30.05 12:00-13:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Pēc iepriekšējā raksta, saprotu, ka pat jauno un topošo māmiņu vidū ir maldīgi priekšstati par mājdzemdībām, kas, diemžēl, rada negatīvu un realitātei neatbilstošu viedokli par dzemdēšanu mājās (! plānotās ārpusstacionāra dzemdībās !). Laikam lielākais mīts, kā es to varētu nodefinēt, ir „mājdzemdētājas dzemdē anti sanitāros apstākļos, neapzinoties riskus un neapdomīgi apdraudot savu un mazuļa veselību un dzīvību”. Un ar šo rakstu nedaudz gribētu atspēkot šo domu.
Pirmkārt (un galvenokārt), mājdzemdību vecmātes nebrauc tukšām rokām. Vismaz mūsējā pie mums brauc ar diezgan ievērojamu ekipējumu, kuru viens cilvēks (kaut arī ļoti nokrāvies) nevar ienest pa durvīm ar vienu reizi. Noteikti ir vajadzīga palīdzība, lai visu uznestu/ienestu un tas ir jādara „ar vairākiem piegājieniem”. Sīkāk ar mājdzemdības vecmātes minimālo ekipējumu var iepazīties 2006.gada 25.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.611 2.pielikumā (https://likumi.lv/doc.php?id=140695). Mazāk par uzskaitīto vecmātei nedrīkst būt līdzi! Protams, papildus vēl kaut ko drīkst ņemt. :) Tad nu iebildumiem par vecmātes aprīkojumu (tagad nerunāju par zināšanu, bet par iekārtām un medikamentiem) nevajadzētu būt. Valsts šajā jautājumā ir padomājusi mūsu vietā un sargā dzemdētājas. Un, patiesi, Latvijā šis jautājums ir ļoti labi noregulēts. Šī ir viena no ļoti retajām sakārtotajām jomām Latvijā. "Ekipējums" ir izstrādāts gana plašs un škiet pietiekams. ;) Man vecmāte varēja iedot medikamentus, kad tie bija vajadzīgi, gan pie sistēmas pielikt, gan šuves uzlikt (ar visu vietējo anestēziju). Portams, knaibles nabiņai, dažādie higiēnas paladziņi, paklājiņi, katru reizi jauni, vienreizējie cimdi un viss, kas bija nepieciešams. Arī bērna sirdspukstiem vecmāte sekoja līdzi un ļoti bieži novērtēja situāciju. Visas ierīces, kuras man izmantoja neatceros. :) Jebkurā gadījumā, nebija sajūta, ka man kāds „verķis” būtu pietrūcis.
Ja ar iekārtu jautājumu esmu nedaudz paskaidrojusi situāciju, tad labprāt pievērstos vecmātes profesionālo iemaņu jautājumam, kas noteikti nav mazsvarīgs. Tātad, otrkārt, mājdzemdības vecmēte ir zinoša un ļoti pieredzējusi. Protams, nevienā brīdī neapgalvoju un negribu apgalvot, ka vecmātes slimnīcās ir ar nepieteikamu pieredzi! Arī slimnīcās strādā pieredzējušas vecmātes!!! Bet, mājdzemdību vecmātēm nav iespējas paļauties uz X māsiņām, ginekologiem un otrpus stcionāra esošo operāciju zāli. Mūsu (mājdzemdību) vecmātei ir divdesmit gadu (un vēl) pieredze dzemdībās. Ilgstošais darbs un pieredze ļauj lēmumus izdarīt tā, lai tie būtu maksimāli atbilstošākie visu pušu interesēm un uzskatiem (mātes, bērna, vecmātes...). Godīgi sakot, viņas ilgstošā pieredze un nepārtrauktā klātesamība (skaidrības labad – dzemdēju 12 stundas, no kurām vecmāte bija ar mums kopā (gandrīz visu laiku vienā telpā, rokas stiepiena attālumā) aptuveni 10 stundas) radīja drošības sajūtu. Sajūtu, ka „ja nu kas”, viņa uzreiz noreaģēs, palīdzēs, zinās, ko darīt. Bet, protams, uzticēšanās ir ļoti individuāls lēmums, sajūta. Vienam cilvēkam kāds uzticēsies, bet kāds cits nē. Uzticēšanās, manuprāt, ir ļoti svarīgs fakotrs veiksmīgu dzemdību norisē, lai arī kur tās notiktu.
