SABĪNES BLOGS: Puncīša & Co atpūta Bulgārijā. 2.daļa

06. Sep 2013, 11:34

Sveikas, dārgās māmiņas. Esmu atgriezusies agrākajā dzīvē, - rudenīgais lietutiņš un agrā celšanās, bērna atgriešanās dārziņā un pulciņos, un visa kā cita pagūšana.

Mūsu mazulītei ir jau 27 nedēļas un 3 dienas. Jau pavisam liels bērniņš..

Par viņu noteikti pastāstīšu nākošajā blogā, kurā rakstīšu tikai par grūtniecību, tagad atgriezīsimies pie mūsu atvaļinājuma..

Jā, atgriešanās reālajā dzīvē bija mazliet šokējoša, kā ar akmeni pa pieri, gribētos tā teikt.

Un tomēr tā nebija laba doma atgriezties vien dienu pirms dārziņa gaitu atsākšanās. Vajadzēja vismaz nedēļu padzīvoties pa mājām.

Bet nu labi.. skumsim vēlāk.

Un tātad.

PILSĒTA

Obzor – Bulgārijas pilsēta, kurā var baudīt kūrortu pie Melnās jūras.

Došanās uz šo pilsētu ir laba arī, lai ārstētu bronhiālās, astmatiskās saslimšanas. Pilsēta atrodas Melnās jūras krastā, un aiz pilsētas atrodas Stara Planina kalni, ko klāj mežs.

1,5km no pilsētas atrodas dziednieciskie minerālavoti un sēravoti.

Pludmales garums šajā pilsētā ir vairāk kā 8km.

Kad izvēlējāmies atpūtā doties uz šo pilsētu, mums šo pilsētu ieteica kā ideālu atpūtas vietu ģimenei.

Reālajā dzīvē pilsēta vairāk atgādina provinci, kurā dzīve robežojas ar vienu ielu un strūklaku pilsētas galvenajā laukumā. Vairāki desmiti kafejnīcas un restorāni. Milzīgs skaits tirdzniecības punktu ar dažādiem suvenīriem un ķīniešu krāmiem apģērbu un rotaļlietu izskatā.

IZKLAIDES

Pilsētā varēja doties izbraucienā ar karieti. Karietes te bija ļoti skaistas, greznas, ar nakts apgaismojumu, viss vienos zvaniņos. Vienmēr esmu sapņojusi ar tādu doties izbraukumā, un vīrs sarīkoja mums romantisku pastaigu pa pilsētu vakarā. Mūs vizināja samērā ilgi, apmēram 20 minūtes, apbraucām visu pilsētu, kučieris bija komunikabls un laipns.

Tāpat ir arī atrakciju parks. Tajā ir divas atrakcijas pieaugušajiem un pārējās visas ir bērniem. Mēs vizinājāmies ar visām bērnu atrakcijām, un cenas arī bija iepriecinošas. Apmēram lats mūsu naudā par katru atrakciju, par dažām pat mazāk bija jāmaksā. Un tā kā Maksis vienmēr prasa tādas izklaides Rīgā, un mēs viņam bieži atsakam, te viņš varēja izmēģināt visu, ko sirds vēlas.

Te ir arī panorāmas rats -

mašīnu karuselis,

elektromobīlis motocikla izskatā,

vairāki batuta veidi,

varēja vizināties arī ar trīsriteņu skrejriteni, kam iebūvēts motoriņš,

vizinājāmies arī ar piepūšamo laivu ar motoru pa kanālu,

un varēja vizināties pat ar poniju.

Tas viss ļoti dēlu iepriecināja, bērns juta, ka viņam ir īsti svētki.

Es vēl pamanīu, ka uz katra stūra iespējams uztaisīt retro-foto renesanses stila kostīmos. Daudzi tūristi lieto šos pakalpojumus, bet tā kā mums jau tā bijušas daudz fotosesijas, un mēs paši bieži fotografējamies, uzskatījām, ka tas būs lieki.

