Hēla: Hendlings nav tikai aprūpe. Tas ir veids, kā veidojas personība

20. Apr 2017, 00:00

Varbūt esi jau dzirdējusi, ka hendlings ir metode, kas māca, kā pareizi turēt un darboties ar mazuli. Tas ir pašu vecāku roku darbs un pieskārieni savam bērnam jau no pirmajām dzīvības dienām. Pareizi mazuli turot, ceļot, mierinot un nesot uz rokām, var palīdzēt viņam apjaust un sakārtot savu ķermeni, ilgtermiņā nodrošinot simetrisku un pilnvērtīgu attīstību. Mācīsimies kopā, Māmiņu Klubā!

Šķiet, drīz jau fizioterapeites Klaudijas Hēlas vārds būs gluži kā sinonīms vārdam hendlings, jo tieši viņa ir tā, kas palīdz topošajiem un jaunajiem vecākiem uzzināt tik daudz par it kā šķietami nenozīmīgiem ikdienas rituālu sīkumiem, kam tomēr ir liela loma mazuļa fiziskajā attīstībā. Šajā reizē runāsim par to, kā tad mazuli pareizi paņemt rokās, kā nolikt, kā pacelt, kā turēt!

Izrādās, tie bērni arī izdzīvo, kuru vecāki neizmanto hendlingu. Hendlings nenozīmē, ka, ja neaprūpē bērnu pēc kādas zināmas tehnikas, bērns noteikti būs ar kaut ko sliktāks. Tā ir vairāk attieksmes veidošana. Hendlings ir tavas rokas, tavas plaukstas, kas pieskaras citiem cilvēkiem. Bērni grib maigus pieskārienus, uzmanīgus un tādus, kuros ielikta cieņa. Vecākiem nav jāapgūst vienkārši tehnika, bet arī cieņa pret maziņu cilvēciņu. Bērniņš nevar teikumos pateikt, kas viņam patīk, kas nē. Viņš var parādīt ar kādu zīmi, ko viņš vēlas, un kā viņš jūtas.

Nevajag aprūpi uztvert kā higiēnisku pasākumu, kas pēc iespējas ātrāk jāizdara, lai būtu miers un varētu ievilkt ķeksīti izdarīto darbu sarakstā. Svarīgākais, arī bērniņu ģērbjot ir nevis tas, kā bērniņš pēc tam izskatās, bet, kā šī ģērbšanās notiek, kā bērniņš jūtas šajā brīdī.

Bērns no tā ļoti daudz iegūst. Katrs pieskāriens viņam kaut ko nozīmē. Tas, kā bērniņš tiek velts no vienas uz otru pusi, viņam ir liela pasaule. Tas viņam ir kas jauns.

Svarīgi ir mazulim jautāt, sagaidīt no viņa atbildes reakciju. Bērniņa pasaulē visam jānotiek tā, lai viņš tam varētu pagūt sagatavoties, jāļauj viņam ar actiņām visam sekot līdzi. Arī glāstošajām kustībām, piemēram. Ja mazulis jūtas labi, viņš to noteikti izrādīs. Viņam būs vienalga, kādās krāsās ir viņa drēbes, viņam būs svarīgi, ka viņš tiek pamanīts, viņa sajūtas tiek ievērotas un ņemtas vērā.

Mazulim jājūt, ka vecāki viņu ciena. Tā, kā vecāki iet un darbojas ar bērnu, tā bērns ar laiku arī darbosies, sadarbosies ar citiem. Nevajag teikt, ka bērniem nepatīk aprūpe. Tas ir laiks, kas pieder tikai jums kopā ar bērnu. Maziņš bērniņš bieži gulēs, lielāks - rotaļāsies viens. Tāpēc - jāizmanto katrs brīdis, kad varat būt kopā.

Ja mazulis ir vēl tāds, kas vēlas gulēt arī autiņbiksīšu laikā, viņam to var ļaut. Ja viņam ir jau 10-11 mēneši, un viņš izrāda, ka viņam šādi vairs nav interesanti, velkam autiņbiksītes stāvu. Mēs viens otru vadām, nevis vecāki pasaka, kā bērniem jādara, kā jāstāv, kā jāsēž un jāguļ. Ļaujam bērnam izvēlēties. Te nav jāpierāda autoritatīvs vai pat despotisks audzināšanas stils. Ir pilnīgi skaidrs, - autiņbiksītes tāpat tiks nomainītas, tikai svarīgi ir, kā mēs to darām. Tā ir uzticība mazulim, viņam tas ļauj justies droši, viņš jūtas svarīgs un respektēts, ja jautājam, kuras autiņbiksītes vilkt, lūdzam - "padod kreiso kājiņu" un pasmaida.

Tas, ka mazulis vēl nerunā, nenozīmē, ka viņš nav jāciena. Hendlings ir arī personību veidojošs process.