Treškārt, runājot par risku neapzināšanos un neapdomību, vēlos norādīt uz mājās dzemdētāju izglītību. Pēc pieejamās informācijas (https://create.piktochart.com/output/8010094-untitled-infographic), augstākā izglītība ir ap 80%. Diez vai tās varētu nosaukt par neizglītotām vai tādām, kas neprastu lasīt, klausīties un analizēt informāciju, kā arī izdarīt argumentētu un izsvērtu izvēli! Lielākoties, mājās dzemdētājas pirms dzemdībām lasa un izzin gaidāmo procesu. Lēmums par mājdzemdībām nav emocionāls „es gribu konfekti” līmenī. Tas ir pārdomāts un ar dažādiem ārstniecības speciālistiem saskaņots. Mums, piemēram, uzraugošais ginekologs ir ļoti skeptisks (godīgi sakot, sajūta, ka skeptisks uz dabiskām dzemdībām kopumā, jo īpaši uzsver ķeizargriezienu pozitīvos aspektus). Zinu, ka ja būtu kaut mazākās indikācijas, ka dzemdēt mājās nebūtu prātīgi, man to pateiktu un aizliegtu to darīt.
Ceturtkārt, pievērsīšos tam, ka, daudzu prāt, mājās ir anti sanitāri un jaundzimušajam bīstami apstākļi. Protams, jaundzimušais pirmo reizi saskarās ar ļoti daudzām jaunām baktērijām, vīrusiem un vēl visu ko, kas ir gaisā, uz priekšmetiem... Protams, nevajadzētu apzināti bērnu apdraudēt liekot viņu antisanitārā vidē. Bet, mājas ir tā vide, kur ir tās pašas baktērijas un netīrumi (arī vīrusi), kas ir pie mammas, kas mammai ir bijuši apkārt. Tie ir tie paši netīrumi, kuros bērniņš dzīvos arī turpmāk. (Ar netīrumiem es apzīmēju arī vīrusus un baktērijas. Neviena telpa, kuru zinu, nav sterila un katrā ir netīrumi, baktērijas, vīrusi.) Slimnīcās, savukārt, staigā ļoti daudz cilvēku, tostarp tikko no ielas ienākuši. Parasti mēteļus iestumj somās vai pārliek pār roku. Bahilas, manuprāt, nav risinājums, lai nodrošinātu sterilitāti (tikai mazliet lielāku tīrību), bet mājās ienākot, tāpat āra apavus novelk. Slimnīcā nevar zināt, cik vesels vai slims ir katrs cilvēks, kas tur ierodas (un uz slimnīcām tomēr biežāk brauc slimi cilvēki – ne?). Es tikai gribu norādīt, ka slimnīcas nav sterilas, tikpat ļoti kā mājas. :) Un, arī mājas, kur plānots dzemdēt tiek novērtētas no vecmātes puses. Mājdzemdību vecmātes pirms dzemdībām ierodas mājas vizītē, tostarp lai novērtētu vietu, kur plānots bērniņam dzimt. Saprotams, vidē, kas varētu apdraudēt jaundzimušo, vecmāte dzemdības nepieņems. Domāju, ka mīta par anti sanitāru vidi cēlonis ir NEplānotas ārpusstacionāra dzemdības. Un svarīgākais vispār runājot par šo tematu būtu nodalīt „tā netīšām gadījās” no plānotām ārpusstacionāra dzemdībām. Plānotām ārpusstacionāra dzemdībām (mājdzemdībām) ļoti rūpīgi gatavojās topošie vecāki, tostarp ļoti laicīgi ir uzsākuši sarunas ar vecmāti, kura pirms dzemdībām ir bijusi arī mājas vizītē.
Saprotu, ka temats ir runāts un noteikti nav „pirmā svaiguma”, taču, ja par to nerunās un nestāstīs vismaz jauno un topošo māmiņu vidū, sabiedrībā turpināsies greizie viedokļi, kuru galvenais cēlonis ir nespēja atšķirt PLĀNOTAS ārpusstacionāras dzemdības (mājdzemdības) no NEplānotām, ar visu sevī iekļaujošo par iepriekš apskatīto.
