Psiholoģe Sanita Aišpure: pēršana neatrisina pilnīgi neko!

Psiholoģe Sanita Aišpure: pēršana neatrisina pilnīgi neko!

20. May 2011, 16:42 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Māmiņu Klubā pirms pāris dienām parādījās diskusija un dalīšanās pieredzē par pēršanu. Māmiņu Klubs aicina- respektēsim savus bērnus un nedarīsim tiem pāri! Par pēršanu kā audzināšanas paņēmienu komentāru sniedz klīniskais psihologs Sanita Aišpure.

1

Pēršana viennozīmīgi nav tā metode, kas kaut kādā veidā bērnam var palīdzēt. Vienīgais, ko bērns caur pēršanu var iemācīties ir tas, ka taisnība ir tam, kurš ir lielāks un stiprāks un bērns var sākt baidīties, kļūt neirotisks. Soda un disciplinēšanas jēga ir izskaidrot un likt bērnam saprast nodarījumu un to, kas ir izdarīts nepareizi. Tāpat disciplinēšana māca, kas notiks nākamajā reizē, kad šāds nodarījums tiks veikts.

 

Piemēram, katru reizi, kad lielais brālis vēlas iekniebt mazajam brālim, ne jau uzšaušana pa dupsi viņam kaut ko iemācīs. To var paveikt vienīgi ar izrunāšanos un izskaidrošanos.

 

Pēršana bērniem, kuri jau ikdienā ir jūtīgāki, ātrāk uztraucami, iekšējo nedrošības sajūtu tikai pastiprina un kādu dienu bērnam šo pārestības sajūtu gribēsies atdarīt un izlaist uz āru.

 

Viens no paņēmieniem, kas tiek pielietots, lai atturētu vecākus no pēršanas ir iedomāties, ka jūsu roka ir kāda pilnīgi sveša cilvēka roka. Paskatieties uz savu roku un vēlreiz to pārdomājiet! Vai vēlaties un vai jūs ļautu, lai jūsu bērnam pieskartos un iesistu svešs cilvēks?!

 

Pēršana ir veids, kā izlādēt savas dusmas, kas pēc pāris minūtēm ir jau rimušās un rodas nākamā sajūta- vainas sajūta un vecāki steidz bērnam atvainoties. Un tad bērns kļūst divtik apjucis- tikko mamma vai tētis bija dusmīgs un šāva pa dupsi vai pa ausi, bet nu jau mamma raud, izsplūst asarās un tiek lūgta piedošana! Bērns kļūst pavisam apjucis...

 

Ko tur varētu darīt? Katram vecumam ir savi niķi un neviens bērns bez niķiem nav izaudzis. Tieši tāpēc ir psihologi, dažādi kursi, kas izglīto jaunos vecākus un kur var uzzināt, ko darīt. Svarīgi ir saprast, kāpēc rodas niķi un kāds ir to rašanās cēlonis.

 

Niķi visbiežāk rodas tad, kad bērns vēlas piesaistīt uzmanību. Un tad uzreiz ir pretjautājums vecākiem- kāpēc bērns tik izmisīgi vēlas piesaistīt uzmanību? Kas ir paslīdējis garām? Kurā brīdī mamma vai tētis nepievērš pietiekami daudz uzmanības? Niķi visticamāk sāk rasties ap 2 gadu vecumu, kad sāk attīstīties bērna personība. Tas ir saistīts ar mazuļa personības attīstības ceļojumu. Grūtāk ir vecākiem, kuri nezina kā tikt galā un nu uzskata, ka bērns pa nakti ir samainīts pret citu bērnu. Niķi rodas, kad bērns ir noguris. Niķi rodas, kad bērnam ir pārāk daudz uzmanības, viņš tiek pārlieku daudz lutināts, zūd normālas robežas.. Katram no šiem iemesliem ir savs problēmu risināšanas ceļš.

 

Pēršana neatrisina pilnīgi neko! Ko jūs darīsiet, kad bērns kļūs lielāks? Jūs ņemsiet divas siksnas? 9 žagarus un slotu? Pēršana ir vecāku fiasko. Tajā brīdī, kad vecāki paceļ roku, tas liecina, ka viņu infomērības līmenis ir ļoti zems un sapratne par situāciju nav. Un pēršana ir vecāku kapitulācijas pazīme. Un, jā, bērns niķosies vēl vairāk. Siksna bērnam asociējas ar biedu, nedrošību un vecāku nemīlestību. 

 

Tieši tas pats ir ar žagaru, siksnas piesolīšanu: "Ja Tu būsi nepaklausīgs, dabūsi ar žagaru!" Tas iedveš bailes un, iepsējams, vēlmi atriebties pieaugot..

 

Neuztveriet bērnu kā mazu lelli, ko varat raustīt, biedēt, manipulēt, pazemot!

 

Bērns arī ir savs saprāts. Protams, attiecīgs savam attīstības posmam. Vienmēr jebkurai dzīvai būtnei ir dvēsele un sirds un tajā nekas nepazūd un viss tiek ierakstīts. Kad vecāki satiks savu pieaugušo bērnu, viņi redzēs, ka bērna sirdī ir kāda skramba...

 

Kristīne Damškalne, Māmiņu Klubs

Kristīne Māmiņuklubs.lv Kristīne Māmiņuklubs.lv 02. Aug 2010, 10:54

Mēs turpināsim rakstīt par disciplinēšanas metodēm, kas nav pēršana! Noteikti!

02. Aug 2010, 10:13

Es atceros, kā mani bērnībā pēra- cik tas bija pazemojoši, kā es tajā brīdī vecākus ienīdu-un man roka apstājas mirklī, kad gribas kaut ko tādu darīt pret savu bērnu.

taschinka taschinka 02. Aug 2010, 09:40

Kad dels bija paris menesus vec un pat iepriekss,es biju pateikusi,ka nekad nedosu pa dupsi savam bernam.Es domaju,ka var parunat,pastastit un berns sapratis un klausis.Tomer kad saka darit dazadas lietas vairakas reizes diena,kaut bija pateikts ka nedriksts un bija paskaidrots kapec nedrikst,ir dots pa dupsi.Es teiksu,ka musu majas daudzas lietasir lautas,tedel,ka nav remonta,bet ja ta daritu citam mammam berni tad nezinu ko vinas iesaktu.
Zimeja uz tapetem,uz sienam,durvim,uz gridas.Plesa nost tapetes.

taschinka taschinka 02. Aug 2010, 09:21



smaidosa
gribetu pajautat vai tev ir viss nolikts kur berns nevar tikt klat?????
mums piemeram bija bridid kad zimeja uz LSD TV,aiztika datoru,un kur lai tadas lietas noslepj 😃
par persanu runajot,nepatik man tas viss,kaut gan pati esmu pa dupsi iedevusi.dazreiz ir ta,ka mana runasana,skaidrosana ir ka ar galvu pret sienu.Dels piepus vaigus un smejas.

1 2