Mazuļa četrkājainais draugs

Mazuļa četrkājainais draugs

18. Nov 2010, 01:59 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Suns ir mājdzīvnieks, ko iecienījuši daudzi pāri kā pirmo „ģimenes pieaugumu”. Tomēr, kad piesakās bērniņš, daudzi topošie vecāki uztraucas, kā tad pareizi sagatavot suni mazuļa sagaidīšanai.

 

Katru vakaru uz dīvāna divgadīgā Stella un viņas terjers Oskars samīļo viens otru, kamēr māmiņa lasa vakara pasaciņu. Tas ir rituāls, kas ir svarīgs visai ģimenei. Stellas vecāki Linda un Roberts šīs meitas un suņa attiecības ir mērķtiecīgi veidojuši, nevis ļāvušies pašplūsmai. Jau grūtniecības laikā viņi apmeklēja draugus, kuriem bija mazi bērni, kā arī devās pie suņu trenera, lai iemācītu dzīvniekam būt paklausīgam.

 

Suns ir jāsagatavo bērna piedzimšanai

 

Svarīgākais bērna un suņa attiecībās ir audzināšana. Sunim ir jāsaprot savas robežas un jārespektē aizliegumi, gluži tāpat kā bērnam. Ja uz grīdas atrodas bērna sedziņa vai aktivitātes centriņš, sunim ir jāsaprot, ka tur viņam nav ko meklēt, tāpat bērniem ir jāmāca, ja suns atpūšas, tad viņš ir jāatstāj mierā.

 

Bērns nedrīkst palikt viens kopā ar suni

 

Psiholoģiski skatoties, uzaugšanai kopā ar mājdzīvnieku ir vairāki plusi, tomēr pieaugušajiem ir jāsaprot, ka pirmajos dzīves gados mājdzīvnieka kopšana nav jāuztic bērniem, tas ir vecāku pienākums. Bērns, kurš nav sasniedzis 10 gadu vecumu, nespēj pilnvērtīgi parūpēties par dzīvnieku. Daži suņu treneri pat uzskata, ka līdz 12 gadu vecumam bērnam nevajadzētu doties vienam pastaigā ar suni.

 

Bērni ne fiziski, ne psiholoģiski nav gatavi pareizi rīkoties bīstamās situācijās. Pirms trīs gadu vecuma sasniegšanas bērnus nekad nevajadzētu atstāt bez uzraudzības kopā ar suni. Pēc trīs gadu vecuma bērnu lēnām un uzmanīgi jāiesaista dzīvnieka aprūpē.

Šāda piesardzība nepieciešama, jo ne vienmēr bērna un suņa komunikācija izdosies bez problēmām. Piemēram, bērni izdara straujas kustības, pēkšņi sāk skriet, kas sunī var izraisīt instinktīvu mešanos pakaļ „medījumam”. Pat, ja suns tikai iekamps ar zobiem, bērna āda ir plāna un maiga un pavisam ātri var tikt gūtas neglītas kodumu rētas.

 

Arī dzīvnieks var būt greizsirdīgs

 

Linda un Roberts, lai izvairītos no suņa greizsirdības, Oskaru pie gaidāmā ģimenes pieauguma pieradināja pavisam lēnām. Roberts no dzemdību iestādes uz mājām sunim apostīt nesa Stellas pirmos autiņus. Tad, kad Linda ar meitiņu atgriezās mājās, Oskars dabūja dāvanu – lielu kaulu no Stellas. Jaunā māmiņa stāsta: „Mēs centāmies pēc iespējas mazāk kaut ko mainīt ikdienas ritmā – Oskara dēļ.”

