Dzemdības bez vardarbības ir pozitīvs dzīves sākums Tavam mazulim

02. May 2018, 00:00

Sievietes vienmēr ir dzemdējušas, un šis process cilvēces vēsturē nav mainījies. Tomēr gadu gaitā attieksme pret viņu un dzemdību norisi mainās.Vēl 30 - 40 gadus atpakaļ mūsu mātes un vecmāmiņas dzemdību māju sienās redzēja pavisam citu attieksmi pret sevi. Stingri, no mūsdienu viedokļa - pārāk stingri!

Jaundzimušie tika rūpīgi nomazgāti tūlīt pēc piedzimšanas. Pirms mazuļa likšanas pie krūts, tika ieteikts mazgāt tās ar ziepēm un dezinficēt. Tāpat – obligātā prasība pēc slimnīcas formas, speciālas galvassegas nēsāšana. Par topošā bērniņa tēva klātbūtni vispār jāaizmirst. Labākajā gadījumā viņi varēja pavadīt laiku zem dzemdību iestādes logiem, cerot ieraudzīt mazulīti.

DZemdību norise kādreiz bija krietni savādāka - Stimulēšana kā norma, tikai lai neaizkavētu bērna piedzimšanu. Dzemdības notika tikai guļus uz muguras uz dzemdību kušetes. Topošajai māmiņai ir kādas īpašas vēlmas? Nu beidziet: “Dzemdēt esi atnākusi, nevis labi justies.”

Mūsdienās dzemdniecības sistēma Latvijā ir lielu soli priekšā, iepriekš aprakstītajām situācijām. Par laimi, sieviete dzemdību laikā vairs netiek uzskatīta par automātu, kurai jāizpilda konkrētas darbības, atbilstoši reglamentam.

Tomēr, vēljoprojām mēs saskaramies ar skumjiem un rūgtuma pilniem dzemdību stāstiem. Mammas pārdzīvo, ka nav bijusi iespēja bērniņam nākt pasaulē dabīgās dzemdībās, nav saņemts emocionālais atbalsts un sniegta palīdzība, ja mamma saskarās ar problēmām, stimulēšana bez paskaidrojuma, dzemdībās iegūtas traumas un pat pārāk skumji stāsti, kad mazulītis tā īsti pat nepaspēj ar saviem vecākiem satikties...

Uz sarunu par to kā ir mainījusies dzemdību norise un kā piedzīvot dzemdības ar cieņu, stāsta Māmiņu kluba Vecāku skolas speciāliste, vecmāte Baiba Zelka.

- Baiba, jūsu prakse ir iespaidīga - jau 20 gadus Jūs palīdzat bērniem ierasties šajā pasaulē! Pastāstiet kā pēc Jūsu domām, mainījusies pieeja dzemdniecībai Latvijā?

- Daudz kas ir mainījies. Ja agrāk tas bija ierasts nākt uz slimnīcu pie pirmajām aizdomām par dzemdībām, tagad mēs iesakām to darīt aktīvā fāzē, lai būtu mājās, - tāpēc, ka mājās pat sienas palīdz! Mēdz gan būt situācijas, kad mammas pašas tam nav gatavas un labāk jūtas tad, kad dzemdību iestādē ierodas laikus un pavada laiku speciālistu uzraudzībā. Mēs nevienu nevadām. Mēs ieklausāmies sieviešu vēlmēs un vajadzībās. Bet svarīgi, lai viņas mums par to pastāsta.

"Ja kādreiz sievietēm bija iespēja dzemdēt tikai uz dzemdību kušetes, tad mūsdienās topošā māmiņa izvēlas gan pozu, kas viņai ērtāka, gan gultu vai dzemdību soliņu. Tāpat arī iespēja dzemdēt mājās un vannā. Tās visas ir izvēles iespējas, ko šodienas dzemdniecība piedāvā."

- Pēdējā laikā ir daudz runāts par to, ka iejaukšanās dabiskajā dzemdību procesā ir nevēlama, ja vien tam nav medicīniska pamatojuma. Pastāstiet, kādos gadījumos stimulēšana ir pamatota?

