2010.gada novembru māmiņas.... :)

Ligaginca, pie mums pediatrs arī bija nākošā dienā pēc ierašanās mājās. Teica, ka liekais no nabiņas nokritīs pats. Tikai tīrīt un kopt, bet nu kaut kā šķiet, ka pa ilgu... Varbūt kļūdos.
Par pirms vai pēcdzemdību depresiju... Pēc dzemdībām īsti nav laika tai ļauties. Kad ir brīvs brīdis cenšos atpūsties vai kaut ko padarīt mājās. Ir jau tā skumīgi, ka tagad tikai redzu bērnu, mājas sienas un pastaigas laukā. Līdz šim biju baigais nemiera gars. Visur jāpaspēj. 😀 Tagad mācos būt pacietīga un rāmāka. 😀

Meitiete, tās sāpes kā uz MR Tev ir regulāri, nu tā, ka neatlaižas? Man tās nemaz nav regulāri, pat ļoti reti, biežāk tās sajūtu naktī, bet tas arī ir tik uz kādām max 5 min. Kādu reizīti esmu jutusi arī pa dienu, bet tas ir vēl retāk kā naktī. Nezinu, varbūt mans mazais gaida decembri 😀

Pats trakākais, ka naktī, nu labi, lai jau nav tas miegs, bet arī mazais neguļ, negribas viņam tādu ritmu iemācīt.
Un vēl varētu kaut ko padarīt, kaut pusdienas vārīt, bet nav jau spēka. Tad tik apsēžos dīvānā un skatos vienā punktā, jo prāts jau tā īsti neko neuztver, grāmatu lasīt galīgi nav vērts, tāpat neko neatcerēšos 😃

Aiga, es pat nevaru iedomāties, kas tās varētu būt par sajūtām. Un tas laikam ir fantastiski, ka vēl kaut kas ar mums var notikt pirmo reizi dzīvē (kā nekā neesam jau vairs mazie bērni 😉 )

Šī naksniņa ar mums bij traka. Gāju gulēt 24.00 un tā kā sāpēja galva, bet vīrs nāca 2.00 (pēc "Ošena ducis"). Tajā brīdī pamodos. Un sajutu, ka nu tik ļoti sāp galva, ka nevaru vairs pagulēt. Izdzēru vienu paracetamolu, bet nu nepārgāja sāpes. Tad liku kartupeļa šķēlītes uz pieres, vēlāk arī samitrinātu dvieli. Rezultātā dzēru vēl vienu paracetamola tableti. Ielīdu gultā, bet tik un tā nevarēju aizmigt, nekā nebija ērti, tā kā elpas trūka, taisīju vaļā balkonu. Beigās izdomāju, ka iešu vannā. Plkst 4.00 pirmo reizi mūžā gāju vannā. Tur laikam uz kādām 15 min atslēdzos. Un vēl vēlāk noskatījos filmu pa LNT. Un mazais arī visu laiku asistēja, viņš jau jūt, ka mamma neguļ, tad šim ar "ballīte". Tad jau bija 6.00 no rīta un nodomāju, ka tomēr jāmēģina gulēt. Un kaut kā izdevās. Nogulēju līdz 10.00. Un atkal saku mazajam, ka ja viņš būtu ārā, tad viņam mammas bezmiegs netraucētu, ne kā tagad, ka arī viņam miedziņš traucēts. Bet nē, šodienu arī viņš ir nolēmis pavadīt puncī 😀

Raula, arī es pēc savas pieredzes varu teikt, ka sajūtas tiešām nevar sajaukt. Turklāt tajā brīdī ir apbrīnojams miers. Pilnīgi nekāda satraukuma. 😀
Mūsu puikam arī atraudziņa visbiežāk kaut kur kavējas. Reizēm ir, reizēm nav un tāpēc viņu nemocu. Bet mani pašu nomoca kāds cits jautājums - no Stradiņiem bērnu palaida mājās ar visu nabiņas "stumbenīti" un klipsi. Nu jau rīt apritēs 2 nedēļas, bet tā naba kā turas tā turas. Tīru 2 reizes dienā. Vai ir kāds viedoklis, vai tas ir normāli? Es jau plānoju pirmdien zvanīt pediatram.

