Miera režīms grūtniecības laikā

Šodien Māmiņu klubā ir raksts par miera režīmu grūtniecības laikā. Gribu pastāstīt par savu grūtniecības laiku.

Man ir trīs bērniņi, vecākai meitai 14 gadi, jaunākai 10 gadi un mūsu mazajam brālītim 1 gadiņš. 

Pirmā grūtniecība sākumā ritēja normāli, tad ap 26 grūtniecības nedēļu sākās dzemdes tonuss, ielika slimnīcā uz saglabāšanu, 27 nedēļā sākās asiņošana, mani ievietoja dzemdību nodaļā, vienvietīgā palātā un noteica pilnīgu gultas režīmu, pat uz tualeti nevarēja iet, tā es nogulēju mēnesi, pēc tam man atļāva iet uz tualeti un nomazgāties, kad palika pilnas 36 nedēļas mani palaida mājās. Meitiņa piedzima 38 nedēļās, bet viss bija kārtībā.

Otro bērniņu ieplānojām pēc diviem gadiem, šīs grūtniecība man pārtrūka 9 nedēļās, sākās stipra asiņošana un grūtniecību neizdevās saglabāt.

Pēc ārsta ieteikuma pagaidīju gadu un plānoju vēlreiz otro bērniņu, grūtniecība iestājās ātri, bet 9 nedēļās parādījās sāpes vēdera lejasdaļā un mani ievietoja slimnīcā uz novērošanu, tādēļ ka iepriekšējā grūtniecība pārtrūka 9 nedēļās. Bet viss neizrādījās tik labi kā es domāju, bija liels dzemdes tonuss un man 6 mēneši bija jāpavada slimnīcā. Varēju iet tikai uz tualeti, mazgāties un paēst, kad bija sliktāk tad bija pilnīgs gultas režīms. Kad bija atkal pilnas 36 nedēļas mani palaida mājās, šoreiz otrā meitiņa piedzima pilnās 40 nedēļās. Viss bija pilnīgā kārtībā, neskatoties uz to, ka es visu grūtniecību nogulēju.

Neskatoties uz to, ka man ar iepriekšējām grūtniecībām bija problēmas es vēlējos vēl vienu bēniņu. kad meitenes bija paaugušās sākām domāt par trešo bērniņu, bet viņš nekādi nepieteicās, ārsti teica, ka viss esot kārtībā, bet grūtniecība neiestājās. Tad kādu dienu man sākās stipras sāpes vēderā, aizgāju pie ārsta kurš noteica diagnozi ārpusdzemdes grūtniecība. Man veica operāciju kuras laikā izņēma vienu olvadu. Tad gan es pēc operācijas teicu, ka tomēr laikam vairāk par bērniņu nedomāšu, jo baidījos no atkārtotas ārpusdzemdes grūtniecības. Bet pagāja laiks un es atkal sāku domāt par trešo bērniņu. Man bija liels prieks, kad es ieraudzīju grūtniecības testā divas svītriņas un ārsts apliecināja, ka ir normāla grūtniecība.  Bet 8 nedēļā atkal parādījās sāpes un mani ielika slimnīcā, vēlāk vēl pievienojās stiprs dzemdes tonuss, tā nu es atkal praktiski visu grūtniecību pavadīju slimnīcā, reizēm kad bija labāk tad palaida mājās, bet kā kļuva sliktāk tā atkal uz slimnīcu. Kad bija pilnas 36 nedēļas varēju dzīvoties pa māju, bet tāpat ievērojot gultas nu miera režīmu. Rezultātā 38 nedēļās piedzima mūsu ilgi gaidītais dēliņš.

Tādas bija manas grūtniecības, ļoti žēl, ka es nevarēju viņas izbaudīt pilnīgā mierā, jo visu laiku tomēr biju stresā, skaitīju katru dienu un nedēļu, lai tikai būtu lielāks grūtniecības laiks. Arī skaistu foto no grūtniecībām man nav, bet es esmu ļoti laimīga, ka man ir mani bērniņi. Gribējās jau man arī tā skaisti izbaudīt grūtniecības laiku, bet laikam jau man nav lemts.

Novēlu visām topošajā māmiņām labu veselību, un neskatoties uz problēmām nebaidīties no nākošām grūtniecībām, jo bērniņš tā ir liela laime.