Jaundzimušā otrā dzīves nedēļa: attīstās redze

Pirmās 12 dzīves nedēļas ir unikāla stāstu sērija Māmiņu Klubā, kuras laikā sekojam līdzi mazulīša attīstībai no dzimšanas brīža līdz 3 mēnešu vecumam. Māmiņa Ingūna un tētis Romāns ar nepacietību gaidīja savas bērniņa piedzimšanu. Mums bija iespēja būt līdzās brīdī, kad māmiņa laida pasaulē savu mazulīti. Mazā Katrīna piedzima 29.oktobrī ķeizargrieziena operācijas laikā. Prieks, kuru piedzīvoja jaunie vecāki bija neaprakstāms, beidzot bija iespēja savu lielāko pasaules dārgumu turēt rokās – pirmie acu skatieni, pirmie pieskārieni. 

Pirmo savas dzīves nedēļu mazulīte kopā ar māmiņu pavadīja Rīgas Dzmedību namā un mums bija iespēja ielūkoties bērniņa pirmajās dzīves dienās – tika piedzīvota pirmā pote, pirmās apkopes, arī pirmā autiņbiksīšu mainīšana. Visi šie notikumi jaunajai māmiņai un tētim ir prieka, taču reizē arī satraukuma pilni. Tomēr dzemdību nodaļā vienmēr līdzās ir cilvēki, kuri palīdzēs un atbildēs uz mūsu jautājumiem – kā barot bērniņu, kā rūpēties par mazo nabiņu, vai es pareizi mazulīti lieku pie krūts un vai pareizi esam uzvilkuši autiņbiksītes. Tomēr pavisam citas sajūtas ir ierodoties mājas ar mazo brīnumiņu, kur viss ir mūsu pašu rokās. Tas ir jaunas dzīves sākums, jo esam kļuvuši par māmiņu un tēti.

Kas ar jaundzimušo notiek otrajā dzīves nedēļā?

Mazulītim jau ir divas nedēļas – bērniņš ir nedaudz apvēlies. Māmiņa jūtas labi un nav lielāka prieka kā lūkoties uz savu mazo brīnumiņu. Tomēr kas īsti notiek ar bēbīti viņa dzīves otrajā nedēļā? Šis ir laiks, kad bērniņš sāk pielāgoties tam, ka viņš ir ieradies pasaulē, viņam nu ir jādzīvo ārpus māmiņas punča. Lielākoties bērniņa svars dzīves otrajā nedēļā ir nostabilizējies, ja pirmajā tas krītas, tad otrajā jau var pārsimts grami nākt klāt.

Arī nabiņas brūcīte lēnām sadzīst, taču par to joprojām ir jārūpējas ikrīta apkopes laikā – tai jābūt tīrai un sausai. Laikā, kad mainām autiņbiksītes vai pārģērbjam savu bēbīti, vēlams viņam ļaut neilgu brīdi padzīvoties plikiņam, jo gaisa peldes ne tikai norūda, tās arī pasargā mazulīša dupsīti no iekaišanas. Tieši šī iemesla dēļ mums arī rūpīgi jāizvēlas autiņbiksītes savam bērniņam, tām jābūt mīkstām, maigām, kas izgatavotas no elpojošiem materiāliem. Pāris nedēļu veca bērniņa āda ir ļoti jutīga, tāpēc vēlams autiņbiksītes mainīt tiklīdz mitruma indikators signalizē, ka tās ir pilnas, lai bērniņa dupsītis būtu sauss un mazulītis priecīgs. 

Jaundzimušajiem attīstās redze

Kad bērniņš sasniedzis divu nedēļu vecumu, viņa redze turpina attīstīties. Bēbītis māmiņas un tēta seju ir spējīgs saskatīt tikai tuvumā, proti, aptuveni 20 centimetru attālumā. Aptuveni šādā attālumā atrodas mūsu seja no bēbīša brīdī, kad barojam viņu ar krūti. 

Šis ir brīdis, kad mums ir iespēja būt kopā ar savu bērniņu, pilnībā aizmirstot visu, kas notiek mums apkārt – esmu es un mans mazulītis, bēbītis saņem pašu labāko pasaulē – manu pieniņu.

"Ja pa dienu ir gadījies stress vai mamma ir satraukusies, no sākuma jānomierina sevi, japaklausās mierīga mūzika, jāiet pie bērniņa, jo visas emocijas bērniņš pārņem uz sevi, līdz ar to bērniņš ir nemierīgāks, raudulīgāks, pieprasa vairāk uzmanību," atklaj vecmāte Liene Ceriņa.