Ligaginca, bet tā uzreiz ir tāda sajūta, ka saproti, ka nu tiešām sākas? Ne ar ko nevar sajaukt?
Man jau kā tas caurais miegs pa naktīm, tad nu jau katru sāpīti uztveru, kā "a, kas tas bija, vai jau kaut kas līdzīgs ir justs?" Pagrozos uz otriem sāniem un atkal ķeru sāpīti - ir vai nav. Nu tā kaut kā.
Bet par to atraudziņu mana kolēģīte teica tā, ka viņa pat neesot gaidījusi - ja nav, tad nav. Es jau nezinu, vai viņai jābūt obligāti vai vienkārši ir labāk, ka viņa ir, bet var arī nebūt. Tas būs arī viens no maniem miljons jautājumiem, kas būs, kad mazais būs jau klāt 😀

Tāpat vīram teicu, ka dienā (vai naktī), kad brauksim uz slimnīcu, izslēgsim telefonus. Lai nav lieki satraucoši zvani, jo zinu, ka tādā sāpīgākā brīdī varu arī kādam kaut ko ne tā atbildēt. Un ja vīrs tādā brīdī runās pa telefonu, tad viņš ar "norausies" 😃

Bumbuci, nu ja, man ar tā šķiet ļoti pareiza doma. Kā nekā viņš tak jau ir personība ar savu viedokli. Un tas ir jāciena un jārespektē. Vienkārši esot ārsti, kas tā nedomājot.

Mrita, tad jau Tavējā būs tēta meitiņa 😉
Mans puika atkal pēdējā laikā, kā tētis ar viņu sāk runāties, tā sper. Tad es atkal saku, ka tomēr labāk būtu, ja mazais spertu tētim pa tiešo, jau klātienē,ka tas būtu foršāk 😃 Nu visādi mēģinām ar viņu sarunāt , bet viņš tik ko pa savam izdomājis un mums neatklāj 😀
Jau visi radi un draugi ik dienas sāk zvanīt un prasīt, nu kad, nu kad...un man jau šis jautājums sāk apnikt - sāku atbildēt tā: man nav noteikts ķeizariņš, tāpēc pats mazais izdomās, "kad", bet visi noteikti tiks informēti 😀

Ā, un vai arī gāji mazajam sirds tonīšus klausīties? Tā kā kardiogrammu ierakstīja. Un tur arī parādīja, ka dzemde esot aktīva, jo arī bija tā līkne tā uz augšu un uz leju (kā sirdspukstu ieraksts).

Nu vispār arī ar tiem izdalījumiem ir tā jokaini. Visu grūtniecības laiku daktere man jautāja, vai tie netraucē. Un tie netraucēja. Un arī tagad īpaši netraucē, ja vien neskaita to, ka to ir palicis krietni vairāk un liekas nedaudz biezāki.Bet krāsas ziņā dzeltenāki.
Nekādas analīzes gan man vairs neprasa nodot.

Bet par tām gļotām MK kursos teica tā, ka izdalījumi ir tādi - pieliec pirkstiņu, viņi tā kā pielīp un vari tos pārlikt citā vietiņā. Bet tās gļotas esot staipīgas, tās nevarot pārlikt citur, viņas tā kā staipoties. Sorry, ja tā neforši uzrakstīju, bet citādāk nemāku pateikt 😃

Bumbuci, bet zini, tā pati MK kursu pasniedzēja teica, ka līdz 42. nedēļai bebis droši varot dzīvoties pa punci un nevienam neesot tiesības viņu stimulēt ātrāk tikt ārā, ja vien viņš pats to nesadomājot darīt. Tev tagad rit 40. nedēļa?

Man arī tā jokaini - man arī tas gļotu korķis nav bijis. Bet, kad 17.datumā bijām uz tonīšu klausīšanos, tad vecmāte teica, ka dzemde esot aktīva un ja ne 17., tad 18., ja ne 18., tad 19. novembrī mazais jau būs klāt. Taču nu jau 19. novembra vakars un neko vairāk kā tādu vieglu spiedienu puncī es nejūtu. Pilnīgi nekādu pazīmju.