Plānojot pirmo bērniņu, gadu pirms „aktīvās plānošanas - darīšanas” es biju izlasījusi vairākus literatūras avotus par gaidību laiku un dzemdībām. (Arī Mans mazais jau biju abonējusi.) Lēmums par mājdzemdībām tika izdarīts pēc literatūras studijām un visa ar grūtniecību un savu veselības stāvokli saistītā izanalizēšanas. Ja jau tik ļoti vēlos bērnam/-iem dot to visu labāko, tad mans uzdevums ir to darīt no paša, paša sākuma. Ar pirmo grūtniecības dienu. Un, arī dzemdības plānot un iespējami organizēt (lai arī tas ir ļoti neparedzams process) tā, lai bērnam būtu vislabāk. Es domāju, ka katra (laba) mamma grib savam bērnam visu to labāko. Dzemdību pieredze ir svarīga, lai arī kur tā būtu. Dzemdēt mājās (plānotās mājdzemdībās) nav „labāk” vai „sliktāk” kā dzemdēt stacionārā. Taču sabiedrībā derētu kliedēt mītus par „tām, kas dzemdē mājās”. Viņas noteikti nav „otrās šķiras mammas”. Arī viņas cenšās (un droši vien ir) vislabākās mammas saviem bērniem. :)
Titulattēls: majdzemdibas.lv
Tu esi bagāta ❤
Prieks,ka vēl kāda mamma atbalsta mājdzemdības. Man pašai 2 bērni dzimuši slimnīcā,2-mājās.☺
Tas ir pilnīgi aplams mīts par slimnīcas dzemdību ''absolūto drošumu''. Diemžēl slimnīcās ne vienmēr aprūpe ir kvalitatīva un gan zīdaiņi,gan dzemdētājas mirst.
Mammas, nepārprotat, informēšana nav pārliecināšana. Šis arī nav jautājums, kurā kādam kādu būtu jāpārliecina. Manuprāt raksts vnk veicina izpratni 👋
Dzemdejiet majas,bet nevajag citas agitet uz so visu! Majdzendibas nekad nebus tik drosas ka dzemdibas slimnica,kur ir kirurgs,anesteziologs, bernu arsts un vel un vel. Un tas,ka vecmatei ir daudz aprikojuma,kuru janes pa vairak reizem....vai tapec jutaties drosak? Vinai tapat nekad nebus viss,jo tas nav iespejams! Dzemdibas ir neprognozejamas,lai cik daudz kursus pirms yam jus butu apmeklejusas,sava galvina sastadijusas tos dumjos dzemdibu planus! Paldies par viedokli, bet diemzel tas neparliecina.
Kopumā gan uzskatu, ka mājdzemdības ir pietiekami pamatota un saprotama izvēle 😀
Reti un nelāgi gadījumi ir arī slimnīcās. Piemēram, 2015. gadā Tukuma slimnīcā pēc dzemdībām nomira sieviete.
es arī esmu no tām, kas svešā vietā, kur rausta un vēl liek gulēt nekustīgi pie tā toņu mērītāja, nevaru atslābināties un ieiet sevī - līdz ar to pirmajās dzemdībās palēninājās dzemdību darbība un dabūja stimulēt ☹
Otrajās braucu uz stacionāru daudz vēlāk, ierados praktiski tikai uz izstumšanu. Jā, par to tās atmiņas nav pārāk labas - tāpat tā visa ņemšanās, pozu izvēlēties neļāva un joprojām nav skaidrs, kāpēc.
Mājdzemdības neizvēlējos. Pirmkārt, ilgi atturēja visa šitā te ezotērika un apgarotība par un ap tām, bieži vien arī nez kāpēc no mājdzemdību tēmas uzreiz lec uz nevakcinēšanas tēmu, kas mani kaitina. Pēc tam gan pārliecināja pamatotā informācija, bet nu vienalga der ievērot, ka pašā Mājdzemdību apvienības mājas lapā ir rakstīts:
"Tomēr ir dažas retas komplikācijas, kuras prasa ātru operatīvu iejaukšanos un šajos gadījumos mājdzemdībās iznākums var būt sliktāks nekā stacionārā. Par laimi, tās ir tiešām retas komplikācijas."
(https://majdzemdibas.lv/par-majdzemdibam-2/biezi-uzdotie-jautajumi/)
Piekrītu, ka dzemdē sieviete, ne aparāti. Ja viss iet pēl plāna, super, piedzemdēs bez problēmām jebkur. Ja būs problēmas, tad var gadīties situācijas, kur var līdzēt vien operāciju zāle pa rokai (piem. nekontrolējama asiņošana, kas var gadīties pie ideālas grūtniecības un ir iepriekš neprogmozējama lieta). Protams, iespējamība tikt pie problēmām dzemdību procesā ir maza, bet ja no tā var izvairīties, tad kāpēc riskēt?
