Jaundzimušā pirmā vannošana jeb pirtīžas palīdz atbrīvot mazuļa muguriņu no sierveida ziedes dziedzeru sekrēta, kas parasti ir iemesls bērniņa nemierīgumam. Kā notiek šis rituāls, to stāsta ģimenes veselības centra „Stārķa ligzda” ārste Dina Ceple.
Mazuļa veselības veicināšanai, vannai pievieno augus, kas tajā brīdī ir ziedoši, ziemā – tos, kuri ir zaļi, piemēram, kadiķa vai egles zarus. Var izmantot arī Jāņu vainagu, kas arī ir zāļu tējas esence.
Bērna vannā parasti tiek iepildīts 38 grādus silts ūdens. Tad tajā liek augu novārījumu un vēl pievieno dažādas lietas. Latviešu kultūrā tas ir zaļš dzīpariņš, lai bērnam būtu labs mūžs un sarkans dzīpariņš – labai un stiprai veselībai. Ūdenī liek arī sudraba naudu, ar domu, lai bērniņam būtu nauda, bet no medicīniskā aspekta tādēļ, ka sudraba jons mazuļa vannas ūdeni dezinficē. Vēl vannas ūdenim pievieno kokogli, ar domu, lai ļauni cilvēki bērnu nevar nobrīnēt. Medicīniski, savukārt, tādēļ, ka ogle absorbē daļu mikrobu un daļu no infekcijas izraisītājiem. Vēl ūdenī liek maizes gabaliņu – sagrauzdētu rupjmaizes doniņu ar domu, lai bērnam būtu pārticība.
Kad vannā salikts viss nepieciešamais, šajā zāļu un dažādu lietu ūdenī, atkarībā no kubla vai vannas lieluma, bērniņu izpeldina.
Liekot bērniņu vannā, pirtīžās piedalās tie cilvēki, kas bijuši klāt radībās. Tieši ar to idejisko domu, ka tie, kas redzējuši, ka bērniņš piedzimis šai mammai, tie redz, ka šo bērniņu no šīs mammas atšķir. Agrāk šo cilvēku klātbūtne rituālā bija būtiska, jo nepastāvēja dzemdību iestādes, kuras izsniedza dokumentu par to, ka šis bērniņš piedzimis šai mammai.
Pirtīžu dalībnieki pamazām, ar saujām lejot ūdeni uz mazuļa kājiņām, apakšstilbiem, augšstilbiem un dibentiņa, palīdz viņu pakāpeniski iegremdēt siltajā ūdenī. Ar katru ūdens saujiņu, izsakot mazulim kādu labu vēlējumu. Ūdenim ir atmiņa un tas pierādīts, pētot ūdens kristālrežģa formu, tādēļ tiek pieņemts, ka labie vēlējumi, ko izsakām, ar ūdeni nonāk pie mazuļa
Tad, kad bērniņš ir iegremdēts ūdenī, viņu izpeldina. Pelde ir neilga – parasti piecas, maksimums – 10 minūtes. Pēc tam mazuli no vannas izņem un tajā pašā ūdenī peldina mammu.
Kad mamma ir apmazgājusies vannā, mazuli liek viņai pie krūts un ar krūts pieniņu izmasē bērna muguriņu, pleciņus, augšdelmus, apakšdelmus un dibentiņu.
Kamēr māmiņa ar vienu krūti bērnu baro, no otras tek piens, ar kuru veic šo masāžu. Masāžas laikā no mazuļa muguriņas izdalās sierveida ziedes dziedzeru sekrēts. Deviņus mēnešus, esot māmiņas vēderā, ūdens vidē, mazulis ir klāts ar sierveida ziedi, kas viņa ādu pasargā no atmiekšķēšanās. Pēc dzemdībām tā pamazām savu funkciju zaudē.
Līdz ar to, pēc dzemdībām sierveida ziedes paliekas pamazām no bērna ādas izdalās, kā rezultātā bērnam āda niez un bērniņš ir nemierīgs. Ir pat nofilmēts, kā mazulis, gulēdams uz muguras, knosās un muguriņu berzē.
Rituāla laikā šie sari jeb sierveida ziedes sekrēta paliekas no ādas tiek izmasētas, bērna āda kļūst tīra un mazāk niez un iekaist. Lūk, tad arī ir tas efekts, par kuru tautas ticējumos saka: bērniņš kļūst mierīgāks!
Tad, kad tie iznākuši no ādas, sierveida ziedes paliekas atgādina mazus, pelēcīgus punktiņus uz mazuļa ādas – gluži kā tādus mazus, daudzus sariņus, grumbulīšus – kas nav lielāki par milimetru.
Pēc tam, kad mamma bērniņu ir pabarojusi no vienas krūts un viņam izmasēta ķermeņa viena puse, bērniņu pieliek pie otras krūts un izmasē ķermeņa otru pusi. Parasti mazulis šī procesa laikā guļ. Masāžai ir jābūt ļoti maigai, paijājošai – tādai, lai āda nekļūtu sarkana.
Pēc masāžas, kad uz bērna muguriņas sierveida ziedes paliekas ir izdalījušās, tās no ķermeņa ir jānomazgā.
Te noteikti jāatceras, ka to nevar izdarīt, izmantojot ūdeni! Tādēļ masāžu pabeidz ar kādu no dabiskajām eļļām – lineļļu, kliņģerīšu, sezama sēkliņu vai kādu citu maigu eļļu – ar kuru bērnam ieziež muguru, dibentiņu, gurnus, augšdelmus un augšstilbus. Sierveida ziede šķīst tikai eļļā! Pēc tam šos sariņus noslauka.
Tad, kad bērniņš un mamma ir nomazgāti, pēc pirtīžas rituāla māmiņai vēl pienākas skaista pēcdzemdību masāža – tāda limfu drenējoša masāža apakšstilbiem, gurniem un visam pārējam ķermenim. Parasti masāžā izmanto to pašu eļļu, ar kuru bērnam nomazgāta sierveida ziede.
Šādi sievietes ķermenis tiek atgriezts stāvoklī, ka viņa ir viena pati, ka tajā vairs nemājo otrs cilvēks. Šis rituāls liek sakļauties gurniem un krūšu kurvim, un palīdz atgriezties pirmsgrūtniecības stāvoklī.
Tā nav nekāda mistika, tā ir medicīniska procedūra, ko mūsu tauta atklājusi jau sen! Protams, mēs varam diskutēt par to, ko dod ūdenim pievienotie zaļie un sarkanie dzīpariņi – tas vēl joprojām ir atklāts jautājums.
Dažas mammas ūdenim pievieno krustiņu vai kādu ģimenes relikviju, ticot, ka tā bērnam nesīs svētību. Katram ģimenē ir savas tradīcijas un es nedomāju, ka būtu ļoti strikti jāpieturas pie tradīcijām, tieši pie tā, kā cilvēki šo rituāli veikuši agrāk. „Tomēr senās tautas reti ko darīja un saglabāja kā ilgstošu tradīciju to, kam pamatā nav dziļa, loģiska satura. Laba vēlējumi, silta, tīra un ārstniecisko vielu bagātināta vanna, kā arī maiga ķermeņa masāža, ir mūsu tautas novēlēts, brīnišķīgs jaunās dzīves sākums māmiņai un bērniņam,” uzskata Dina Ceple.
Māmiņu Klubs