Imunoglobulīns Latvijā vairs nav pieejams. Ko nu?

Kādi ir veicamie pasākumi, lai pasargātu no ērcēm bērnus, ja līdz 1 gada vecumam nav pieejama vakcīna? Konsultē pediatre Gerda Lielause.

 

Jautājums:

 

Cik zinu, līdz gada bērnus nedrīkst potēt, tad kādi ir veicamie pasākumi, lai pasargātu no tā un ja tomēr ērce iekož, pie kam inficēta- kā notiek ārstēšana, jo cik saprotu, imunoglobulīns LV vairs nav pieeejams. Kāda vispār ir statistika bērniem līdz 2 gadu vecumam?

 

 

Atbild bērnu ārste Gerda Lielause:

 

 

Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet pie labvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem var būt ievērojami garāka. Ērces kļūst aktīvas, ja gaisa temperatūra pārsniedz +5°C. Tātad, visdrošākais pēdējais brīdis vakcinācijai ir februāris.

 

Bērnus var vakcinēt no 1 gada vecuma – pēc konsultācijas ar savu pediatru vai ģimenes ārstu, to var darīt arī ātrāk, ja ārsts to atļauj. Būtībā vakcinācijai nav vecuma ierobežojumu, lai gan pirmajā dzīves gadā vakcinēšanu veic tikai tad, ja ir palielināta varbūtība mazulim saslimt ar ērču encefalītu.

 

Palielināts risks ir 1) atrodoties mitrās un ēnainās vietās, kuras ērcēm vislabāk patīk, tāpēc tās vairāk sastopamas jauktu koku mežos ar labi attīstītu pamežu. Daudz ērču ir nekoptās meža audzēs ar ievērojamu lapu koku, īpaši alkšņu, piejaukumu, bet maz - sausos skrajos priežu silos. Aktīva (uzbrukumam gatava) ērce parasti sēž uz zāles stiebra apmēram 10 cm augstumā no zemes, gaidot, kad garām ies piemērots upuris.
Interesanti, ka ērce, kurai nav acu, tomēr labi var "pamanīt" savu upuri. Noskaidrots, ka ērce spēj sajust garām ejošas radības svārstības, siltumu, kā arī tā specifisko aromātu.
2) dzīvojot ērču apdraudētā rajonā.

 

Kā pareizi ģērbties, lai izvairītos no ērces piesūkšanās

 

Lai nepieļautu ērces piesūkšanos, ir ļoti būtiski (arī tad, ja iegriešanās mežā ir īslaicīga) valkāt apģērbu, zem kura ērces nevarētu pakļūt nepamanītas un būtu iespējams tās savlaicīgi notraukt, ja tā jau atrodas uz apģērba.

 

Bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, apģērba augšdaļa (džemperis, krekls, blūze, u.c.) jāieliek biksēs.

 

Ieteicams valkāt gaišu apģērbu, uz kura ērces labi saskatāmas.Pastaigas laikā ik pa brīdim jāaplūko apģērbs, lai ieraudzītu un laikus notrauktu pa to rāpojošas ērces. Pārnākot no pastaigas, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm un ķermeņa nav ērces.  Lai aplūkotu visu ķermeņi, izmantojiet spoguli. Īpaši uzmanīgi sev un bērniem pārbaudiet šādas ķermeņa daļas:

 

• Paduses,
• ausu apvidu,
• nabu,
• paceles bedrītes,
• matus,
• ap jostasvietu,
• cirkšņus.

 

Pārbaudiet savus mājdzīvniekus, jāizvelk jebkura ērce, kura tiek atrasta.

Šos ģērbšanās principus nepieciešams ievērot arī pret ērču encefalītu vakcinētām personām, jo tās nav aizsargātas pret citām ērču pārnestām slimībām, kā Laima slimību un ērlihiozi.

Ērces mājās var ienest arī ar koku zariem un puķēm, tādēļ arī tos pirms ienešanas mājās vajadzētu apskatīt un nopurināt.

 

Lai gan visa Latvija ir ērču apdraudēts apgabals, ir paaugstinātas bīstamības rajoni, piemēram, Rīgas un Ventspils.  Tātad- ir jāizvairās no pastaigām pa ērcēm tīkamām vietām, pēc pastaigas mežā, aizaugušā pļavā (ja tomēr ļausiet mazulim pašam steberēt šādās vietās) obligāti jāpārbauda, vai neesat līdzi atnesuši ērci.

 

Ja cilvēks ir vakcinējies ar Latvijā reģistrētu kvalitatīvu vakcīnu, ievērojis ārsta norādījumus un vakcinācijas grafiku, tad viņš visu jau ir izdarījis, lai nesaslimtu ar ērču encefalītu. Šajā gadījumā jānoņem ērce un nav nekas jādara. Var uzslavēt sevi, ka savlaicīgi sevi un sev dārgos cilvēkus pasargājis no nelaimes.