Tas, ka mēs savu bērniņu barojam ar krūti mazulim nozīmē ļoti daudz, tā viņš uztver pasauli – mūsu smarža, mūsu sirdspuksti, kurus bērniņš jau dzirdējis dzīvojot māmiņas puncī. Mūsu roku siltie pieskārieni, mūsu maigā balss, kuru nav iespējams sajaukt ne ar vienu citu balsi pasaulē un vēl bērniņa sajūta – es beidzot varu tevi redzēt, mīļo mammīt. Varbūt vēl neskaidri, taču redzu tavas acis, uzacis, degunu un lūpas, jā arī matus. Mana mammīte ir visskaistākā, tā domā ikviens bērniņš. Brīži, kad mazulis divu nedēļu vecumā uz mums patiesi lūkojas, ir īsi, tāpēc mēģināsim pamanīt katru viņa skatienu.

Tāpat divu nedēļu vecumā bērniņš spēj koncentrēt savu skatienu uz košiem priekšmetiem, kas pārvietojas, jo īpaši tad, ja šie priekšmeti ir izteikti kontrastējošās krāsās. Īpaši uzmanību saistoši ir priekšmeti melnbaltās krāsās. 

Raizēm par to, ka bērniņš nedaudz šķielē vēl nav pamata, jo acu muskulatūra bēbītim vēl nav nostiprinājusies, tas notiks aptuveni mēneša vecumā. Tāpēc šajā laikā mazulīša acu zīlītes var ik pa brīdim gan virzīties viena otrai tuvāk, gan attālināties viena no otras. Tāpēc dosim iespēja mazulīša actiņām attīstīties, piedāvājot apskatīt visu no neliela attāluma. Mēs varam lēnām pagrozīt savu galvu laikā, kad barojam mazuli ar krūti, lai pārliecinātos, ka mazulis seko mūsu kustībām, tā mēs palīdzam bēbītim nostiprināt savu redzi.

Tam piekrīt arī vecmāte Liene Ceriņu, uzsverot, ka pat tad, ja bērns nevar kā pieaugušie pateikt,ko domā, tas nenozīmē, ka viņš negaida no jums kontaktu un komunikāciju: "Svarīgi bērnam stāstīt, kā bērniņš jūtas, kā mamma jūtas, ko darīas tālāk – vai ies vannā, varbūt dosies pastaigā. Šādā veidā arī bērniņš jutīs, ka mamma ir kontaktā ar mazulīti."

Baro bērniņu ar krūti pēc pieprasījuma!

Mazulītis pasaulē ieradās vien pirms divām nedēļām, tomēr ir sajūta, ka mēs viens otru pazīstam jau no senseniem laikiem, lai gan pirmajās divās nedēļās gan mūsu, gan bērniņa organisms pielāgojas dzīvei pēc dzemdībām. Šis ir laiks, kad mums jo īpaši jāatsaucas mazuļa vēlmēm, jo tā bērniņam veidojas labvēlīgs iespaids par šo pasauli. Tādēļ bēbītis tiek barots ar mūsu pieniņu pēc pieprasījuma. Pasaules Veselības Organizācija ieska barot bēbīti tik bieži un tik daudz, cik viņš to vēlas. Tas ir nepieciešams ne tikai tādēļ, lai remdētu bērniņa izsalkumu, bet arī, lai nodrošinātu mazulītim emocionālu labsajūtu.

"Tie bērniņi, kuri tiek baroti ar krūti vai vismaz tiek likti pie mammas ķermeņa, kad barojam ar pudelīti, viņi izjūt labsajūtu, mieru un stabilitāti," zina stāstīt vecmāte Liene Ceriņa. "Tas atstāj ietekmi arī uz laiku,kad bērns būs paaudzies- gan bērnudārza gaitās, skolas gaitās un komunikācijā ar citiem bērniem viņš jūtas drošāks."

Lai arī krūts barošanas uzsākšana var nest līdzi dažādas grūtības, tomēr ir vērts pacensties un viss noteikti mums izdosies. Ja tomēr kaut kas nepadodas, noteikti jālūdz palīdzība zinošiem zīdīšanas konsultantiem.

Jaundzimušais sevi un māmiņu uztver kā vienu veselumu, tieši tāpēc būt pie māmiņas krūts ir mazulīša iespēja atrasties drošībā, patvērumā no visām nelaimēm, tā veidojas viņa pārliecība par apkārtējo pasauli, māmiņu un sevi pašu. 

Jau no pirmajām dzīves dienām mazulītim ir nepieciešamas ne tikai mūsu rūpes, bet arī uzmanība. Sarunāsimies ar savu bēbīti laikā, kad viņu vannojam, mainām autiņbiksītes, dziedāsim miega dziesmiņas un visticamāk jau ceturtās nedēļas izskaņā mazulītis mums uzsmaidīs. Tā būs kā dāvana par visām mūsu rūpēm un raizēm, jo tā atšķirībā no neapzinātajiem pirmajiem smaidiņiem bēbīša dzīves sākumā, būs apzināta mazulīša reakcija. Lai ko mēs darītu, mazulītis vienmēr uz mums lūkosies un it kā klusi sacīs – es tevi pazīstu, māmiņ! Man kopā ar tevi ir tik labi! Es tevi mīlu!

Māmiņu Klubs