Bumbuci, vai Tev nebija 21. datums; jeb tas bija pēc 1. USG?
Man pēc pirmā usg ir 25. datums.
Re, jau decembra bebuki sāk dzimt 😀 Es jau smejos, ka manam puikam būs vīra raksturs, jo arī viņš ir ļoti, ļoti jāpierunā un jālūdzas, lai kaut kas notiktu 😃

Es ar nezinu, kas man pietrūka tai filmā, bet vienu zinu, kas nepatika - tas, ka pats Streičs kā teicējs darbojas. Man vispār liekas, ka tādas filmas, kurās pa vidu tiek stāstīts (nevis darbībā parādīts) ir tādas neīstas, kā no grāmatas lasītas. Bet grāmatas es pati varu izlasīt 😉

Mums rīt pirmais datums, kas bija norādīts, kā iespējamā mazā dzimšanas diena. Bet nu joprojām nekas neliecina, ka puika grasītos uz tikšanos ar mums 😀 Puncī izspiež tik savu dupsi uz ārpusi, pabukuro, paguļ un viss kā parasti 😀

Oi, meitenes, es nestrādāju jau no 6.augusta, jo pirms dekrēta atvaļinājuma paņēmu cītīgi krāto darba atvaļinājumu, kas sanāca uz pusotru mēnesi. Un jau toreiz augustā sapratu, ka līdz tam noteiktajam septembra datumam būtu bijis grūti nostrādāt. Tiešām apbrīnoju māmiņas, kas strādā ja ne gandrīz līdz pašai mazuļa dzimšanai, tad nu līdz kādam 8.-9.mēnesim. Kur viņas rod spēku un enerģiju? Es pa šiem mēnešiem esmu kļuvusi par riktīgu guļavu un sliņķīti 😉

Kā vakar patika "Rūdola mantojums?" Man - nu tā, kritizēt jau ir viegli, bet nu ir Streičam arī labākas filmas 😀

Ligaginca - tas gan būtu baigi feini, ja sanāktu pavasarī vai vasarā šādu pasākumu noorganizēt 😀 Cerams, ka arvien vairāk un vairāk mēs te sapazīsimies, lai būtu pavisam interesanta šāda tikšanās 😀
Mans mazais "novembrītis" gan vēl puncī, bet nu jau ar vīru esam tik nepacietīgi kļuvuši, ka mēģinām sarunāt šā un tā, lai viņš beidzot nāk uz satikšanos ar mums 😀 Taču izskatās, ka mazs spītnieks viņš mums būs, ka tik viegli neļaujas pierunāties 😀

Labs vakariņš, meitenes!
Sveicieni svētkos!!! 😀 Kā tos svinat? Mums šobrīd top svētku vakariņas - īsti latviskas hamburgermaizītes 😀 Un tūlīt skatīsimies "Rūdolfa mantojumu".

Bumbucis24, Tev nu gan skaistus svētkus vīriņš sagādājis 😀 Manējais tik pieradis, ka tagad katru vakaru viņam tiek pasniegtas vakariņas, ka galīgi izlaidies, nemaz vairs ar palutināšanu neaizraujas 😀

Saulite158, daudzi sveicieni māmiņai un meitiņai!!! 😀 Svētku meitenīte 😀

Ligaginca beidzot arī no jūsu puses jaunumi 😀 Sveicieni jaunajiem vecākiem un mazajai peciņai!!! Lai mazā ik dienas ir mammas un tēta spožākā zvaigznīte!!! 😀
Tiešām forši, ka pastāstīji, kā gāja. Vispār jau jāsaka, ka diezgan ātri mazā pie jums atnākusi - 7.5 stundas, gandrīz kā kārtīga darbdienā 😀

Aiga, zini, mums MK nodarbībā pediatre stāstīja, ka pa lielam tā arī esot, ka tās smukās gultiņas ar baldahīniem un pareizajiem matračiem pirmos mēnešus esot vien kā vieta izmazgātajai veļai un drēbēm, jo mazais čučot pie vecākiem, kam viens no iemesliem tiešām esot barošanas intervāli. 😀

