Hēla: māmiņām jāmācās būt pacietīgākām!

Jau labu laiku visā pasaulē ir mainījušies uzskati par bērnu audzināšanu, daudz nopietnāk tiek uztvertas bērna vajadzības un katram vecuma posmam nepieciešamā attieksme. Kas notiek Piklera nodarbībās? Stāsta fizioterapeite Klaudija Hēla.

Mazuļu attīstība tiek pētīta un izzināta, lai mēs saprastu, kas mūsu mazulim ir vislabākais. Piklera pedagoģiskā metode ir viens no veidiem kā veidot attiecības ar savu bērniņu un ļaut viņam kļūt par patstāvīgu personību. Tāpēc Māmiņu Klubā esam izveidojuši nodarbības, kurās varam mācīties izprast savus mazuļus.

Klaudija Hēla stāsta, kā notiek Piklera nodarbības: “Piklera nodarbībās bēbīši tiek izģērbti, lai kājas būtu kailas, savukārt māmiņas pavirzās pēc iespējas nostāk no bērniem, lai bērns darītu to, ko viņš pats vēlas, neviena netraucēts. Šādā brīvajā rotaļā, kad mammas klusē un vēro bērnus, atklājas patiesi pārsteidzošas lietas.”

Māmiņām nodarbības laikā jābūt pacietīgām un vienkārši jābūt telpā kopā ar mazuļiem, lai viņi justo droši – māmiņa ir tepat līdzās un es drīkstu doties telpas izpētes ekspedīcijā.

“Svarīgākais Piklera nodarbībās ir ļaut bērniem pašiem rotaļāties savā starpā un neiejaukties. Protams, sākumā tas var būt visai grūti, kad redzi, ka Tavs bērns, iespējams, dara pāri citam bērnam, vai tieši otrādi- Tavs bērns tiek apcelts,” pieredzē dalās fizioterapeite. “Vecākiem pašiem ir jāļauj izlemt, kad bērns ir gatavs rotaļām grupā.”

Bet ko darīt, ja bērns lūkojas pēc mammas atbalsta? Fizioterapeite uzsver, ka galvenais ir neskatīties acīs, jo ciešs acu kontakts var mudināt bērnu tuvoties mammai.

Piklera metodes pamatā ir telpas iekārtojums atbilstoši bērna attīstībai. Fizioterapeite Klaudija Hēla, kura ir šo nodarbību vadītāja, uzsver, ka rotaļlietām nav jābūt sarežģītām, nereti visvienkāršākie priekšmeti šķiet visinteresantākie – bļodiņas, kausiņi, kastes un dažādu faktūru materiāli.

Galvenais, lai viss, kas atrodas telpā būtu vērsts uz bērna attīstību – tur var būt mantas, kuras bērniņš jau ir izpētījis, rotaļlietas, kuras šobrīd ir aktuālas un priekšmeti, kas ar laiku var kļūt saistoši, piemēram, kastes pie, kurām pieturoties, celties kājās. Uz Piklera nodarbībām mēs kopā ar savu mazulīti varam doties tad, ja viņš jau ir sācis velties vai tūlīt to darīs, tāpat tiek gaidīti arī mazie rāpotāji un tie, kuri jau ceļas kājās, lai uzzinātu kā pareizi atbalstīt sava bērniņa attīstību.

“Ja bērnam ir 7 mēneši un viņš jau vēlas celties kājās, tad acīmredzot apkārtējā vidē kaut kas nav iekārtots tā, lai bērnam būtu interesanti atrasties uz grīdas,” novērojumos dalās Klaudija Hēla. “Tieši tāpēc es vienmēr aicinu mammas atrasties kopā ar bērniem uz grīdas, lai nerastos vēlme celties augšā, piemēram, pie dīvāna. Lieti noderēs arī kastes, kas var kalpot kā šķēršļu josla.”

Ja mēs saviem mazuļiem ļausim vaļu izpausties, viņi augs brīvāki un drošāki. Vienmēr der atcerēties, ka tieši bērnībā mēs liekam pamatus sava lolojuma tālākai nākotnei.

Piklera nodarbības ir lieliska iespēja mums pamanīt atšķirības starp viena vecuma bērniem un vairs nesalīdzināt savu mazuli ar citiem, bet uztvert viņu kā individualitāti un priecāties par viņa sasniegumiem.

Šis ir laiks, kuru veltām tikai savam mazulim, izrādot cieņu, jo mājās esot ar bērniņu, mēs diezgan bieži grēkojam, veicot vairākus darbus vienlaicīgi. Arī mūsu dzīvesveids ir kļuvis straujāks un notikumiem bagātāks, taču tas bērniņā var raisīt nemieru, tāpēc ir patīkami reizi pa reizei vienkārši būt kopā ar mazuli nesteidzoties un nedomājot par darāmo darbu sarakstu. Turklāt Piklera metode ir atvērta bērniņiem ar īpašām vajadzībām, kas mums visiem ļauj pārkāpt aizspriedumu robežas un veidot veselīgu sabiedrību, kurā aug dažādi bērni.

Ja jums ir vēlēšanās klātienē izbaudīt Piklera nodarbības atmosfēru, piesakieties nākamajai nodarbībai!

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv