Betijas dzemdību stāsts: Mārītis, kas piedzima līdz ar sauli

Manas gaidības nebija vieglas. Ārsti mani biedēja ar priekšlaicīgām dzemdībām, tika atklāta trisomija, bija jāveic dārgas analīzes, kuras sūtīja uz Ameriku. Dzīvoju pastāvīgā satraukumā... Bet Māris piedzima tieši laikā – kad uztraukumam vairs nebija pamata. ❤️

3. jūnijs. Sēžu un runājos ar vēderu:
"Mazais cālīt, es tevi tik ļoti gaidu!"
Vīrs nosaka: "Kad būs gatavs – tad nāks." Noliktais datums bija 16.jūnijs.

Devāmies pie mana tēta uz laukiem. Jutos labi, bet lauku suns visu laiku neatkāpās – it kā justu, ka brīdis tuvojas. 🐾 Vakarā parādījās spiediens, ko noturēju par treniņkontrakcijām.

Skatos TikTok, un pēkšņi — plakš! Iesaucos:
"Man ūdeņi nogāja!"
Vīrs smejoties: "Tu vienkārši piečurāji gultu." 😂

Zvanīju mammai, vecmātei, kontrakciju vēl nebija, bet drīz tās sākās un kļuva biežas. Sākām braucienu uz Rīgu (esam no Jelgavas) visi luksofori, protams, sarkani. 🤯

Slimnīcā - jau pilns atvērums! Tas man bija liels izbrīns,jo esmu ārkārtīgi jūtīga pret mazāko pieskārienu. Domāju,zinot mani,būs tikai 3cm. Ap pusnakti ievadīja epidurālo, un sāku justies drošāk. Ap 2:30 sākās spiešana. Blakus kāda sieviete kliedza, bet es koncentrējos uz to, kas mani sagaida. Un biju mierā ar sevi. Vecmāte lepojās,kā es PATI ar visu epidurālo izspiedu,es cīnījos par manu mazo cālīti.🥰

Un tad, 4. jūnijā plkst. 03:39, piedzima mūsu Māris –
👶🏻 52 cm | 3.500 kg
Vīrs pārgrieza nabassaiti, vecmāte teica:
“Viss kā pēc zelta grāmatas.” ✨

Māris piedzima reizē ar saullēktu, un līdz ar viņu mūsu dzīve kļuva gaišāka un pilnāka. ❤️