 

Oskara vajadzības ir integrētas ikdienas ģimenes dzīvē, tieši tāpat kā meitiņas vajadzības. Tā arī ir pareizā pieeja. Ja ģimenē ierodas bērns, sunim ir jāiemācās dalīt sava vieta ar vēl kādu. Tas var pavisam ātri dzīvnieku iedzīt frustrācijā. Suns var censties konkurējošo personu izstumt no ģimenes. Tieši tādēļ ir svarīgi, ka suns ir iemācīts samierināties ar sarūgtinājumiem, tomēr viņam nav jāatsakās no ikdienas vajadzībām. Ja suns drīkst palikt par suni un saņem arī ikdienas mīļuma devu, bērns un suns var lieliski sadzīvot!

 

Terjers Oskars uzreiz iemīlēja Stellu. Stellai viņš ir personīgais suns, bez tam mazā saimniece jau dod dažas komandas, ko Oskars tomēr nesteidzas izpildīt! Psihologi norāda, ka bērni, kuri ir uzauguši kopā ar mājdzīvniekiem, ļoti ātri nodibina ciešas un emocionāli tuvas attiecības ar četrkājainajiem draugiem. Tomēr suņu un kaķu izteiktā personība spēlē lielu lomu – viņi necietīs lieku ucināšanos vai glaudīšanu pret spalvu.

 

Suņi ir uzticami pavadoņi

 

Suņi bērniem vienmēr būs uzticami draugi. Bērns kopā ar dzīvnieku ātri vien iemācās ievērot citas būtnes vajadzības un zināt robežas, cik tālu drīkst iet. Tai pat laikā suns ir rotaļu biedrs, kurš ar sajūsmu piedalās rotaļās.

Tas, ka trakojot un dauzoties ne vienmēr iztikt bez starpgadījumiem un netīrumiem, ir fakts, tomēr tas nav tik ļauni. Mūsdienās zinātnieki ir pārliecināti, ka jo vairāk netīrumu, jo labāk.

 

Saskarsme ar dzīvniekiem var pasargāt no alerģijām

 

Sievietes nepārtraukts kontakts grūtniecības laikā ar suni var pasargāt bērnu no alerģiju rašanās. Cilvēka imūnsistēma gadu simtos ir pieradusi pie tām baktērijām un netīrumiem, kas saistās ar suni, tādēļ vecākiem nav jāpārspīlē ar tīrību, savādāk bērna imūnsistēma var iemigt un rasties alerģijas risks. 

 

Ja tomēr bērnam ir novērotas alerģiskas reakcijas, nav nepieciešams uzreiz atdot dzīvnieciņu prom. Pietiek, ja tiek ievērota noteikta distance, lai netiktu ieelpoti pārāk daudz alergēnu. Pēc speciālistu domām, pēc kāda laika ķermenis iemācās apieties ar vielām, kas izraisīja alerģiju un tās vienkārši izvada no organisma. Stellai līdz šim mirklim nav bijušas nekādas alerģijas iezīmes, kaut arī abi vecāki ir alerģiski.

 

Kāda suņu suga ir piemērotākā ģimenei ar bērniem?

 

Kopumā ir 400 suņu šķirnes. Katru šķirni senāk audzēja ar noteiktu mērķi, kā, piemēram, lai ietu ganībās, medītu vai pucinātu. Ja ģimene ir nolēmusi iegādāties suni, no sākuma jāpainteresējas, kādai rasei ir paredzēts veikt kādu uzdevumu. Bērniem draudzīgas šķirnes ir, piemēram, pūdelis, spaniels, aitu suns. Pūdelis ir viena no visvairāk pirktajām suņu šķirnēm. Pūdelim tikpat kā nekrīt spalva, un tos var iegādāties dažādos izmēros. Arī spanieli ir jauki rotaļu biedri. Ja izvēlas medību suni, jāpainteresējas, vai viņš nav speciāli gatavots dzīšanai un pucināšanai. Arī tādas suņu šķirnes kā retrīvers vai kollijs ir jauki sabiedrotie.

 

Tātad, nav nekādu iemeslu, kas neļautu bērnam augt kopā ar četrkājaino draugu, tomēr vecākiem ir šī draudzība jākontrolē un jāvirza, lai neciestu neviena no pusēm!