 

 

Latvijas mežos sastopamas divas Ixodes ērču sugas, kas pārnēsā ērču encefalīta vīrusus, borēlijas, ērlihijas un, iespējams, arī citus, pagaidām vēl pasaulē maz pētītus, infekcijas slimību ierosinātājus. Ixodes ricinus , kas izplatīta visur Eiropā, sastopama Latvijas rietumu un centrālajā daļā, mazāk - austrumu rajonos. Ixodes persulcatus jeb taigas ērce, kas izplatīta Krievijā, dominē Latvijas austrumu rajonos.

 

Ērču encefalīts

 

Ērču encefalīta inkubācijas periods ilgst no 3 līdz 28 dienām, vidēji 7 līdz 14 dienas.

 

Slimība sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem:

• nespēku,
• stiprām galvassāpēm,
• paaugstinātu ķermeņa temperatūru (38°C),
• kakla stīvumu, muskuļu un locītavu sāpēm, reizēm arī acu sāpēm,
• iespējami arī gastrointestinālie traucējumi.

 

Minētie simptomi ilgst no 1 līdz 8 dienām, vai arī ilgāk, ja pievienojas komplikācijas. Ja slimība ir vieglā formā, tad pēc šīs stadijas seko izveseļošanās.

 

Ja slimība norit smagā vai vidēji smagā formā, jau minētajiem simptomiem pievienojas:

• nelaba dūša, vemšana,
• apziņas traucējumi,
• paralīzes,
• līdzsvara traucējumi un reiboņi,
• krampji,
• koncentrēšanās spēju un atmiņas pasliktināšanās,
• jušanas traucējumi u.c. simptomi, un iespējams, pat letāls iznākums.

 

Retos gadījumos ērču encefalītam iespējami nevis centrālās nervu sistēmas (CNS), bet citu orgānu bojājumi - hepatīts, miokardīts u.c..

 

Aptuveni vienai trešdaļai cilvēku, kuri pārslimojuši ar ērču encefalītu, ir dažādi veselības traucējumi: sākot ar galvassāpēm un koncentrēšanās spēju samazināšanos, un beidzot ar paralīzēm.

 

Ērču encefalīta diagnozi apstiprina ar specifisko antivielu noteikšanas metodi. Ērču encefalītu pārslimojušie parasti iegūst imunitāti visai dzīvei.

 

Laima borelioze

 

Ir infekcija, kuru izraisa baktērija Borrelia burgdorferi. Ar šo infekciju cilvēks var saslimt pēc inficētās ērces piesūkšanās, īpaši, ja ērce bijusi piesūkusies ilgāk par 12 stundām. Atšķirībā no ērču encefalīta vīrusa, kas iekļūst asinīs uzreiz, borēlijas no ērces  var iekļūt cilvēka organismā arī pēc vairākām diennaktīm.

 

Tipiskākā agrīnā slimības pazīme ir cirkulārs apsārtums ērces  piesūkšanās vietā, kas parādās no 3 dienām līdz 1 mēnesim pēc ērces piesūkšanās. Apsārtums izplatās 3-4 cm diametrā un pēc kāda laika izzūd.

 

Nervu sistēmas traucējumu simptomi var parādīties pāris nedēļas vai mēnesi pēc ērces piesūkšanās.

 

Tie var izpausties kā:

• nogurums,
• galvassāpes,
• nelaba dūša,
• svara zudums,
• neliela temperatūra vai sāpes roku un kāju locītavās, pakausī un mugurā.

 

Ja pēc ērces piesūkšanās parādījies ādas apsārtums vai citi neskaidri simptomi, vienmēr nepieciešams konsultēties ar ārstu.

 

Ja slimība netiek laikus atklāta un ārstēta, vairākas nedēļas, mēnešus vai gadus pēc ērces piesūkšanās, var parādīties vēlīnas Laima boreliozes pazīmes:

• artrīts,
• nervu sistēmas bojājumi,
• sirds asinsvadu sistēmas darbības traucējumi.

 

Pēc pārslimotas boreliozes cilvēkam neveidojas imunitāte, un iespējama atkārtota inficēšanās. Pagaidām vēl nav pieejama vakcīna pret Laimas slimību jeb boreliozi.

 

Ērces, kas pārnēsā borēlijas, sastopamas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā un vairākās Āzijas valstīs.

 

Ērlihioze

 

To izraisītāji parazitē zīdītāju asinsrades sistēmas šūnās (leikocītos, eritrocītos un trombocītos) un endotēlija šūnās. Atkarībā no ierosinātāja mērķšūnām, ērlihiozi mēdz iedalīt monocitārā vai granulocitārā ērlihiozē.

 

Cilvēku granulocitārā ērlihioze parasti sākas kā jebkura infekcija:

• ar drudzi,
• drebuļiem,
• galvassāpēm,
• sāpēm muskuļos pēc ērces koduma ar inkubācijas periodu vidēji 8 dienas,
• iespējami arī gastrointestināli traucējumi,
• respiratori simptomi,
• centrālās nervu sistēmas iesaiste.