SPA PROCEDŪRAS

Vēl pirmajā dienā pamanīju, ka pilsētā diezgan bieži var redzēt bodītes ar akvārijiem, kas piedāvā pedikīru ar zivtiņām. Es Rīgā vienmēr esmu gribējusi ko tādu pamēģināt, bet kaut kā nav izdevies, tāpēc šeit es to izbaudīju.

Tās bija ļoti neparastas sajūtas, es smējos kā bērns, jo man kutēja, kad izsalkušās zivtiņas metās virsū manām kājām.

Meitene, kas tur strādāja, bija ļoti patīkama. Nomazgāja man kājas, palīdzēja tikt krēslā, pēc tam noslaucīja man kājas. Es jutos ļoti savādi.. varbūt tāpēc, ka vēl nekad man neviens dzīvē nebija veicis pedikīru, un neviens man nebija mazgājis kājas... Tā ir tāda intīma mana ķermeņa daļa, tā teikt.

Bet pati procedūra man patika un rezultāts arī. Zivtiņas apēda visus manas ādas atmirušos gabaliņus utt. Kājas bija gludas kā zīdainītim.

Masāža

Mūsu viesnīcā piedāvāja masāžas pakalpojumus. Tā kā Rīgā regulāri devos uz grūtnieču masāžu Māmiņu Klubā un atvaļinājuma dēļ tas viss bija jāizlaiž, uzskatīju šo iespēju par labu alternatīvu. Es brīdināju meistari, ka gaidu bērniņu un viņa man veica grūtnieču masāžu. Masāža ļoti atšķīrās no tās, pie kuras esmu pieradusi, sieviete masāžu veica ļoti intensīvi, ievirzot kaulus īstajā vietā. Masāža it kā bija ārstnieciska, bet man pat mazliet sāpēja. Sākumā es sēdēju un man masēja kaklu un plecus, pēc tam gulēju uz sāna un man masēja muguru un kājas.

Kopumā rezultāts man patika labāk kā pats process. Pleci vairs nebija tik saspringti. Bet pagulēt un atslābināties, kā esmu radusi, man neizdevās. Bet es priecājos, ka guvu citu pieredzi, kas, es tā ceru, būs nesusi labumu arī manai veselībai.

ĒDIENS

Kā jau rakstīju iepriekšējā blogā, mūsu viesnīca man ne visai patika. Trīs, nevis piecas zvaigznītes. It kā vēl nebūtu nekas, bet virtuve - nu stingri piekliboja.. Ēdināšana pēc idejas - 5 reizes ( 7-9 brokastis, 11-12 otrās brokastis, 12-14 pusdienas, 16-17 launags, 18-20 vakariņas) bet piedāvājums niecīgs un nekvalitatīvs. Apkalpojošais personāls ar laipnību arī neizcēlās un darba organizācija nebija labāka. Piemēram terases virtuvē strādāja viens cilvēks, kurš vienlaikus cepa gan kartupeļus, gan trīs veida gaļu un pankūkas. Galda piederumu visiem nepietika, ja esi atnācis un neesi uzreiz sev paņēmis dakšiņu, tad tās būs beigušās un tev būs jāgaida, kamēr nomazgās kādu dakšiņu un atnesīs. Es pat atsauksmu grāmatā ierakstīju vienu teikumu vien - nopērciet dakšiņas!

Trešajā dienā bija skaidrs, ko ēst var, un no kā labāk atteikties. Manā uzturā palika vien augļi, grieķu salāti, pankūkas un deserti. Vēl tā nekas bija vārīti kartupeļi ar zaļumiem un brinzas sieru, ko ir grūti sabojāt. Maksītis ēda biezputru ar ievārījumu, kartupeļus ar salātiem un pankūkas. Vīrs cerēja, ka kāda gaļa būs arī ēdama, bet nekā.

Gājām retāk ēst viesnīcā, un biežāk ēdām kafejnīcā pilsētā.

Nogaršojām arī šo to no bulgāru ēdieniem. Piemēram, tvaicētus dārzeņus - piparus un tomātus ar brinzu un maizi ar garšvielām.

Bet vai arī ne tur gājām, vai arī mūs ne pārāk labi iespaidoja bulgāru virtuve. Pats garšīgākais bija tieši maize un bulciņas, ko tirgoja uz ielas.

