Bērniņa zaudēšana. Kā tikt pāri zaudējuma sāpēm?

Bērniņa gaidīšanas laiks un satikšanās brīdis ir fantastisks posms ikviena topošā vecāka dzīvē, taču reizēm, diemžēl, mazuļa dzīve apraujas vēl īsti nesākusies. Bērna zaudēšana ir vārdos neaprakstāmas sāpes gan emocionāli, gan fiziski.

Šādu posmu savā dzīvē izdzīvojuši arī Sabīne un Matīss. Divu bērnu vecāki gaidīja pasaulē ierodamies dvīnīšus. Diemžēl, 26.gaidību nedēļā Sabīnei sākās asiņošana, kā rezultātā nācās veikt ķeizargriezienu. Meitiņa piedzima, taču jau pēc dažām stundām nomira, savukārt dēliņš nodzīvoja trīs dienas intensīvās terapijas nodaļā. Arī mazā puisīša dzīvībiņa bija pārāk trausla, tāpēc viņš devās aizsaulē.

Sērojošiem vecākiem domātās atbalsta grupas vadītāja Ginta Bula stāsta, ka bērna zaudējums, neatkarīgi no posma, kurā tas noticis, ir ļoti lielas sāpes gan emocionāli, gan fiziski. “Viss sabrūk, un lēnām lipini atkal kopā savu dzīvi. Nāvei nekad nevar būt gatavs,” saka viņa. Vecākiem, kuri zaudējuši savu bērnu, palīdzoša ir pieņemšana, izraudāšanās un arī runāšanās, jo par notikušo vajag runāt. Ne mazāk svarīgi ir rituāli, kurus ievieš sērojošie vecāki, darbi, lietas un nodarbes, kā arī satikšanās ar citiem vecākiem, kuri piedzīvojuši zaudējumu. 

Kādā brīdī tomēr ir jādomā arī par turpmāko nākotni, mīlestību pret sevi un partneri. “Mīlestība dziedē visu, un tā ir gaisma, kas izgaismo tumsu,” ir pārliecināta Ginta Bula.

Sabīne un Matīss zaudējumam tika pāri ar terapijas palīdzību. “Mēs atradām, kā dzīvot tālāk, kā tikt tam pāri,” saka Matīss. Visvairāk pārim palīdzējis terapeites jautājums, kas licis aizdomāties par to, kāds no šī zaudējuma ir ieguvums? Sabīne savu vīru papildina sakot, ka daudz laika pāris pavadījis divatā: “Mēs veltījām laiku viens otram, ieplānojām kopīgas brīvdienas. Vienam ar otru par notikušo runājot, izraudoties, mēs tikām pāri. Galvenais ir nenoslēgties no otra, bet gan dalīties.”

Sabīnei un Matīsam izdevās tikt pāri zaudējumam. Tagad pāris atkal gaida pasaulē ierodamies dvīņus.