Par pieredzēm stacionārā, tas ir līdzīgi kā saņemot jebkuru pakalpojumu, daudz vairāk un skaļāk runā par nekvalitatīviem pakalpojumiem, tie 99% kuriem viss labi, par to daudz nerunā. Var jau būt, ka es dzīvoju citā realitātē, bet gan man pašai, gan apkārtējām sievietēm nav negatīvas pieredzes ar steidzināšanu vai nevajadzīgām manipulācijām dzemdību nodaļās. Toties ir pāris gadījumi, kad dzemdību process diemžēl nevedās dabīgi un abos šajos gadījumos mājdzemdību iznākums varētu būt bijis bēdīgs, jo situācijas risināšanai vajadzēja ļoti ātru rīcību.
Ļoti subjektīvi, man šķiet, ka lielākā daļa sliktās dzemdību pieredzes rodas no tā, ka sieviete nav gatava dzemdībām, viņai šķiet, ka kāds to darbiņu (piedzemdēs) izdarīs viņas vietā, bet izrādās, ka jādara pašai. Tāpat par daudz koncentrējas uz nebūtiskām lietām, par maz uz pašu procesu. Un jā, šis ir pārsvarā attiecīnāms uz tām, kuras dzemdē stacionārā, jo mājdzemdībām gatavojas vairāk tajā procesā iedziļinoties.
Paldies par viedokļiem un pieredzēm. 😀 Prieks, ka kāda izlasīja kaut ko jaunu. 😀 Tas ļoti priecē.
Pēc situācijas apzināšanas ar tuvējo stacionāru, kur var dzemdēt, esmu diezgan pārliecināta, ka reakcija uz ārkārtas situāciju būtu vēlāka nekā mājās. Esmu pietiekami saskārusies ar konkrēto slimnīcu un izzinājusi, izstaigājusi, un izrunājusi par dažādajiem scenārijiem un iespējām tur dzemdēt. Piekrītu, ka Valstij būtu drusku vairāk jāatbalsta dzemdību palīdzība arī stacionāros. Tas varētu uzlabot situāciju (varbūt).
Es arī nākotnē gribētu dzemdēt mājās, pirmo bērniņu dzemdēju Siguldas slimnīcā, dabīgās ūdens dzemdībās. Un mana pieredze parādīja to, ka dzemdē sieviete un nevis vecmāte, aparāti vai ārsti. Ja sieviete jūtās gatava mājdzemdību pieredzei > uz priekšu! Un cienu jebkuru vecmāti, kas ļauj bērniņam piedzimt pašam. Diemžēl no tuvāko māmiņu loka.. nevienai tas nav ļauts. Gulšanās uz vēdera, griezumi, tabletes un pat ķerizargrieziens. Kāpēc? Lai ātrāk?
Nevajag par dabiskām lietām.... kādreiz dabiski bija dzemdēt strēķīti bērnu un dabiski bija pusei no tiem nomirt nesasniedzot pieaugušo vecumu. Zīdaiņu mirstība nemaz nebija retums, kā arī dzemdībās nomira diezgan daudz sieviešu, tas bija pavisam dabiski.
Piekrītu, ka dzemdības nav ārkārtas stāvoklis, bet potenciālos riskus, kurus var novērst ir vērts novērst. Es zinu, ka nespētu sev piedot, ja mans bērns nomirtu tikai tāpēc, ka kaut kas dzemdībās noietu greizi un mājās man nespētu sniegt kvaliatīvu palīdzību.
Tajā pašā laikā - ja kāda vēlas dzemdēt mājās - lūdzu, ja vēlas popularizēt dažu personu privātbiznesu (mājdzemdības) - lūdzu, tā teikt reklāma paliek reklāma, jebkuru pakalpojumu un preci reklamē, kāpēc ne mājdzemdības?
Valsts finansējumu mājdzemdībām neatbastu. Visi tak runā, ka valstij jātērē līdzekļi efektīvi - lūk, stacionāri jāuztur tāpat pie salīdzinoši lielās latvijas teritorijas, tos aizklapēt nedrīkst, kāpēc klekerēt naudu finansējot mājdzemdības?
