Superbēbītes māmiņa: Nesēžam mājās!

Jau kopš paliku stāvoklī, zināju, ka mājās nosēdēt man būs grūti. Pirmajā mirklī pat tiku pie neliela šoka, jo sapratu, ka no mājas pat īsti iziet nevaru! Tas, saprotams, ka pārspīlēti :) vismaz sākumā savu ego nācās pakacināt diezgan bieži! Nekādas aizskriešanas līdz jūrai, nekādas braukšanas uz Rīgu, nekādas gulēšanas ārā, nojumē.. nu varētu pat to nosaukt par kultūršoku ar ko pacīnījos bērniņam piedzimstot.. Varbūt, ka citas māmiņas uzreiz pierod pie jaunās kārtības, man tas nāca tā pamazām un pakāpeniski! 

Nu jau viss ir nostājies savās vietās! Ar visu tiekam galā, dienas režīms arī ir nostabilizējies un dzīve izrādās, ka nebeidzas, tajā ienākot bērniņam – gluži otrādi – nākas izlīst no savas komforta zonas, kuras robežas pat esot nepieciešams ar varu un speciāli palielināt, lai cilvēka attīstība neapstātos... Un par ko gan mēs vispār runājam - izklaides svaigā gaisā nāk par labu kā man tā bērniņam. 

1. - Lielveikals. Devāmies uz Tirdzniecības centru Spice, jo lielajam brālim bija nepieciešams iegādāties skolas lietas. Lielākais satraukums bija par barošanu, ja nu tā būs nepieciešama: Bet tik daudz ieteikumu no citām māmiņām mani pilnībā atbruņoja un nebaidoties no vajadzības publiskā vietā pabarot bērniņu, devāmies ceļā. 

Mašīnā mazulīte, protams, sēdēja auto krēsliņā - un tā kā tas bija viņas pirmais brauciens, neizrādīja nekādu pretestību, vien sēdēja un pētīja jauno vidi - automašīnu un arī situāciju, kurā nokļuvusi. Veikalā gan mazo likām ratos un ar tiem pārvietojāmies pa veikalu. Tas bija ļoti ērti, jo šeit lomu nospēlēja ratu izmērs, vieglums un spēja manevrēt :) Vispār veikala gājienam plānojām 2h un tā arī bija - mazā kā pulkstenis - pēc divām stundām deva ziņu, ka ir gatava nākamajai maltītei un nekas man netraucēja raitā solī doties līdz automašīnai un tur arī mazulīti pabarot.. Vismaz pagaidām savā auto jūtos drošāk, nekā bēbīšu istabā vai uz soliņa ar lakatu. Tas ar laiku!

Kad jau veikala brauciens bija izdevies, ‘’āķis lūpā’’ un sākām domāt, kas būs nākamā vieta, kur dosimies!

2. – Mežs. Esmu kaislīga sēņotāja. Tik kaislīga, ka tad, kad bija iespēja uz mežu devos teju katru dienu, ēdu sēnes, marinēju tās, vārīju mērces, kaltēju zupām un vēl un vēl un vēl.. Tagad skaidrs, ka katru dienu to nedarīs, bet nu vismaz vienu reizi – grēks būtu nedoties!

Saplānojām maršrutu un izdomājam cik ilgi, līdz kurai vietai mums jābrauc, lai nenāktos likt meitai auto krēsliņā sēdēt pārāk ilgi, jo vēl joprojām īpaši veselīgi tas nav. Tāpat arī barošanas laikus + - pieskicēju, lai tie sakrīt ar apstāšanās reizēm sēņošanas vietās!

Ticiet vai nē – ja visu dara bez liela stresa un uztraukuma – var brīnišķīgi atpūsties svaigā gaisā un arī atpūsties. Tā kā pirmajā sēņošanas reizē laiks bija brīnišķīgs, viena maltīte meitai zem klajas debess, meža vidū! Visi laimīgi J Mežā ar vīru uz maiņām – kamēr es medīju sēnes, viņš auklēja meitiņu un otrādi :) Lai gan pirmajā reizē, viņš ļāva man izsēņoties vienai pēc sirds patikas! Un atkal jau – svēta lieta, ja ir tas vīrietis blakus – kaut uz mirkli atrauties no bēbīša, ieelpot svaigu gaisu un neuztraukties – tas ir vajadzīgs katrai mammai.. un te nav stāsts par to, ka tikai slikta māte var bērnu atstāt vīram. Muļķības. Es viņu ļoti mīlu un gribu, lai esmu viņai blakus laimīga, nevis bubulis!

