Infekciju slimības bērniem

Visapkārt mums ir visdažādākie mikroorganismi. Tie visur- augsnē, dzeramajā un jūras ūdenī, gaisā. Cilvēki tos dzer, ēd, ieelpo un dzīvo starp tiem. Tas nozīmē, ka tikai īpašos apstākļos īpaši mikroorganismi var izraisīt infekcijas slimības.

Var izdalīt labos mikroorganismus, kas nodrošina normālu mikrofloru un kas piedalās organisma dzīvības procesu uzturēšanā, kā arī sliktos mikroorganismus, piemēram, baktērijas, vīrusus, hlamīdijas, sēnītes, kas nonākot organismā, vienmēr veicina slimības attīstību.

Ir zināmi noteikti ceļi, ka notiek infekcijas slimību izplatīšanās. Izšķir sekojošus veidus:

• gaisa - pilienu ceļš, kad infekcijas ierosinātājs izdalās no elpošanas ceļiem elpojot, klepojot, šķaudot;
• fekāli – orālais ceļš, kad infekcijas ierosinātāji no izkārnījumiem apkārtējā vidē nonāk ar roku palīdzību. Cilvēks inficējas, šos mikroorganismus atkārtoti norijot;
• transmisīvais ceļš, kad infekcijas ierosinātājs nokļūst tieši asinīs, piemēram, ar kukaiņa kodienu;
• tiešais kontakts, kad kādai organisma virsmai, piemēram, ādai vai gļotādai, saskaroties ar mikroorganismu, rodas labvēlīgi apstākļi infekcijas attīstībai.

Infekcijas slimību iedalījums 

Atkarībā no infekcijas lokalizācijas un tās izplatīšanās mehānisma izšķir vairākas infekciju slimību grupas, kurām ir līdzīgas pazīmes.

- Zarnu infekcijas. Šai grupai raksturīgs, ka infekcija izplatās fekāli – orālā ceļā. Infekcijas avots ir slims cilvēks vai dzīvnieks, kā arī patogēno mikroorganismu nēsātājs. Imunitāte pret zarnu infekcijām ir īslaicīga – no 0,5 līdz 2 gadiem.

- Gaisa – pilienu infekciju avots parasti ir slims cilvēks, un tās ir ļoti lipīgas. Parasti šīm infekcijām ir sezonas raksturs – visbiežāk aukstā gaisā, piemēram, ziemā - gripa.

- Asins infekcijas tiek pārnestas transmisīvā ceļā. Infekcijas avoti var būt cilvēks, dzīvnieki, kukaiņi. Raksturīgi, ka ir noteikti dabas perēkļi, kur tās ir izplatītas, piemēram, ērces Latvijā un Krievijā.

Vējbakas, masalas, masaliņas

Vējbakas ir akūta vīrusu infekcija, kas noris ar neizteiktu simptomātiku un raksturīgiem izsitumiem. Izsitumi ir pacelti virs apkārtējās ādas līmeņa un pildīti ar caurspīdīgu šķidrumu, kad izsitumi pārplīst, brūcītes pārklājas ar kreveli un sadzīst.

Vējbakas, līdzīgi masalām, ir ļoti lipīga infekcijas slimība - 90% no saslimušo bērnu skaita nav sasnieguši 5 gadu vecumu, tikai 10% no saslimušajiem ir pieaugušie.

Infektoloģe Ilze Grope stāsta, ka katru gadu tiek reģistrēti diezgan daudz vējbaku gadījumi- pagājušajā gadā tiek bija 7000 gadījumi, bet šogad katru mēnesi tie ir jau 600-700 reģistrēto saslimšanas gadījumu. Ja bērnam ir vēl kāda fona saslimšana, tad vējbakas var izvērsties par nopietnu slimību. Piemēram, ja bērnam ir astma, tad vējbakas var noritēt ļoti smagi, jo papildus jālieto vēl dažādas medikamenti. Grūti izslimot vējbakas ir arī bērniem, kuriem ir ādas slimības, jo vējbakas rada pumpas un papildu kairinājums no ādas slimībām var būt kā traucēklis.

Ko darīt, ja skolnieks vai pieaugušais nav slimojis ar vējbakām?

Gadās, ka vējbakas tiek pārslimotas vien ar pāris pumpām un bērns un vecāki pat nepamana vējbakas. Ja ir šaubas par to, vai jūs vai bērns esat slimojuši ar vējbakām, laiks doties uz laboratoriju nodot analīzes, kurās tiks noteiktas antivielas.

Kā aprūpēt pumpas?

Ilze Grope uzskata, ka briljanta zaļo nevajadzētu izmantot. Kāpēc? Ja agrāk ārsts ieteica dezinficēt elementus ar zaļo, tad skarot veselo ādu (sevišķi, ja pumpas ir daudz un nākas nosmērēt visu ķermeni), tad tas var nodarīt ādai būtisku kaitējumu.

Labāk ādas kopšanai izmantot remdenu dušu, kas notīra ādu, jo nieze rodas, bērnam svīstot un vairojoties baktērijām.

Slimojot ar vējbakām, obligāta ir izolācija uz 9 dienām, skaitot no pirmās slimību dienas. Bērnu nedrīkstētu vest arī rotaļu laukumiem vai veikaliem, jo lipīguma procents ir vairāk kā 95%.

Ja vējbakas Latvijā ir ikdienišķa parādība, tad masalas un masaliņas Latvijā nav problēma. Pagājušajā gadā reģistrēti tikai atsevišķi slimību gadījumi- 3 saslimšanas gadījumi ar masalām un 9 saslimšanas gadījumi ar masaliņām. Savukārt šajā gadā masalas nav reģistrētas vispār, bet masaliņas- tikai 3.

Kā uzskata Ilze Grope, liela loma ir vakcīnām, jo tās rada imunitāti un aizsargspējas pret īsto infekciju, ievadot novājinātus vai nogalinātus mikroorganismus ar palīgvielām, tādējādi praktiski ir izzudusi saslimšana ar masalām vai masaliņām.

Vakcīnām jā vai nē?

BKUS virsārsts Ģirts Breicis stāsta, ka valsts noteikti velti līdzekļus netērē un tās vakcīnas, kas ir kalendārā, ir svarīgas. Un tādas vakcīnas kā pret difteriju, stingumkrampjiem un cūciņām būtu jāvakcinē noteikti, jo ir smagi nāves gadījumi ar difteriju sirgstošajiem, kā arī cūciņas nes neauglību vīriešiem.

Protams, svarīgs faktors ir arī pašu vecāku izturēšanās, jo viss sākas no galvas. Jo mēs lietas uztveram mierīgāk un bez lieka stresa, nevajadzīgas bērna raustīšanas, jo saslimšana norit mierīgāk.