Sākas Lielais gavēnis

Šodien ir Pelnu diena, un tajā Rietumu kristīgajā baznīcā sākas Lielais gavēnis. Tas ilgst 40 dienas līdz Lieldienām, mudinot cilvēkus vairāk aizdomāties par garīgām un mūžīgām, nevis materiālām vērtībām.

Pelnu diena latviešiem pazīstama arī kā vēja diena, Aizgavēnis, Buduļu vakars. Sākotnēji tie bijuši baznīcas svētki par godu aizgājēju pīšļiem, taču tas jau sen ir aizmirsts un pelni tiek saprasti vairs tikai to tiešajā nozīmē. Pelnu dienā tos izgrāba no pavarda un izkaisīja tīrumā vai dārzā, lai nebūtu kukaiņu, pelnus bēra arī lopiem spalvā pret dunduriem, sabēra tos drēbes kulītēs un piešuva vai pakāra pie apģērba, tad staigāja tā visu Pelnu dienu. Pelnu kulītes piekārējam Lieldienās bija jādāvina ola.

Tautā Pelnu dienu pazīst kā jaunu saimniecību dibināšanas laiku, izceļošanu uz jaunu dzīves vietu , kad sazarojušas ģimenes locekli promejot ņēma līdzi no vecā pavarda pelnus, kā vecās vietas svētību. Turpretī mājinieki meta pelnus pakaļ aizgājējam, lai līdzi aizietu visas nelaimes un slinkums. Pelnu dienas trešdiena bijusi arī derēšanas vai atsacīšanas - norēķināšanas diena. Pelnu dienā cepa pelnu plāceni: plāceni pelnos ar kaņepēm un gaļas "circeņiem" miežu mīklā. šajā dienā maizi cept nedrīkstēja. Ja cepšot, maize cauru gadu pelēšot.

Pelnu dienā puiši cīkstās, vilkdamies pirkstiem, met šautriņas, turpina Meteņa izdarības, bet populārākā ir Pelnu sargāšana.To dara tā: istabas vidū uz pelniem ielej ūdeni bedrītē. Vaktētājs paņem rokā bērza žagaru un apsēžas tā, ka pelnu kaudzīte ar ūdeni vidū ir starp kājām. Kas nāk klāt, tam uzdod ar žagaru. Bet zinātājs nebaidās, saķer sargātāju aiz kājām un pievelk šļūku pelnu bedrītei pāri.

Jautra izdarība jau laikus sašūt krāsainas kulītes un no mugurpuses tās nemanot piekarināt skolotājiem. (šito es no savas bērnībvas atceros, kā skolotājiem mēģiājām piekabināt pelnu kulītes). Tie nemanot ar tām nostaigā vai visu dienu. Ir iemesls arī no skolotāja Lieldienās pieprasīt olu par pelnu kulīti. Dažviet Latvijā pelnu diena ir pēdējā diena, kad var doties masku gājienā.
 

Pelnu dienas ticējumi no mūsu senču krājuma:

- Pelnu dienā piekar pelnu kulītes, lai kāpostiem nemetas tārpi.

- Jāmazgā krekli- tad tie būs koši balti.

- Ja Pelnu dienā kaut ko no lauka ved mājās -tad pārved arī peles.

- Pelu dienā no plīts pelni jāizgrābj un jāuzglabā tie līdz vasarai. Kad dārzā uz kāpostiem uzrodas kāpuri, tad vajag uz kāpostiem uzbērt Pelnu dienas pelnus.

- Bijis ierasts pelnu dienas vakarā stāstīt pasakas.

Gavēņa laikā var vairāk tuvoties Dievam, un cilvēki aizdomājas par garīgām un mūžīgām vērtībām - kāpēc mēs dzīvojam uz zemes, ko vēlamies, kāds ir mūsu gala mērķis, skaidro Latvijas Romas Katoļu baznīcas Informācijas centrs. 

Pelnu Trešdienā visos katoļu dievnamos ir īpašs rits. Tajā priesteris uz ticīgo pierēm ar pelniem uzvelk krusta zīmi.

Pelnu diena ievada gavēņa laiku, kad kristieši atturas no kādām ikdienišķām un ierastām lietām, cenšas ievērot mērenību uzturā un izklaidēs. Nav pieņemts rīkot kāzas, kristības un citus ar priecīgām izklaidēm saistītus pasākumus. Tā vietā lielāka uzmanība tiek pievērsta Bībelei, lūgšanai un grēksūdzei. Pelnu dienas novakarē draudzēs notiek īpaši dievkalpojumi. Altārus šajā dienā ietērpj violetajā krāsā, kas simbolizē ciešanas un grēknožēlu.