Emocijas un svars

Vai Tevi nomoka domas par lieko svaru? Ieskaties intervijā ar psiholoģi Unu, kura tieši praktizē jautājumos par lieko svaru.

Lasi par "emociju apēšanu" arī Sieviešu Klubā!

{smallpic:1}

Psiholoģe Una Kraukle

una.777@inbox.lv, tālruņa nr.20391001

- Kas vispar ir "liekais svars"? Jo ir apaļigs cilvēks, kas ir  apmierināts ar savu svaru, vai viņam ir liekais svars, un tas ir janomet?

- Vienmēr priecājos par šādu jautājumu. Ja apaļīgs cilvēks ir vesels un  apmierināts, viņam NEKAS NAV JĀNOMET. Nekādā gadījumā nevajag kļūt par modes tendenču radītu „tievuma kulta” upuri. Katrs cilvēks ir individualitāte. Kas vienam liekais svars, citam ir norma. Galvenais ir tas, lai katrs ir apmierināts ar sevi. Arī apaļīgs cilvēks var būt skaists, kustīgs, dzīvespriecīgs, vesels un līdzsvarots. BET! Šāds cilvēks nezvai runā par lieko svaru. Viņam liekā svara nav! Trauksmes zvans ir jāsadzird, ja jau ilgāku laiku negribas uz sevi paskatīties spogulī, ja pats sev vairs nepatīc, ja ir grūti kustēties tik brīvi un viegli, kā gribētos, visbeidzot- ja sevi sāk pieteikt veselības problēmas. Bet pats pirmais, ko es cilvēkiem lieku iemācīties- tikt vaļā no sevis nosodīšanas, kritizēšanas, no mūžīgas vainas izjūtas. Vienā vārdā es parasti saku- „Pārtrauciet sevi vajāt!” Jāmīl sevi jau šodien, nevis tad, kad būšu 36.izmēra īpašniece vai svēršu 59 kg. Šādiem cilvēkiem ir tendence dzīvot vai nu atmiņās par pagātni vai fantāzijā par nākotni. Saikne ar šodienu ir visai vāja. Un teikums- „No rītdienas vairs neēdīšu bulciņas!” Vai ir pazīstams?

- Kāpēc vispār cilvēks pieņemas svarā? Kāpēc man tā bulciņa nosēžas uz   vēdera, bet manai māsai pat 10. bulciņa, šķiet, pazūd kā melnajā caurumā.

Te noteikti ir jāskatās, kas notiek emocionālajā plāksnē. Vēl bez visa iepriekš teiktā es gribētu piebilst par lielu klupšanas akmeni, kas parasti ir cilvēkiem, kas ir metušies cīņā ar lieko svaru. Viņi sāk sev akcij- veidīgi kaut ko aizliegt. Bet ir jāsaprot, ka AIZLIEGUMA enerģija pati par sevi rada lieko svaru. Tava māsa, visticamāk, nekad nav iedomājusies sev aizliegt šīs 10 bulciņas, un visticamāk, ka viņa ved dzīvesveidu, kas ir tik fiziski, garīgi vai emocionāli tik aktīvs, ka viņa šo uzņemto enerģiju vienkārši sadedzina. Pilnīgi dabiskā veidā.

Tiem, kas sev aizliedz, seko dabiskā „noraušanās” fāze, kam seko pašpārmetumi, atkal sevis mierināšana ar ēdienu, tad nākamā „saņemšanās”..... Aplis? Un svars ir nevis mazinājies, bet nācis klāt ar uzviju. Fiziskajā plāksnē- ķermenis saprot- man nedeva! Tātad jātaisa rezerves!

Es esmu par līdzsvaru! Par to zelta vidusceļu, pa kuru tik daudziem vairs neizdodas iet. Padzīvojas vienā grāvī, padzīvojas otrā grāvī....

AIZLIEGUMAM pretēja ir ATTEIKŠANĀS enerģija. Atsakāmies mēs tad, kad nav NEPIECIEŠAMS. Tad, kad ir sāta sajūta. Cilvēks, kas pārtrauc aizliegt, bet neiemācās nonākt līdzsvarā ar sevi un ATTEIKTIES, nonāk otrā grāvī... Atteikšanās notiek tad, kad cilvēks ir sācis sevi dzirdēt, sācis dzirdēt sava ķermeņa signālus, sācis dzirdēt savas emocionālās vajadzības.  

- Grūtniecības laikā sievietes bieži vien pieņemas svarā. Tas ir   normāli. Bet citām šis svars pēc dzemdībām pazūd ātri vien, toties ir   māmiņas, kuras tā arī netiek atpakaļ vecajās biksēs. Vai psiholoģija   varētu te palīdzēt? Vai arī tas ir gēnos noteikts - būs man liekais   svars vai ne.