Paldies par rakstu! 😉 Atzīšos - arī līdz šim biju domājusi, ka vecmātes pie mājdzemdētājas ierodas gandrīz vai tukšām rokām - līdz ar to process kļūst riskantāks kā stacionārā. Paldies, ka apgaismoji mani 😀
Par antisanitāriem apstākļiem nekad pat nedadomājos. Tiešām - kur tad ir tik sterila vide? Nedomāju, ka slimnīcās ir tīrāk kā mājās.
Personīgi es mājās nedzemdētu, jo 1) man nav tāda plašuma un komforta šeit, 2) man traucētu mājinieki, 3) savā ikdienas vidē nespētu savākties un attiecīgi pārciest kontrakcijas, 4) man vismaz dzemdībās gribētos izrauties no mājas un ikdienas 😀
..un tas ir lieliski, ka ir šādi nosacījumi! Kā ar visu - jā, Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams, bet daudzas ļoti labas lietas cilvēki norok zem "viss ir slikti", tomēr, ar laiku arī Latvijā mājdzemdības varētu "normalizēt". Es noteikti neatbalstu to, ka dzemdības tiek uztvertas kā ārkārtas stāvoklis, kurā visdrīzāk notiks kaut kas slikts. Cilvēki ir pārāk aizgājuši savā attīstībā prom no dabiskām lietām.. Ajj, bet tas jau ir riktīgi filozofisks jautājums, aizdomājos tik 😃
Vai zini kāpēc Nīderlandē atbalsta valsts mājdzemdības? Politisks lēmums - tās ir lētākas! BET ir stingri nosacījumi, kuriem ir jāizpildās pie mājdzemdībām, viens no tiem (vismaz pirms dažiem gadiem), bija atrašanās dažu minūšu attālumā no slimnīcas un ātras palīdzības dežūra pie mājas.
Cik daudz LV ir vietas, no kurām 10 minūšu laikā var nokļūt līdz stacionāram ar atbilstošu dzemdību personālu?
Katrai izvēlei ir savi plusi un mīnusi, tomēr blogā minētās lietas nekādi neatspoguļo iemeslus, kāpēc izlemt par labu mājdzemdībām.
Lai arī kāds būtu mājdzemdību vecmātes ekipējums, viņai līdzi nebūs operācijas zāle ar visu aprīkojumu, reizēm svarīgas ir sekundes, pat ne minūtes. Pie spēcīgas/neprognozētas asiņošanas ātrā palīdzība neuzspēs atbraukt palīgām kur nu vēl smilnīcā nogādāt! Jā, iespējamība maz, bet tomēr....
Mājdzemdību vecmāšu profesionalitāti un pieredzei i negrasos apšaubīt, bet arī kādreiz vecmātēm bija milzīga pieredze, bet ierobežojošie faktori dara un darīja savu. Ir lietas, ko nevar paveikt ārpus stacionāra.
Mājdzemdētāju izglītības kopējam izglītības līmenim nav nekādas korelācijas ar risku apzināšanos, jo reāli riskus spēj izvērtēt tikai tad, ja esi studējis medicīnu. Diemžēl augstākā izglītība, pat jurispodencē vai inženierzinātnēs, nedod iespēju pieņemt zināšanās balstītu lemumu par mājdzemdībām. Varbūt ir statistika cik daudz mediķu ar augstāko izglītību izvēlas mājdzemdības?
Paldies par rakstu! Interesants un informatīvs! Saistībā ar mājdzemdībām varam arī mācīties no Nīderlandes - tur ir visaugstākais mājās pieņemto dzemdību skaits procentuāli - 30% no visām dzemdībām, kamēr citās Eiropas valstīs tas ir vidēji ap 2%. Nīderlande kā valsts ir attīstīta ļoti daudzās jomās, domāju, ka viņi zina ko dara 😀
Cik cilvēku tik viedokļu, katram izpatikt nevarēs vienalga - katram jābūt savai pārliecībai, kur sev pašam ir vislabāk. Manuprāt, tas ir tāpat kā dzemdībās ar atsāpināšanu, citas teiks, ka tas ir galīgi garām un ies uz dabīgu procesu, bet citām tas ir labākais risinājums, arī tāpat kā slēgt līgumu ar vecmāti vai nē, ir tik daudz jā un nē. Nekad nevajag taisnoties par savu lēmumu.
Bet nu forši izglītojošs raksts, ar pieredzi tomēr dalīties vajag.