Nu, un, protams, KUKURŪZA. Par to mums vispār ir pat atsevišķas atmiņas. Pa pludmali visu laiku staigāja kāds cilvēks, kas kliedza kaut ko līdzītu Arrriiiiivizo, kukuriiiito. Un visi smaidīja, un bērni centās atkārtot šo firmas izteicienu. Maksis katru reizi priecājās. Pludmalē kukurūzu tirgo trīs reizes dārgāk, kā pilsētā, tāpēc pamatā ar to sevi palutinājām vakara pastaigu laikā pilsētā. Kukurūza iepatikās mums visiem.

MAKSIMILIĀNS

Maksītis ir vienkārši mīļumiņš. Pirmās 4 dienas nevarēju vien nopriecāties par viņu. Visu laiku domāju, kā to nepamanīju agrāk, cik viņš man ir foršs, jauks un labi audzināts bērns.

Karstuma dēļ likās gulēt uz diendusu viesnīcā, lai vakarā varētu ilgāk staigāties.

Priecājās par visām izklaidēm un visu laiku brīnījās par to, kāpēc tādi svētki, priecājās par visu, ko viņam piedāvā.

Bet pēc tam jau pierada un uzsēdās, tā teikt, kaklā, viss sākās - es gribu tur, nopērc man to, šito.. Lai gan agrāk nekā tāda nebija. Nācās piebremzēt un paskaidrot, kāpēc šo vai to NĒ.

Iepriecināja mani ar savām sociālajām iemaņām - ļoti viegli iepazinās ar bērniem, izdomāja kopīgas rotaļas utt. Uz mini disko arī ieradās kā pirmais puika laukos :)

Un vēl viņš pilnveidoja savas peldēšanas un niršanas iemaņas. Tie, protams, ir uzslavas vērti panākumi.

Kopumā, 4-5 gadu vecums ir ļoti labs, atpūtai ar bērnu, jo slodze ir minimāla.

KĀZU GADADIENA

30.08. MĒS svinējām savu 5.kāzu gadadienu. No rīta gājām uz pilsētu, nopirkām laternu un Bulgāru vīnu. Diendusas laikā, kamēr dēls gulēja, tīri simboliski izdzērām pa glāzei vīna, precīzāk - vīrs izdzēra, es ne.

Vakarā runājām par to, ka kaut kur iesim.. Bet vīrs nolēma sarīkot pārsteigumu - paņēma mani no viesnīcas, ar karieti aizveda līdz restorānam, turklāt - līdz pašam labākajam pilsētas restorānam. Tur vakariņojām terasē ar skatu uz jūru.

Pirmo reizi šajās dienās paēdām gardi, jā, un vēl pie tam delikateses. Te nu Maksis pabojāja mazliet svētkus, pašā romantiskākajā brīdī viņam savajadzējās uz tualeti, un pēc tam viņš gribēja uz rotaļu laukumu.. Kopumā, nu labi, jebkurā gadījumā bija mīļi. Un vēl, tā bija vienīgā gadadiena, kas izdevās.

Pirmo svinējām restorānā ar 7 mēnešus vecu Maksīti, kam bija jādod krūts ik pēc 5 minūtēm, mierīgi nosēdēt vispār nevarēja. Otrajā mēs sastrīdējāmies, bet kaut kur tomēr pēc tam gājām, atceros tikai slikto, sabojāto noskaņojumu. Trešajā jubilejā bijām slimnīcā ar Maksi, kad viņam operēja roku. Un ceturtajā es biju Pēterburgā uz vectēva bērēm aizbraukusi. Romantikas maz. Bet te - izdevās.

Naktī palaidām debesīs laternu ar jaukām domām par mūsu tālāko nākotni.

SECINĀJUMI

Kopumā man viss ļoti patika, pat neskatoties uz to, ka neizdevās kā plānots. To karsto sauli un silto jūras ūdeni es atceros tagad īpaši, un ar katru dienu arvien vairāk to visu novērtēju. Mēs nosauļojāmies un uzkrājām spēkus!