Mājdzemdības faktos un skaitļos

Latvijā plānotas mājdzemdības jeb ārpusstacionāra dzemdības (PĀDZ) oficiāli tiek reģistrētas kopš 2004. gada. No 2006.gada 25.jūlija Latvija likumdošanas ceļā regulē plānotu ārpusstacionāra dzemdību praksi. 

Šajā laikā veikti vairāki apjomīgi pētījumi, kas ļauj uz mājdzemdībām paskatīties faktos un skaitļos. Daļu no tiem veikusi mājdzemdību vecmāte Dina Ceple.

Plānotu ārpusstacionāra dzemdību skaits valstī ik gadu pieaug:

• 2004.gadā 5 dzemdības,
• 2005.gadā 34 dzemdības,
• 2006.gadā 52 dzemdības,
• 2007.gadā 58 dzemdības.

Latvijā plānotu ārpus stacionāru dzemdību īpatsvars ik gadu pieaug no 0,29% (2007. gadā) līdz 1,3% (2014. gadā). 

2014. gadā dzemdību skaits Latvijā:

• stacionārā 20838 dzemdības jeb 98,2%,
• plānoti ārpus stacionāra – 277 dzemdības jeb 1,3%, 
• neplānoti ārpus stacionāra – 114 jeb 0,5% dzemdības.

No 277 ārpusstacionāra dzemdībām:

• 56% mājās, 
• 42% ārpus stacionāra dzemdību mājā,
• divi procenti citur.

Sievietes dzemdējušas mājās, uz dzemdību brīdi izīrētā mājā, viesnīcā, gultā, uz grīdas, iekštelpu baseinā, āra baseinā, vannā, sausā vannā, pirtī, mašīnā. 

2008. gada pētījumu rezultāti liecina, ka māmiņa, kas dzemdē mājās:

• vidēji ir 29 gadus veca, 
• dzemdē pirmo vai otro bērnu,
• dzīvo Rīgā, 
• strādā algotu darbu,
• ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību,
• informēta un izglītota par dzemdībām kopumā un dzemdībām ārpus stacionāra,
• mērķtiecīgi un vispusīgi sagatavojusies dzemdībām,
• ar dabisku pasaules skatījumu,
• vēlmi piedzīvot dzemdības bez iejaukšanās,
• ilgstoši baro bērnu ar krūti.
• ja ārpusstacionāra dzemdības ir jau notikušas, ir ar tām ļoti apmierināta (94% gadījumu) un vēlētos šo pieredzi atkārtot.

2015. gada pētījuma dati parāda, ka vidējais dzemdētājas vecums jau ir 31 gads, par diviem gadiem vairāk, kas skaidrojams ar kopējo dzemdību tendenci Latvijā.

Mainījusies arī tendence mājdzemdības izvēlēties kā pirmās dzemdības vai atkārtoti dzemdējot.

Tā 2008. gadā

• 43% dzemdē pirmo reizi,
• savukārt 39% otro bērniņu.
• 2015. gada pētījuma rezultāti liecina, ka
• pirmās dzemdības vairāk izvēlas stacionārā – 61% dzemdētājas no visām stacionārā dzemdējošās topošajām māmiņām,
• savukārt otrās, trešās vai vairāk dzemdības izvēlas kā mājdzemdības.

Partnera un dūlas dalība dzemdībās:

• tikai dūla 2 stacionāra dzemdībās un 10 ārpus stacionāra,
• tikai partneris – 241 stacionāra un 245 ārpus stacionāra dzemdībās.
• Gan partneris, gan dūla 9 stacionāra un 32 ārpusstacionāra dzemdībās.

Kopumā partneris un/vai dūla piedalās 93% stacionāra dzemdībās un 96 % ārpus stacionāra dzemdībās. Lielais skaits stacionāra dzemdībās skaidrojams ar pētījuma izlasi, kas veidota no sievietēm, kuras dzemdējušas stacionārā, noslēdzot individuālu līgumu ar vecmāti.

Ministru kabineta noteikumi Nr.611 reglamentē aprīkojumu, kas dzemdību palīdzības sniedzējam ārstam ginekologam – dzemdību speciālistam vai vecmātei -  jāņem līdzi uz plānotām ārpusstacionāra dzemdībām.

Lai gan visvairāk sieviešu kā stacionārā, tā ārpus tā dzemdē 39., 40. nedēļā, tikai mājdzemdībās atļauts dzemdēt arī 42. un 43. nedēļā.

Dzemdes atvērums, kad sāk dzemdētājas aprūpi

Stacionārā dzemdētāja visbiežāk ierodas ar 2 – 4 cm atvērumu, mājdzemdībās aprūpe tiek uzsākta pie 4 -6 cm dzemdes kakla atvēruma.

Vidējais aprūpes ilgums, ko vecmāte pavada pie dzemdētājas no dzemdību aprūpes sākuma līdz bērna piedzimšanai plānotās ārpusstacionāra dzemdībās ir 5 stundas, bet stacionāra dzemdībās – 6,5 stundas. Tas skaidrojams ar to, ka ārpus stacionāra dzemdībās vecmātes uzsāk aprūpi pie lielāka dzemdes atvēruma.

