Bailes no pēcdzemdību perioda

Piedāvājam Tev unikālu iespēju uzdot savu jautājumu jebkuram speciālistam – pediatram, ģimenes ārstam, psihologam, juristam, kosmetologam, stilistam utt., un bez maksas iegūt atbildi mūsu portāla lapās. 

JAUTĀJUMS

Esmu grūtniecības 26. nedēļā, man ir 25 gadi un bērniņš, protams, ir ļoti gaidīts un plānots  Bet nekad sevī neesmu jutusi mātišķās jūtas, šis būs pirmais bērniņš. Ir tā, ka man pat bērni tracina, kad viņi man uzbāžas un skaļi uzvedās. Un nesaprotu nekad arī tās māmiņas, kuras ar tik lielu sajūsmu stāsta par saviem bērniem – „mums pirmais zobiņš, mēs ejam uz podiņa” un tā tālāk, šāda veida sarunas man šķiet muļķīgas, un es tikai pieklājības pēc pasmaidu un saku:  „Jauki”.

Es ļoti gaidu un mīlu mazo, bet.... tā sajūta dažkārt tāda dīvaina, ka es nejūtu nekādu uķi, ķuķi. Un uzskatu, ka mātišķās jūtas man īsti nav.

Vai tās ar laiku radīsies? Un man ļoti bail no dzemdībām, jo skabarga pirkstā jau man ir traki- nepanesu sāpes.

Un man pat uznāca doma vai nevarētu būt tā, ka pēc dzemdībām dēļ tām sāpēm un pārdzīvotā nenovērsīšos no bērna?

Protams ar vīru par šīm tēmām daudz runājam un viņš tikai mani mierina un saka, ka viss būs labi. Bet manī ir liels šaubu mākonis. Tagadējās attiecības ar vīru ir vienkārši fantastiskas- nestrīdamies, nekašķējamies, bet bail, ka pēc dzemdībām tās var mainīties uz slikto pusi, jo būs jāvelta visa uzmanība bērnam. Un palasot dažādas sarunas tepat māmiņklubā šīs šaubas un bailes paliek arvien spēcīgākas, jo ir daudz negatīvu piemēru. Labāk, tad man neko nelasīt? Ne par dzemdībām, ne par pēcdzemdību periodu, jo tādējādi bažas palielinās. Ko man ar šīm bailēm darīt??

Atbild psiholoģe Diāna Zande: 

Attiecības ar katru cilvēku mums veidojas atšķirīgi, un nav tā, ka vienmēr iemīlamies no pirmā acu skatiena. Tātad - kad ieraudzīsiet savu mazuli, tad arī sāksiet ar viņu iepazīties un tad jau manīs, kā veidosies attiecības ( kurās, starp citu, ir divas puses - Jūs un mazulis).

Jūsu vēstulē ir daudz baiļu - par attiecībām, par dzemdībām, utt. un Jūsu vēstule ir rakstīta tā, it kā viss, par ko baidāties, jau šobrīd notiktu. Bet patiesībā, tās ir tikai domas - kā būs, kas būs, utt. Šī ir gandrīz katram cilvēkam pazīstama situācija, kad nezināmais biedē un rada izjūtu, ka "netikšu galā", savukārt, šī izjūta rada gandrīz vai fiziskas sajūtas, ka tas, no kā baidos, jau notiek patiesībā, un tad mēs reaģējam uz bailēm, nevis faktiem.

Māmiņu Klubā es vadu nodarbību grūtniecēm "Emocionālā sagatavošanās dzemdībām" , kurā daudz uzmanības pievēršu visām bailēm, bažām, kreņķiem, kas ir dabiski, tuvojoties dzemdībām. Tādas nodarbības būs vēl, atnāciet, tur iegūsiet daudz vairāk informācijas!

Strādājot ar topošajiem, jaunajiem, esošajiem un bijušajiem vecākiem, sirmgalvjiem un jaunuļiem, esmu pieredzējusi, ka ļoti daudz traucēkļu rodas tieši no BAILĒM, kas nekādā gadījumā nav "kaut kādas", bet ir viens no lielākajiem šķēršļiem, lai cilvēki spētu sakarīgi domāt, rīkoties, just, baudīt... Bailes reti tiek nosauktas vārdā, bet šajā vēstulē tas tika darīts vairākkārt, lai šo tematu uzrunātu.

Būtībā temats ir par nedrošību - kā būs, kad es būšu mamma? Vai ar mani viss būs kārtībā? Un uz šo neviens (ne citas mammas, ne speciālists)nevar dot apsolījumu - o, jā, viss būs super, jo MAN TĀ BIJA!

Uzdod jautājumus Māmiņu kluba speciālistiem, rakstot kristine@maminuklubs.lv!