Vija Veisa: Vislabākā vakcīna ir tā, kura šobrīd jau ir saņemta un darbojas

Vaicāta, kura no šobrīd pieejamām Covid-19 vakcīnām ir vislabākā grūtniecēm un jaunajām māmiņām, kuras zīda mazuļus ar krūti, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente, ginekoloģe Vija Veisa norāda, ka vislabākā ir tā vakcīna, kura ir jau saņemta un darbojas.

Ārste norāda, ka grūtnieču vakcinācijā vairāk datu ir par mRNS vakcīnām, t.i., Pfizer un Moderna ražotajām, tāpēc arī šo divu ražotāju izstrādātās Covid-19 vakcīnas topošajām māmiņām tiek rekomendētas visvairāk. Sievietēm, kuras nav grūtnieces, der jebkura reģistrētā un pieejamā Covid-19 vakcīna. 

Kāpēc grūtniecēm rekomendē tieši Pfizer un Moderna vakcīnas?

Viens no aspektiem, kāpēc grūtniecēm tiek rekomendētas tieši mRNS vakcīnas, ir tas, ka par tām pieejami plašāki dati tieši saistībā ar grūtnieču un barojošu māmiņu vakcināciju. ASV, kas vieni no pirmajiem plašāk sāka vakcinēt populāciju, arī intensīvāk apkopojuši un pētījuši datus par vakcinētajām grūtniecēm. “Šobrīd apkopoti dati jau par miljoniem sieviešu, un tie rāda, ka nav pamata raizēties par drošības aspektiem un to, ka varēt kas slikts atgadīties ar grūtnieci vai mazuli,” skaidro ārste. Vija Veisa uzsver, ka nav konstatētas saistības, ka vakcinācijas dēļ būtu zaudēta grūtniecība. “Ir pētīts spontāno abortu, priekšlaicīgu dzemdību biežums vakcinētu sieviešu grupā un pārējā populācijā, un nav pierādīts, ka sievietēm, kuras grūtniecības laikā saņēmušas vakcīnu, šie notikumi būtu biežāki,” skaidro Vija Veisa, uzsverot, ka vakcīna nepaaugstina spontāno abortu un priekšlaicīgu dzemdību risku.

Viņa norāda, ka laikā, kad plašākā populācijā sāka izmantot AstraZeneca ražoto vakcīnu, parādījās dati par ļoti retiem, taču trombožu gadījumiem. “Lai gan, redzot vakcinētās populācijas datus, nav pamata domāt, ka grūtniecēm šie gadījumi būtu biežāk, tomēr tie var būt klīniski līdzīgi tām situācijām, kuras ir saistītas ar grūtniecības sarežģījumiem, taču abos gadījumos ārstēšanas stratēģija un taktika ir atšķirīga, tāpēc, lai grūtniecības laikā nenojauktu kopējo klīnisko situāciju, tas ir vēl viens aspekts, kāpēc jau no paša sākuma grūtnieču gadījumā vairāk tiek runāts par mRNS tipa vakcīnām,” skaidro Vija Veisa.

Blaknes pēc vakcinācijas

Grūtnieces vakcināciju panes viegli un novērots, ka topošajām māmiņām simptomi pat ir vieglāki nekā pārējiem. “Grūtniecēm nav novērotas biežākas un savādākas blaknes nekā pārējiem cilvēkiem, kuri saņēmuši vakcīnu. Biežākās blaknes ir jau daudz kur pieminētās – lokālas sāpes injekcijas vietā, sāpes rokā, galvassāpes, nogurums, muskuļu sāpes, paaugstināta temperatūra, drudža sajūta,” iespējamās blaknes pēc Covid-19 vakcinācijas uzskaita ginekoloģe Vija Veisa, sakot, ka šādos gadījumos gan grūtniece, gan arī māmiņa, kura zīda mazuli, var lietot paracetamolu. 

Covid-19 vakcīna sniedz aizsardzību arī mazulim

Vaicāta, kā Covid-19 vakcīna ietekmē mammas puncī augošo mazuli, Vija Veisa uzsver, ka tā ietekmē un pat ļoti labi, jo placentā esošais unikālais mehānisms nodrošina, ka no mammas organisma bērniņš aktīvā veidā caur placentu saņem imūnglobulīnus jeb antivielas. Tādējādi pirmajos dzīves mēnešos mazuli pasargā no mammas saņemtā imunitāte. Šāds mehānisms tiek izmantots arī, lai pasargātu bērniņu no smagiem garā klepus gadījumiem.

Lai gan lielākā daļa grūtnieču ar Covid-19 slimo viegli, taču topošajai māmiņai ir lielāks risks, ka slimības gaita, salīdzinot ar citiem cilvēkiem līdzīgā vecumā, var noritēt smagi. Tas nozīmē, ka grūtniecei biežāk var būt nepieciešams ārstēties intensīvās aprūpes palātās, biežāk var būt nepieciešams skābekļa atbalsts vai mākslīgā plaušu ventilācija. “Īpaši šie sarežģījumi saistīti ar vēlāku grūtniecības laiku – 2. un 3.trimestri –, kad ar grūtniecību saistītās anatomiskās un fizioloģiskās izmaiņas lielā mērā ierobežo sirds un elpošanas funkciju, tāpēc topošajām mammām 2. un 3.trimestrī jau vajadzētu būt vakcinētām,” skaidro ārste.

Mammai saslimstot ar Covid-19, arī mazulim var trūkt skābekļa

“Par laimi, Covid-19 infekcijai nav anomāliju izraisošu seku, jo šī infekcija ļoti reti vai arī praktiski netiek nodota caur placentu,” saka ārste, uzsverot, ka mammas vispārējais stāvoklis gan ietekmē arī mazuli. Ja mammai ir smaga slimības gaita, viņa cieš no skābekļa trūkuma, tas rada stresu arī mazulim. Ja mammai asinīs ir maz skābekļa, arī bērns saņem mazāk skābekli, kas bērniņam var radīt skābekļa nepietiekamību. “Ja mamma slimo smagi un mums būs jārisina jautājums par mammas dzīvību, kura ir briesmās, tad prioritāri tiks veiktas rīcības un izvēles, kas ļaus palīdzēt sievietei. Neatkarīgi no grūtniecības laika, lemsim par ķeizargriezienu. Tas, savukārt, nozīmē, ka uz mazuli attieksies visi tie riski, kas saistīti ar neiznēsātu grūtniecību un priekšlaicīgu dzimšanu,” skaidro ginekoloģe.

Ar Covid-19 inficētai māmiņai ir risks inficēt savu mazuli aprūpes laikā. Tāpat arī jāņem vērā, ka ar Covid-19 slimai māmiņai var būt ierobežotas spējas parūpēties par zīdaini, jo mammai var būt nogurums, galvassāpes.

Dzemdības ar Covid-19 inficētai sievietei

Ja sievietes vispārējais stāvoklis to atļauj un ir viegla slimības gaita, sieviete var dzemdēt pati. “Viņa atrodas izolētā dzemdību palātā, viņai ir sava individuāla vecmāte, kura aprūpi veic tērpusies īpašā aizsargtērpā,” skaidro ārste, uzsverot, ka šādās dzemdībās nevar piedalīties partneris vai jebkura cita tuva persona.