Laboratoriskās atrades liecina par par vieglu aknu bojājumu.

 

Normālais leikocītu skaits atjaunojas slimības otrās nedēļas laikā, pat ja netiek veikta terapija.

 

Parasti infekcija beidzas bez speciālas ārstēšanas, tomēr smagas komplikācijas iespējamas pat līdz 16% gadījumu un iespējams ilgstošs drudzis, akūta nieru mazspēja, un hemorāģijas. Reti novērojams meningīts un meningoencefalīts.

 

Uzskata, ka vairumā gadījumu infekcija norit salīdzinoši vieglā formā un paliek nediagnosticēta.

Kā rīkoties, ja ērce ir piesūkusies?

 

Ja ērce tomēr piesūkusies, pareiza un ātra ērces noņemšana samazina inficēšanās risku ar Laima slimību, gan ne ar ērču encefalītu.

 

Ieteicams, lai ērci noņem medicīnas darbinieks, jo, nepareizi noņemot ērci, var saspiest tās iekšējais saturs, palielinot risku saslimt ar kādu no ērču pārnestajām slimībām.

Tomēr, ja darāt to pats, ievērojiet:

• pirms ērces izvilkšanas ar 70° spirtu vai degvīnu jādezinficē vieta, kur tā piesūkusies;
• ērces izvilkšanai vajadzētu izmantot smailu pinceti, ar ko jāsatver ērce pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties ērci nesaspiest, un lēni ar vienmērīgu kustību jāvelk ārā. Nav ieteicams ērci vilkt ar pirkstiem, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur mikrotraumām ādā vai gļotādā. Tāpēc, ja nav pincetes, un ērce jāizvelk ar pirkstiem, vajadzētu izmantot kādu starpliku - auduma gabalu, papīru, salveti. Var izmantot diega cilpu. To apsien apērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, izņem ērci;
• pēc ērces noņemšanas tās piesūkšanās vietu apstrādā ar joda tinktūru vai spirtu;
• rokas obligāti rūpīgi jānomazgā ar ziepēm;
• ja cilvēks nav vakcinēts pret ērču encefalītu, jāapmeklē ģimenes ārsts vai tuvākā ārstniecības iestāde. Pie ārsta jāgriežas arī gadījumā, ja ap ērces koduma vietu parādās apsarkums vai ir citas sliktas pašsajūtas pazīmes.

Ko nedrīkst darīt, ja ērce ir piesūkusies?

Mēģinot ērci izvilkt, nedrīkst ērci saspiest, griezt vai izraut, jo ērces ķermeņa saturs var iekļūt ādā.
Nedrīkst piededzināt ērci ar sērkociņu, cigareti vai spirtu saturošu šķīdumu.
Ērces izvilkšanas procesā nedrīkst lietot benzīnu, eļļu, sviestu vai citas vielas.

 

1 mēnesi pēc ērces piesūkšanās vēlams:

 

• Lietot vairāk vitamīnus, īpaši C vitamīnu (labāk dabīgā veidā).
• Lietot preparātus, kas stiprina imunitāti, un patērēt daudz šķidruma.
• Izvairīties no saaukstēšanās, alkohola lietošanas un intensīvām fiziskām slodzēm.

 

Dati un statistika:

 

Visaugstākais ērču encefalīta gadījumu skaits, vairāk par 1300 gadījumiem tika reģistrēts 1994. un 1995. gadā. 2005. gadā tika reģistrēts salīdzinoši zems saslimstības līmenis - 142 ērču encefalīta gadījumi, bet 2008. gadā reģistrēti 184 gadījumi. Pēdējo 10 gadu laikā monitoringa ietvaros dabā savākto ar ērču encefalīta vīrusu inficēto ērču  daudzums bija  0,4 – 9 procenti. 2007. un 2008. gadā kopējā ērču inficētība bija 0,4 procenti.

Saslimstība ar Laimas slimību Latvijā pieauga, sākot ar 1995. gadu, kad tika reģistrēti vidēji 200 saslimšanas gadījumi gada laikā. Vislielākais saslimšanas gadījumu skaits ar Laima boreliozi tika reģistrēts 2003. gadā - 714 saslimušie. 2005. gadā gadījumu skaits samazinājās līdz 493 gadījumiem. 2006. un 2007. gadā  pieauga - attiecīgi 601 un 627 saslimušie. 2008. gadā atkal nedaudz samazinājās - 488 saslimšanas gadījumi.Šie statistiskie dati ir kopēji- bērniem un pieaugušajiem.

 

Pirmais ērlihiozes gadījums Latvijā tika diagnosticēts 2001. gadā, līdz 2006.gadam tika reģistrēti kopumā 12 saslimšanas gadījumi, bet 2008. gadā jau tika reģistrēti 25 saslimšanas gadījumi ar ērču pārnesto ērlihiozi.