Lieli piebilst, ka kopš pirmās sēņošanas reizes to esam darījuši kopumā nu jau reizes trīs! Un plānojam jau nākamo !

3. – Rīga, Smiltene, Valmiera – šis brauciens gan tāds piespiedu sanāca, jo mūsu valstī birokrātijai ir diezgan liela teikšana. Ja ir vajadzīgs mans paraksts, tad neviens cits uz dokumentiem parakstīties nevar! Patiesībā, diezgan nostalģijas pilns un mazliet skumjš bija šis ceļojums divu dienu garumā. Pirms 3 gadiem mana mamma pārvācās dzīvot uz Angliju. Pēc gada viņai pievienojās mana jaunākā māsa.. Smiltenē palika dzīvoklis.. tajā neviens nedzīvoja.. un mamma pateica, ka atpakaļ nebrauks.. krājās parāds.. arvien lielāks un lielāks, lieki teikt, ka nevienam to nastu negribējās nest.. Dzīvokli pārdevām. Un te nu diena klāt, kad nācās doties uz dzimto pusi kārtot formalitātes, lai pārrautu nabas saiti ar bērnību. – Tāda nu man bija tā sajūta. Protams, ka meitiņa devās ceļā kopā ar mums un izdzīvoja visas mammas emocijas. Prieku, ka smagā nasta no pleciem nost, bēdas, ka nu vairs nav tās vietas, kur piesēsties pie klavierēm un vnk paklusēt.. bet nu dzīve nestāv uz vietas – redz kur – mēs tagad te, savās mājās, veidojam Līnas bērnības vietu!

Autiņbikšu mainīšana uz vienīgās mēbeles dzīvoklī, māsas vecā datorgalda, vajadzīgo mantu krāmēšana kastēs ar bēbi padusē un tik emocionālas atvadas uz mājas jumta ar brīnišķīgu saulrietu.. Laikam man bija ārkārtīgi svarīga tā sajūta, ka bijām tur kopā. Ar manu mazo mīluli, ar manu Susuriņu. Vispār tie izbraucieni, varbūt ka sākumā var šķist, ka mazulim sagādā stresu, bet galvenais jau ka viņš jūt, ka mamma ir blakus, tādēļ, es ar viņu runāju, stāstīju, kur esam, ko darām, skatījos acīs un viņa mani lieliski saprata.. Meitiņa vispār neraudāja, daudz smaidīja!

Nevaram nepriecāties, jo šis brauciens deva mums iespēju arī paciemoties pie mana tēta, jaunkundzītes opīša :) Opis priecīgs, nu tik ļoti priecīgs! brauciens Rīga, Valmiera, Smiltene noslēdzās ar pusdienošanu ceļmalas kafejnīcā un vispārēju nogurumu. Nevaru noliegt, ka šis brauciens mazliet pamainīja ierasto dienas ritmu, bet viena diena mājās un atkal ir viss pa vecam :)

Kopumā:

• Pacietību, pacietību, pacietību. Brauciens ar bērniņu prasa daudz vairāk, nekā ierasts!
• Pirms braukšanas un braucot, runā ar bērniņu, tas viņu nomierinās;
• Ieplāno aptuvenās apstāšanās vietas, ja nepieciešams pabarot. Nedari to braucošā automašīnā, lai kā būtu jāsteidzas;
• Neliec bērniņam visu braukšanas laiku sēdēt krēsliņā, ja plānojas garāks brauciens. Īpaši ērti viņš tur nejūtas.
• Skaties, lai mašīnā bērniņam nav pa karstu; kondicionieri labāk atstāj citām reizēm, savādāk tiksiet pie iesnām;
• Uz auto stikla, blakus krēsliņam, pieliec saules sargu. Pirmajā reizē mums tā nebija, bērniņam visu laiku virsū spīdēja saule.
• Nu to, ka jāņem līdzi autiņbikses, salvetes, liekas drēbītes un citas bēbīšu lietas – nav jāsakaJ to taču katra mamma zina pati;)
• Ja vēlies kur doties – DODIES! Bērniņam ar Tevi būs labi VISUR!

*jebkāda veida šajā blogā ievietoto fotogrāfiju kopēšana, pārpublicēšana vai jebkāda cita darbība ar foto un publicēto informāciju ir aizliegta.