Kaislības diskusijās par vakcīnām nerimst

Aizgājušos laikus mēs atceramies ar sava veida sentimentu- cik vienkārši viss bija, tomēr ir vēstures lappuses, kas liek aizdomāties.

Ik pa laikam uzvirmo diskusijas par vakcinācijas tēmu- vakcinēt vai nevakcinēt savus mazuļus?

Mazs ieskats vēsturē- Viduslaikos mazās bakas nogalināja lielāko daļu Rietumeiropas, 19.gs. vēdertīfs piemeklēja miljoniem bērnu, pēc Pirmā Pasaules kara gripa nogalināja vairāk cilvēku nekā karš, 1950. gads, kad miljoniem vecāku dzīvoja bailēs, lai viņu bērnus neskartu poliomielīts jeb bērnu trieka. Tās ir briesmīgas slimības, ko mēs esam apkarojuši ar vakcīnu palīdzību. Nespēja un nevēlēšanās izmantot vakcīnas ir kā solis atpakaļ pagātnē. Tieši tādēļ vakcīnas ir nosauktas par otru svarīgāko lietu sabiedrības veselības veicināšanā. Pirmā lieta – dzeramais ūdens.

Pēdējā laika populārākais izteiciens saistībā ar vakcīnām- tās ir nedabiskas. Tomēr par pilnīgi precīzu šo apgalvojumu nevar nosaukt, jo vakcīnas tiek veidotas no dabīgām baktērijām, kuru uzdevums ir sagatavot bērna organismu cīņai pret smagajām slimībām.

Izvēle nevakcinēt bērnus nostāda riskantā stāvoklī visus bērnus – gan tos, kuri ir vakcinējušies, gan tos, kuri nav. Slimības, kā difterija, masalas un B tipa gripa, ir nemirstošas un neizzūdošas. Tās slēpjas un ir gatavas atgriezties jebkurā laikā. Līdzīgi kā 1970. gadā Japānā uzliesmoja garais klepus, pēc tam, kad vecāki atteicās savus bērnus vakcinēt pret to.

Jā, vakcīnas var izraidīt blaknes, tomēr lielākoties tie ir apsārtumi vai sāpīga potēšanas vieta, kas pāriet pāris dienu laikā. Tādas alerģiskas pazīmes, kā nātrene, apgrūtinoša elpošana vai sēkšana, arī var piemeklēt cilvēku, tieši tāpēc ārstējošajam ārstam ir jānorāda jebkura veida alerģijas.

Vislielākās diskusijas notiek par vakcīnas un autisma savstarpējo sakarību. Šī diskusija īpaši uzvirmoja pēc 1998. gadā publicētajiem ziņojumiem, ka 12 bērniem bija zarnu trakta un uzvedības problēmas, atzīmējot, ka 8 no bērniem uzvedības traucējumi parādījās pēc MMR (masalas, parotīts, masaliņas) vakcīnas saņemšanas. Šīm diskusijām bija dažādi iemelsi un dažādas iesaistītās puses. Turklāt jāatceras, ka vecākiem, kuru bērnus ir skāris autisms, ir vēlme noskaidrot patiesos iemeslus, tāpēc nereti tiek vilkta saikne starp vakcīnu un šo slimību. Aktuāls šis jautājums ir kopš vakcīnu parādīšanās.

Bērni ASV regulāri tiek potēti pret: difteriju, masalām, cūciņām, B tipa gripu, gripu, garo klepu, pneimokoku slimībām, poliomielītu, rota vīrusu, masaliņām, stingumkrampjiem, vējbakām. Tieši tādēļ šo slimību izplatība pēdējos gados ir samazinājusies par 83-100 % gada griezumā. Šīs slimības ir to zemākajā punktā vēsturē.

Mammas uztraucas, ka bērni saņem pārāk daudz potes, līdz 2 gadu vecumam saņemot 14 vakcīnas. Jāatceras, ka pateicoties šīm potēm, jūsu bērnu nepiemeklēs 14 briesmīgas slimības, kuru ārstēšana no bērna paņem ļoti daudz enerģijas. Bērnu imūnsistēma ir ļoti stabila, līdz ar to tā atļauj vienā reizē vakcinēt pret vairākām slimībām.

Attīstītajās valstīs vecāki diskutē par vakcīnu nepieciešamību, bet tikmēr attīstības valstīs no šīm slimībām mirst neskaitāmi cilvēki. Tieši tādēļ, Bila un Melindas Geitsu fonds (Bill and Melinda Gates Foundation), nolēmis ziedot 10 miljardus dolāru vakcīnu iegādei, lietošanai nabadzīgajās valstīs.

Viedokļi ir dažādi un argumenti ir abām pusēm. Tieši tādēļ publiskajā telpā tiek publicēti raksti par šiem viedokļiem, lai vecāki var iepazīties ar pieejamo informāciju un paņemt sev vajadzīgāko.

Glena Braunšteina (Glenn D. Braunstein) raksts

Avots: www.huffingtonpost.com