- Vispirms es vēlos precizēt, ka cilvēki bieži sajauc divus jēdzienus:

1. Dzemdību indukcija - ja vēl nav sācies dzemdību process un kontrakcijas

2. Kontrakciju stimulēšana (ir sācies dzemdību process, bet kādā mirklī tas apstājas vai palēninās dažādu iemeslu dēļ)

Dzimšana netiek stimulēta, ja grūtniecības gaita noris bez pataloģijām. Vienīgi, jāpievērš uzmanība veselībai pēc 40 grūtniecības nedēļas, bet principā – līdz 42 nedēļām topošā māmiņa var vienkārši gaidīt.

Kontrakciju stimulēšana ir pieļaujama tādā gadījumā, kad ir pielietotas jau visas citas metodes - dažādas pozas, elpošanas metodes, ūdens procedūras, bet process nepaātrinās, topošā māmiņa ir nogurusi un zaudējusi spēku.

Nekas nedrīkst notikt pret sievietes gribu. Sevišķi tad, ja viņa sevi noskaņo neizmantot medikamentus vai kādas citas manipulācijas, ārstam nevajadzētu atnākt pie topošās māmiņas un bez paskaidrojumiem rīkoties pēc saviem ieskatiem.

"Dzemdības ir komandas darbs. Kompromiss šeit ir ļoti svarīgs!"

Un ja kāda iejaukšanās kļūst steidzama, ir ļoti svarīgi brīdināt topošo māmiņu, kāda ir situācija, kādas darbības ir iespējamas, kāds ir šī procesa gaita. Ir ļoti svarīgi, lai visi dalībnieki saprastu, kas notiek un tam ir gatavi!

- Pastāstiet, Baiba, kurš ir tas brīdis, kad jāpārgriež nabassaite, lai nekaitētu mazulim?

- Agrāk nabassaites tika nogrieztas tūlīt pēc bērna piedzimšanas, tagad tas nenotiek tādā veidā. Šobrīd tiek uzskatīts, ka ir jāļauj nabassaitei pulsēt vēl pāris minūtes pēc dzemdībām. Protams, neviens neuzņem laiku un nemēra minūtes, bet vecmāte ir blakus un redz/prot novērtēt situāciju. Arī dzemdībās ar ķeizargrieziena operāciju, akūtas situācijas, šobrīd ir pieņemts nogaidīt, līdz nabassaite beidz pulsēt un tikai tad rīkoties tālāk.

- Ko jūs ieteiktu mātēm nākotnē, lai izvairītos no vilšanās un nepamatotu cerību tik svarīgā notikumā kā bērna piedzimšana?

- Pirmkārt, es ieteiktu, ka ļoti svarīga ir emocionālā sagatavošanās. Dažādu faktu un informācijas apkopošana, ko topošajai māmiņai var sniegt ģimenes sievietes – mammas, vecmāmiņas, citu māmiņu stāsti. Bieži vien šī pieredze nav pozitīva, tāpēc ir svarīgi uz šo informāciju paskatīties kritiski un nepieņemt kā vienīgo patiesību, jo katras māmiņas stāsts būs unikāls un to ietekmēs dažādi faktori.

- Otrkārt, ieteiktu māmiņām izveidot dzemdību plānu. Nav nepieciešams, lai tas būtu ļoti detalizēts, pietiks, ja tā apjoms būs 3 līdz 4 lapaspuses. Bet šāda plāna sastādīšana jau procesā ļaus topošajai māmiņai noskaņoties pozitīvi un tad, kad jau būs sācies dzemdību process un pārņēmis apjukums, šāds dzemdību plāns noteikti nebūs lieks, gluži pretēji, var palīdzēt atkal sakopot domas un atgrieztie pie pozitīvām sajūtam.

- Vēl ļoti būtisks faktors, kas var palīdzēt pozitīvam dzīves sākumam ir dzemdību iestādes apmeklējums, kura laikā mamma iepazīstas ar personālu, telpām, tur pieejamajām iespējām. Tas ir svarīgi, ka mirklī, kad dzemdības sākas, Jūs dodaties nevis uz svešu vietu, kas radīs papildus satraukumu, bet gan uz vietu, kur zināt, ka būsiet drošībā un nav vairs jautājumu – Kas? Kur? Ko? Kāpēc?