Man šodien atkal nekādu priekštvēstnešu, vēders vairs nav šķidrs, vājumu nekādu nav, spēka daudz, varu darboties, cik uziet - 2 stundas izstaigājos pa āru, vēlāk izklapēju karbonādes, izmazgāju veļu, izstaigāju veikalu, pat diendusu negulēju. Un spēka joprojām daudz, avrētu darboties vēl un vēl 😀

Sveikas! Diezgan daudz esmu iekavējusi sarunās kopš puika mājās. Biju pārsteigta par to, ka nedrīkst vest ratu kulbā bērnu. Mēs tieši tā viņu atvedām, bet kulbu bijām piesprādzējuši ar jostu. Vedot mājās, ieģērbts bija rāpulītī, jaciņā, vilnas zeķēs, kokvilnas un vilnas cepurītē un ielikts siltā kombinezonā. Interesanti paklausīties arī par gultiņu vai šūpuli. Es arī biju iedomājusies, ka likšu viņu savā gultiņā, taču... Viņš guļ mūsu gultā. 😀 Tā ir ērtāk nekā cilāt šurpu turpu, jo naktī jābaro ik pa 3-4 stundām. Pediatrs arī teica, ka tā būs gan mums vieglāk, gan mazulim drošāk pie vecākiem. Kad drusku būs apvēlies un ēdīs retāk, tad varot likt savā gultiņā. Un vēl, drošības pēc iegādājieties bebim knupīti. Mūsu puikam tik ļoti prasās zīst, ka jau slimnīcā ieteica to nopirkt. Turklāt esmu dzirdējusi, ka jo ātrāk pieradinās viņu pie gumijas māneklīša, jo vieglāk būs vēlāk uzsākt piebarošanu vai vajadzības gadījumā no pudelītes pabarot. Turklāt nebūs visu laiku jāucina uz rokām vai jāmoca krūtis. Tās sākumā ir gana jūtīgas. 😀

Daase, kaut nu tā būtu, tad es ar mieru uz poda sēdēt dienu un nakti 😉 Man jau iepriekšējā nedēļā vienu dienu bija problēmas ar vēderu. Sajūta un sāpīte tāda, ka kas slikts apēsts, lai gan zinu, ka ēdu to pašu, ko katru dienu. Tik vēl plusā šodien vairāk kā citas dienas ir tāds spēcīgs spiediens starp kājām jūtams.
Bet nu tad ceru, ka iemesls būs tas, ko saki. Tad gan tas būtu superforši 😀

Sveikas, meitenes!
Mums šodien pavisam traka diena. Jau nakts bija traka, jo kārtējo reizi nenāca miegs, tualete tika apmeklēta vismaz 4 reizes, lai būtu iemesls pastaigāties 😃
No rīta, kad vīriņš plkst. 8 gāja uz darbu, man uznāca tāds riktīgs miegs, domāju, nu jā - kā katru rītu beidzot varēšu nogulēt savas 3 stundas un tad ap 11 mosties. Bet plkst 10 augšējais kaimiņš ar ļoti skaļu urbi izdomāja, ka jāsāk dzīvoklī remonts, tā satrūkos, ka biju stāvus kājās gultā. Pagulēt, protams, vairs nebija iespējams.
Tā kā ārā superforšs laiciņš, izdomāju, ka apvienošu tad šo laiku ar pastaigu + nepieciešamību nopirkt dāvanu krūstdēliņam + trako kaimiņa urbšanu. Tā nu devos ielās uz centru. Bet, nonākot veikalā, man tik ļoti savajadzējās uz tualeti + uznāca tāds bezspēks, ka uz poda nosēdēju kādas 15 min, lai vienkārši atpūstos un laikam kādu kilogramu arī izsvīdu + vēl uznāca slikta dūša. Tā nu neko īpaši nemeklējot, veikalā paņēmu pirmo mantu, kas pagadījās, ko varētu uzdāvināt 7-gadīgam puikam un ātri uz mikriņu. Mikriņā domāju, ka noģībšu, tāds vājums un bezspēks. Un, nonākot mājās, atkal pirmais skrējiens bija uz tualeti, šķidrs vēders. Tagad tik labprāt pagulētu un atpūstos, bet tas nav iespējams, jo viss dzīvoklis dreb no urbšanas un man ir sajūta, ka ļoti, ļoti gribas raudāt ☹