- Daba ir paredzējusi, ka grūtniecības laikā ir jāuzkrāj rezerves, kas pēc tam tiek iztērētas, bērnu barojot ar krūti. Nevelti, tās māmiņas, kas bērnu baro pašas, ātrāk atgūst formu.

Ja neizdodas pēc bērna dzimšanas atgūt savu pirmsgrūtniecības svaru, der paskatīties uz to filozofiski. Mazuļa ienākšana sievietes dzīvē ir ļoti pamatīgas pārmaiņas. Pat, ja bērniņš ir ļoti gaidīts un gribēts, un pavisam noteikti dara māmiņu laimīgu, var paraudzīties arī no pozīcijas- ko sieviete ir zaudējusi? Savu brīvās sievietes statusu, ierasto dzīvesveidu, bieži vien- sociālās aprindas, pilnvērtīgu naktsmieru, seksuālo dzīvi (uz brīdi, bet dažos gadījumos sieviete uz ilgāku laiku vispār aizmirst, ka pastāv vēl kas cits, izņemot mātes lomu.) Noteikti daudzas mazu bērnu māmiņas šo uzskaitījumu varētu vēl papildināt. Protams, ka vairumā gadījumu sievietes apzināti izdara izvēli atteikties no kaut kā par labu iespējai baudīt mātes laimi. Izjūtas ir dažādas, un tās DRĪKST BŪT dažādas. Ja ir problēmas ar lieko svaru, un sāc pieķert sevi pie domas, ka uzēd, jo kompensē kaut kā zaudējumu savā dzīvē, reizēm pietiek to tikai apzināties. Neesi izgulējusies? Mēģini atrast veidus kā atļaut sev pilnvērtīgi atpūsties....  Velti laiku partnerattiecībām, tajās Tu  gūsi sev tik nepieciešamo mīļumu un līdzsvaru. Padomā par savu emocionālo komfortu!    

- Vai pēcdzemdību depresija var ietekmēt svaru?

- Depresija vispār var ietekmēt svaru. Sevišķi, kamēr ir viegli depresīvs, nomākts noskaņojums, un cilvēks to vēl kompensē ar ēšanu, vēl sevi tādējādi cerot nomierināt. Te ir tikai 1 ieteikums- paklausīties, ko tā depresija grib teikt? Apakšā noteikti būs kāda neapmierināta vajadzība.

Jaunajai māmiņai bieži vien trūkst miera, ir saasināta atbildības izjūta, uztraukums, varbūt viņa nav izgulējusies, „netiek galā” ar jauno situāciju...

Tām sievietēm, kas ir psiholoģiski gatavas bērna ienākšanai viņas dzīvē,  kam ir mīļotā vīrieša pilnvērtīgs atbalsts, pēcdzemdību depresija ir mazāka, ilgst mazāku laika periodu, vai nav VISPĀR....

Bet pat, ja viss šķiet kārtībā- bērniņš ir gaidīts un gribēts, vīrs atbalsta un lutina, bet tomēr depresija ir, nevajadzētu ļauties savu nemieru „apēst”. Vajag sevī ieklausīties- varbūt ir kāds mazs, mazītiņš iemesls, kas neļauj atgūt mieru un līdzsvaru. Ieklausīšanās sevī nāks par labu gan sievietei pašai, gan bērniņam. Un nevajag kautrēties lūgt atbalstu šajā periodā. Reizēm, lai atgūtu līdzsvaru, ir nepieciešams tik maz, un vienlaikus tas ir tik daudz.....  

- Man abiem bērniem   dakteri vienmēr saka - nepietiekami pieņemas svarā, sūta uz analīzēm,   bet tās normālas, arī pašsajūta mums ir ideāla, bet nevienam ārstam   nepatīk svars. Esot jābūt vairāk. Vai mammas emocionālais   stāvoklis var kaut kā ietekmēt zīdaiņa pieņemšanos svarā?

- Māte ir ļoti cieši saistīta ar bērnu, jebkurš mātes nemiers un trauksme atspoguļojas bērnos.(Protams, tas attiecas uz abiem vecākiem....)  Bērni nemelo.

Vai var vest pie psihologa? Jā, bet vairumā gadījumu psihologs strādās ar vecākiem. 

Par to nepietiekamo ķermeņa svaru..... Ja bērns ir vesels, attīstība ir normāla, nezinu vai ir dižs iemesls uztraukumam. Varbūt ir vērts aizvest pie cita speciālista, varbūt kādam ir cits skatījums, un Jūs iegūstat sirdsmieru....