Māmiņas Paulas dzemdību stāsts

Katrs dzemdību stāsts ir tik unikāls! Tikpat atšķirīgs, cik atšķirīga ir katra māmiņa un arī mazulītis. 

Paldies ikvienai no jums, kura dalās ar saviem tik intīmajiem dzīves notikumiem, ļaujot ielūkoties jūsu bērniņu piedzimšanas stāstos.

Savu stāstu Māmiņu Klubam uzticējusi arī māmiņa Paula (vārds mainīts), kura savus jaunākos bērniņus pasaulē sagaidīja ierodamies šī gada maijā.

Esmu jau pieredzējusi mamma, ja tā var teikt, jo man ir 13 gadus veca meita un 9 gadus vecs dēls, tomēr šis stāsts būs par bērniņiem, kas ieradās pasaulē šogad maijā, pirms noteiktā laika.

Man ir 41 gads, plānojām 3. bērniņu, taču gāja dažādi, tostarp bija arī spontānie aborti, kurus visi ļoti pārdzīvojām, jo sevišķi vecākie bērni. Tomēr 2021. gada septembrī paliku stāvoklī. Septītajā nedēļā bija pirmā sonogrāfija, bija redzams auglis, un sirds puksti. Līdz ar grūtniecību paaugstinājās mans asinsspiediens, tāpēc Jūrmalas vecmāte man lika stāties uzskaitē Rīgas Dzemdību namā, kur tiku pie ļoti labas dakteres (Dr. Krūmiņas). Spiediens tiešām bija ļoti augsts, augšējais bija 200. 12. grūtniecības nedēļā bija sonogrāfija, un sonogrāfijā uzrādītais visus šokēja, BIJA DIVI AUGĻI!

Jā, gaidījām dvīnīšus. Divolu dvīnīšus, kas bija katrs savā placentā.  Puisītis un meitenīte. Gadu skaita dēļ, kā arī paaugstinātā asinsspiediena ietekmē man skaitījās riska grūtniecība. Augstā asinsspiediena dēļ dr. Krūmiņa mani sūtīja uz visām pārbaudēm, taču nekas netika atklāts. Dzēru daudz zāles, un tad ik pēc divām nedēļām bija sonogrāfija, kurā dēliņam it kā atklājās kakla kroka. Protams, iestājās stress, pārdzīvojumi, bija jāapmeklē ārsts - ģenētiķis. Arī tur gāja visādi. Uzzināju daudz ko jaunu, tad mani nosūtīja uz analīzēm, kas ir jāveic Bērnu slimnīcā par lielu naudu. Protams, mēs to izdarījām un atklājās, ka viss ir kārtībā. Līdz ar to arī mani pārdzīvojumi beidzās.

Mazulīši auga kā nu kurš. Meitiņa svara ziņā bija lielāka par brālīti, bet tad vienā reizē brālītis sāka māsu apsteigt. Atkal sāku pārdzīvot, jo dr. Krūmiņa izstāstīja, ka dvīņi uzkundzējas, cīnoties par dzīvībām. Jā, ārsti dažkārt stāsta tādas lietas, kuras nevajadzētu stāstīt, jo tad var aizdomāties par sliktāko.

Bija grūtniecības 35. nedēļa, un mazajai māsiņai jau no 33. nedēļas neauga puncītis, tāpēc daktere teica, ka nav ko gaidīt, jo īsti nezināja tam iemeslu.

Mūsu mazulīši pasaulē ieradās 36 nedēļās un 2 dienās. Biju pirms tam saņēmusi plaušu potes, lai mazajiem būtu vieglāk elpot.

Bija ķeizars, un 16.maijā piedzima mūzu abi mazulīši. Tagad mūsu brašuļiem ir 4 mēneši, un pamazām tik brālītis sāk velties, bet māsiņa vēl nē, taču viņa smaidot priecājas par brāli.

Mūsu ģimene tagad ir tik kupla! Tā ir laime!