Labvakar, meitenes!
Man naksniņas arī nu ir tāds kā pārbaudījums. Bet ne tik daudz dēļ sāpēm (joprojām sāp gurni), bet dēļ bezmiega. Pamostos, izstaigāju un vairs nenāk miegs. Tad sāku grozīties. Reizēm apguļos uz muguras un tad jūtu, kāds smagums puncī, sajūta, ka mazais jau būtu uz punča 😀

Mums ar būs gultiņa. Kaut kur lasīju, ka ļoti maz bērniņiem tie šūpulīši patīk, jo viņi tā nav pieraduši šūpoties. Mammas puncis vairāk šūpojot no augšas uz leju, bet ne pa labi un pa kreisi, kā šūpulīts. Tāpēc iemidzināt vieglāk esot uz tās bumbas, nekā šūpojot šūpulītī.

Valsts svētkos aizbrauksim uz krastmalu, paskatīsimies parādi, vēlāk gardas vakariņas mājās ar vīriņu un pašā vakarā uz salūtu. Varbūt šie notikumi ieinteresēs maziņo un viņš izdomās, ka te tāds interesantas lietas notiek, ko būtu vērts redzēt 😉 Tie noteiktie datumi tuvojas nu tiiiik lēni, ka gribas ļoti steidzināt laiku 😀

Un par tām sapušķotajām mašīnām runājot - ja poličiem tagad ir tāds noteikums, ka tik un tik ir jāaptur un tik un tik jāpiedzen naudiņas sodos, ja nē, citādi jāiet bomži pa ielām vākt, tad nu es vairs ne mirkli nešaubos, ka tiešām tās smukās mašīnas ļoti pievērš viņu uzmanību. Jo tur tak pastāv liela iespēja, ka vadītājs var būt kādu malku iedzēris, ka kāds nav piesprādzējies. Nesen pat redzēju, ka kāzu auto bija apturēts kopā ar visiem citiem.
Un kaut kurā diskusijā lasīju, ka tiešām ap Rīgas DzN tie zaļie vīriņi esot ļoti naski uz pušķotiem auto.
Tāpēc būs vien jāmoka mazais ar to autokrēslu. Tur jau tā lieta, ka 50 km ir baigi daudz (mums būs aptuveni 30), lai mazo iežmiegtu autobeņķī. Saprastu, ja 10-15 min līdz mājām nu tad var, bet 50 km normāli, manuprāt, būtu likt kulbā, bet nu re, pie mums jau viss kaut kā ačgārni..

Zini, jāskatās, kāds laiks, ja tāds mierīgs, tad līdz mašīnai var aiznest bez tā konvertiņa, bet ja līst vai snieg..tomēr tā tak pirmā reizīte mazajam ārā, nekas, ka uz 5 minūtēm. Bet nu jā, viss no laika atkarīgs.
Es te pa Rīgu staigājos un skatos un šausminos, ka daudzas māmiņas saviem mazajiem nevelk cimdus rokās. Tā laikam tagad tāda mode. Pašām kapuči galvās, cimdi rokās, bet mazais brauc ratos ar plikām, sarkanām rokām (sēžamajos ratos), bet tad man māsīca paskaidroja, ka pēc rokām nevarot noteikt, cik bērnam ir silti, ka esot jāskatās, kā ir kakliņam aizmugurē. Ja tur silts, tad viss ok. Nezinu, cik tur tās taisnības, jo nu toč mazais jau nevar pateikt, ka tagad viņam ir par karstu vai aukstu.

Bet tad jau Tev principā sanāk tas pats, kas man. Lasīju (pie decembra māmiņām), ka domā, ka nevar likt konvertiņā, jo nevarēs piesprādzēt. Jā, man ar tā liekas, tāpēc mašīnā to konvertiņu attaisīšu vaļā un tik sedziņu pārsegšu.
Vispār man liekas, ka baigi stulbi, ka jāved tajā autosēdeklī, ka nevar kulbā, jo nu tak tik maziņš vēl. Vīrs jau saka, ka varbūt noeksperimentēt, ka likt kulbā, jo mums mašīnai aizmugurējie stikli tonēti, bet ja nu...poliči jau dara tik savu darbu, saprotu jau arī viņus...un sapušķota mašīna jau tā pievērš uzmanību.

