Pētām bērna raksturiņu!

“Oi, kāds tev raksturiņš!” – ļoti bieži dzirdam šāda veida frāzes, kad runājam par cilvēka rakstura iezīmēm. Arī mazam bērnam ir savs raksturs, lai arī viņš vēl ir pavisam mazs.

Psiholoģe Diāna Zande skaidro, ka zinātniski raksturu dēvē arī par temperamentu. Tas ir ģenētiski nosacīts, bioloģiski iedzimts un izpaužas bērna uzvedībā.

Visas noteikti esam dzirdējušas par melanholiķiem, sangviniķiem, holēriķiem un flegmatiķiem, taču Diāna uzsver, ka runājot par mazu bērnu šos skaidrojumus nelieto. Viņa atklāja, ka ir vairāki temperamenta raksturojošie lielumi. Šajā rakstā tuvāk aplūkosim trīs no tiem.

1.Aktivitātes līmenis. Nereti mammas savus bērnus sauc par hiperaktīviem. Diāna apgalvo, ka hiperaktivitāte un hipoaktivitāte (pretējs hiperaktīvam) ir diagnosticējamas slimības, tādēļ par mazu bērnu tā izteikties neiesaka.

“Ideāli, ja jūsu bērns ir starp hiperaktīvu un hipoaktīvu!”

Aktīvs zīdainis ir tāds, kuram ir augsts fiziskās aktivitātes līmenis. Visdrīzāk viņš ir nenogurdināms. Ātri rāpo, aktīvi zīž un visas citas aktivitātes veic daudz ātrāk nekā bērns ar zemu motoro aktivitāti.

Zemas motorās aktivitātes zīdainis ir nesteidzīgs. Šādam mazulim patīk ilgāk pagulēt, ar rāpošanu nesteidzas, arī zīdīšanas process aizņem ilgāku laiku.

“Svarīgi atrast veidu, kā aktīvākos bērnus nomierināt un pasīvākos iekustināt.”

2.Reakciju intensitāte. Bērna reakcija uz apkārt notiekošo. Šo temperamenta iezīmi jūt drīz pēc mazuļa piedzimšanas.

Emocionāli aktīvs – strauji reaģē uz visu, kas apkārt notiek. Tā teikt, netur neko sevī, ja sāp, tad raud, ja patīk, tad priecājas.

Emocionāli neaktīvs – vāji reaģē uz visu, kas apkārt notiek. Biežāk emocijas paturēs sevī.

“Mēs latvieši pēc būtības esam ieturētāki, tātad izteiktāka ir emocionālā neaktivitāte nekā, piemēram, spāņiem, kuri savas emocijas izpauž visos iespējamos virzienos.”

Diāna atklāj, ka pirmais solis uz apzinātu reakciju kontroli parādās 4 – 6 mēnešu vecumā, taču kopumā pirmajā dzīves gadā vecāki kotrolē bērna reakciju. Bērns ļoti labi uztver to, kas notiek ģimenē, tādēļ pat niecīgākais strīds būs piemērs tam kā nākotnē tādā situācijā rīkosies jūsu bērns.

3.Sensorais jutīgums – cieši saistīts ar visām maņām (oža, garša, redze, skaņa, dzirde).

“Vienam patīk samta audums, citam no tā metas zosāda.”

“Vienam patīk skaļa mūzika, citam ne.”

“Vienam garšo sāļi ēdieni, cits tos nevar ciest.”

Šādu piemēru ir ļoti daudz, jo katram no mums ir izteikts sensorais jutīgums. Tāpat ir ar bērniem. Sensorjutīgais bērns pēc pārslodzes neguļ.

Beidzot stāstu par temperamentu Diāna atgādina:

“Pēti savu bērnu un pieskaņojies viņam. Tāpat mēģiņi visu turēt balansā, lai viena nav par daudz, cita – par maz.”

Uzzini, kā iemācīties tikt galā ar bērna uzvedību, psiholoģes Diānas Zandes seminārā!