam pateikt par savām izjūtām: tu sāpini mani, kad saki, ka ienīsti mani. Ja bērns arī jau ir nomierinājies, viņš nožēlos sevis sacīto.

„Mana meita pirms kāda laika pārstāja teikt „es tevi ienīstu”,  tagad viņa saka „tu sāpini mana jūtas”. Piemēram, kad pasaku, ka neiešu viņas istabā trešo reizi novēlēt ar labu nakti. Visbiežāk es atbildu: paldies, ka dalies savās sajūtās. Bet ne vienmēr es spēju būt tik mierīga, cik vēlētos. Mēs visi reizēm zaudējam savaldību un sarunājam sliktas lietas, bet ir labi, ja vecāki prot atvainoties vai mainīt savu uzvedību tā vietā, lai visu laiku censtos būt perfekti. Vienvārdsakot- vienmēr ir labi pateikt bērnam „piedod”. „ /Jūlija, 5g vecās Elizabetes mamma/

Ērika Rudaša

pēc www.parenting.com materiāliem