Dēliņa Trevja nākšana pasaulē

Nesen kā bija sācies mans dekrēta atvaļinājums. Kā parasti vakariņoju ar vīru un taisījāmies laicīgi gulēt, jo viņam no rīta uz darbu, bet man kā parasti trausls miegs, lai kaut cik izgulētos devāmies ap 21:00 jau gulēt. 

Man sāka parādīties velkošas sāpes. Nolēmu palasīt grāmatu virtuvē, bet miegs nāk, bet sāpes arī ik pa laikam turpinājās, lai neuzmodinātu vīru devos uz otru istabu ar cerību,ka izdosies aizmigt, bet nesanāca. Mocījos, mocījos līdz 3 naktī modināju vīru, ka tomēr jāsauc ātrā palīdzība.

Jā, tobrīd mēs atradāmies Anglijā. Un telefona sarunas laikā pie manis tika nosūtīts ārsts - aizdoma bija ieraugot jau vieglo automašīnu, atverot durvis saņēmam izsaucienus-ka es taču redzu,ka esmu stāvoklī un ka vajadzēja saukt taksi un braukt uz slimnīcu. redzot mūsu izmisuma pilnās sejas tomēr palika, veica standarta pārbaudes, izvilka balonu,lai sāpju brīžos varu elpot, un piezvanīja dežūrējošai brigādei kurā ir vecmātes izsauca tos. Jautājumi visu laiku bija par asiņošanu, bet nekā tāda nebija. ap 5:20 jau lika vīram savākt somu un brauksim uz slimnīcu. Kāpjot iekšā ātrās palīdzības mašīnā es jutu,ka kaut kas notek- ieteicos,ka nogāja ūdeņi, uz ko brigāde saskatījās un teica,ka ne ūdeņi un lielā atrumā braucām uz blakus pilsētas slimnīcu,jo mūsējā tādas nebija. Pa ceļam jau man lika katetru rokā. 

Slimnīcā ierodoties - ārste noteica, ka tikai 2 cm atvērums, lai gaidu pilnu-tad dzemdēs.

Liela pateicība medmāsiņai, kas iespējams bērniņa sirdsdarbību klausījās un kaut ko ieminējās ārstei. Tad ārste skaļi ieteicās You will have C Section-sign the documents. 

tikām aizvesti uz operāciju telpu- moments,kad redzu vīru visu saģērbtu,lai būtu klāt -dūriens pēc dūriena, bet anestēzija neiedarbojās, man atņēma balonu, kas kaut cik elpojot samazināja sāpes un vīram lika pamest telpu un mani iemidzināja.

Attapos,ka tieku vesta ar gultu kaut kur, bet acis atvērt varēju gan tikai palātā. Kur vīrs pienāca un teica, ka dēliņš ir klāt un viņš esot aizvests to apskatīt, tad drīz vien ienāca medmāsa, kas mums katram iedeva pa dēla pirmajai bildītei. Trevis piedzima 32+4 nedēļās, 27. novembrī 6:16 ar svaru 1,805kg. 

Tad arī mūsu dzīve kardināli izmainījās. Dēliņam viena plaušiņa nebija atvērusies, bet malacis, mēs pēc 15 dienām tikām mājās. Izgājām cauri dzeltei, C-papiem, barošanu caur zondi. Anglijā ārsti un medmāsas skata, cik ļoti vecāki iesaistās bērnu aprūpē, kamēr atrodas slimnīcā. Mēs paši visu visu darījām, rakstījām piezīmes, pārbaudījām kuņģa skābes līmeni utt. attiecīgi ātri tikām mājās, arī pateicoties Mazajam cīnītājam,kas ātri uzsāka ēst pats, un visādi citādi viņa veselības rādītāji bija stabili.