Ūdendzemdību īpatsvars ir vairāk nekā divas reizes lielāks plānotās ārpusstacionāra dzemdībās – 52% un stacionārā – 23%.

Dzemdību poza:

• stacionārā – 68% - guļus vai uz sāniem.
• Mājdzemdībās – iecienīta ir arī četrrāpus, tupus, stāvus, kā arī citas pozas.

Mājdzemdībās dzimst vidēji smagāki bērni nekā valstī kopumā:

• svara kategorijā no 3500 g un vairāk mājās dzima 71.4%,
• valstī kopuma 49.2% bērnu.

Ministru kabineta noteikumi Nr.611 reglamentē arī indikācijas dzemdētājas, nedēļnieces un jaundzimušā transportēšanai uz stacionāru ārstniecības iestādi.

Sievietes var tikt pārvietotas no mājdzemdībām uz stacionāru:

• medicīnisko indikāciju dēļ,
• pēc sievietes vēlēšanās, piemēram, lai saņemtu epidurālo anestēziju, ko mājdzemdībās nepraktizē.

Sarežģījumi dzemdībās

Māšu mirstība mājdzemdībās nav novērota.

Uz stacionāru, mātes vai bērna indikāciju dēļ, tiek pārvietotas 7% plānotās ārpusstacionāra dzemdību sievietes.

Kopumā no plānotajām ārpusstacionāra dzemdībām Latvijā 2014.gadā uz stacionāriem pārvietoja 4 sievietes un 4 jaundzimušos, kas ir 8 gadījumi jeb 2.9% no visām dzemdētājām.

4 sievietes tika pārvietotas uz stacionāru dzemdību atrisināšanai dzemdību laikā:

3 gadījumi noslēdzās ar ķeizargrieziena operāciju (1,1% no visām mājdzemdībām),

1 gadījumā sieviete piedzīvoja vaginālas dzemdības galvas priekšguļā pēc amniotomijas (augļūdens apvalka atvēršana), epidurālās anestēzijas un dzemdību medikamentozas stimulācijas. Visos gadījumos dzemdētājas pārvietošanas iemesls bija sekundāra dzemdes distocija (traucēta dzemdes darbība). Ķeizargrieziena gadījumā dzemdētājas bijušas primiparas – sievietes, kuras vienu reizi ir dzemdējušas bērniņu dzīvu vai mirušu, kura vecums ir lielāks par 20 grūtniecības nedēļām.

Kopš plānotu ārpusstacionāra dzemdību reģistrācijas miruši trīs bērniņi – 2006., 2009. un 2010. gadā. Statiski jaundzimušo perinatālā mirstība (nedzīvi dzimušie bērniņi un pirmajā dzīves nedēļā mirušie bērniņi) plānotās ārpusstacionāra dzemdībās  ir 6,4 promiles uz 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušajiem visos gados kopā, kas ir mazāk nekā valstī kopumā – Latvijā diemžēl perinatālā mirstība ir augsta. 2014. gadā tā bija 7,3 promiles.

Pēcdzemdību sarežģījumi

Pēcdzemdību sarežģījumi 2015. gada pētījumā mātei konstatēti 13,0% mājdzemdībās, kas ir divas reizes mazāk nekā stacionāra dzemdībās. Sarežģījumu dēļ nebija nepieciešams sievietes pārvietot uz stacionāru. Tā ir būtiska atšķirība no iepriekšējā pētījuma, kad bija nepieciešams pārvietot 7 % uz stacionāru. 2004.-2007.gados ir reģistrēti 11 uz stacionāru pārvešanas gadījumi. Iemesli pārvešanai:

• sekundārs dzemdību darbības vājums 36% gadījumu (4 sievietes),
• primārs dzemdību darbības vājums 18% gadījumu (2 sievietes),
• placentas atdalīšanās traucējumi 18% gadījumu (2 sievietes),
• augļa defleksijas (nepreiza) guļa 9% (1 sieviete),
• jaundzimušā distresa sindroms (akūta plaušu slimība, kas izraisa elpošanas traucējumus) 9% (1 sieviete),
• vecmāte nevarēja ierasties uz dzemdībām 9% (1 sieviete).

No ārpusstacionāri dzemdējošās māmiņām

2015. gada pētījuma dati liecina, ka:

• 97,3% māmiņu  ir apmierinātas ar dzemdībām,
• 1,4% - daļēji,
• 1,4% - nē.

Atkārtoti dzemdētu mājās – 93,9%,

• vēl nezināja 4,7%,
• nedzemdētu mājās 1,4%. 

*Vecmāšu vadītu plānotu ārpusstacionāra dzemdību un stacionāra dzemdību salīdzinājums Latvijā. Ceple, 2015 

**Dzemdību norises un iznākumu salīdzinājums plānotās ārpusstacionāra dzemdībās un dzemdībās stacionārā. Zeidmane, 2010 

***NETRADICIONĀLO DZEMDĪBU DROŠĪBAS ANALĪZE PASAULĒ UN LATVIJĀ, Ceple, 2008