Un lielais atvaļinājums ir sācies!

No vakardienas esmu oficiāli lielajā dekrēta atvaļinājumā. Sajūta superīga. Beidzot no sirds sajūta,ka iestājies brīvais režīms. Protams brīvais režīms tikai šajā mēnesī,kamēr arī bērniem brīvs. 

Pašsajūta sākoties lielajam gatavošanās procesam laba. Galvā jau saraksts ar lietām ,kas jāsagādā. Ļoti atvieglo visu tass,ka tagad darba nespējas lapa vairs nav jāness darba devējam. Citādi,nemaz nezinu ,kad tiktu  pie tās,jo priekšniece nebija uz vietas. Tagad viss ātri un operatīvi.

Arī Vsaa ātri tiku cauri. Nekādu lielo rindu nebija. Ātri visu aizpildīju, darbiniece tik noteica,tad jau gaidīsim atkal oktobrī. :)

Pašsajūta kopumā laba,ņemot vērā ka atpūsties nav daudz laika,jo enerģiju paņem mani divi rezgaļi. Līdz ar to arī prieccājos,ka ilgu laiku bija iespējams pavadīt laukos,kur tomēr bērni brīvāki- var izskriet laukā un man visu laiku nav jāskraida pakaļ.

Ir beidzot sākusies arī vasara. Par ko man liels prieks,jo karstumu pagaidām panesu labi. 

Lai arī trešā grūtniecība, tomēr kārtējo reiz secinājums,ka palieku tūļīgāka. Noteikti arī apaļums tagad sāk nākt klāt straujāk. Paskriet vairs nevaru,tāpēc priecājos,ka Adrians var noķert Denīzi ,kad viņa bēg vai skrien uz ceļa. 

Apaļumu protams pamanījusi ir arī Denīze.Kura vienā dienā ļoti gribēja opā, bet kad es teicu,ka es tak nevaru,jo man bēbis puncī, tad viņa ar roku pastūma punci un noteica- BĒBI,TU MAN TRAUCĒ!!! Tas izraisīja pamatīgus smieklus. Bet fakts paliek fakts:) 

Tā nu mēs visi mēģinam kaut kā sadzīvot!