Nevaru saprast, kā rīkoties ar gultiņas saklāšanu. Vai saklāt jau laicīgi tagad , lai pēc tam nav jāpurinās ar tiem palagiem un gultas veļām, lai mazo uzreiz var ielikt gultiņā. Tagad viss izmazgāts un izgludināts stāv pa maisiem. Vīrs jau saka, kāpēc visu esmu sabāzusi pa maisiem, bet man liekas, ka tādējādi es pasargāju tās drēbes no putekļiem. Arī matracis vēl nav izpakots.

Mājās vedīšu tā:
1. kārta: Būs plānais krekliņš, jaciņa, rāpulītis, plāna cepurīte
2. kārta: Adīta jaciņa, bikses, cepurīte, zeķītes, cimdiņi
3. kārta: kombinezons
4. kārta: konvertiņš (aptuveni šāds: http://www.womar.com.pl/section2.php?page=produkty&zm2=spiwory&zm3=0)
Un sēdeklītī vēl sega pāri.

Jā, ir jau smuki tāds balts konvertiņš ar lentu riņķī, bet nu domāju, ka ziemā tomēr svarīgāk ir, lai ir silti. Zilu lentu gan laikam nopirkšu 😀

Lasīju, ka no 38. nedēļas paliekot mierīgāki. Bet mums kursos stāstīja, ka tik un tā mazais puncī guļot tik 40 minūtes. Un tam esot jāpaseko līdzi, kā tur jāskaita tās kustības. Bet līdz šim neesmu to darījusi, lai sevi netracinātu, ja nu tiešām kādu dienu mazais grib mierīgāk padzīvoties. Pavisam nopietni kustībām esot jāseko līdzi no 40. nedēļas.
Bet mans mazais arī visu laiku disko pa punčuku. Un tad man prāts mierīgs 😀 Naktī gan cenšos sarunāt, ka ir guļamlaiks, ka visi bērni guļ, un arī viņam jāguļ 😀

Njā, izgāju ārā uz 10 minūtēm un ātri biju mājās, ap četriem ielīdu gultā, un pat nepamanīju, kā aizmigu, vesela stunda riktīgi salda miega 😀
Uiii, seksiņš jau kādu laiku ir aizmirsta lieta 😀 Galīgi esmu vīru ar tā neesamību nomocījusi 😃 Pamīļoties, pamaigoties jā, bet tā..jau kopš paša sākuma biju tā, kas teica nē, STOP. Kaut kā nezinu, netiku pāri kaut kādām savām bailītēm. Man vienmēr bijušas tādas nu neregulāras mr, kas kavējas pa 3-5 dienām, un tad nu citreiz tiešām pēc seksiņa uzreiz tās ir sākušās. Tad nu pašā sākumā no kaut kā tāda arī baidījos (lai gan daktere nekādus aizliegumus nebija devusi). Bet tagad "trijatā" pagrūti, punčuks iekārtojas uz čučēšanu, bet mamma ar tēti neļauj gulēt 😃 Lai gan reizēm traks var palikt, kā gribas 😉

Nekad neesmu sapratusi, kā ir neēst pēc 18.00. Agrāk man tik tajā laikā darbs beidzās, tad nu kamēr mājā un kaut kas tiek pagatavots, jau bija 19.00 vai pat 19.30. Es laikam vienu reizi sāku mēģināt to neēšanu pēc 18.00, bet tā bija laikam tik viena diena 😃

Nezinu, kāpēc, bet šodien tāda noguruma sajūta. Bija lieli darbi plānā, bet rezultātā no tā visa tikai kotletes saceptas. Kā pieceļos kājās, tā uzreiz gribas apsēties, kājas tādas smagas, tā kā galva reibst, moš spiediens augsts. Gribas ārā, bet līst. Neciešu viena staigāties. ☹

Ai, meitenes, Jūs visas esat tādi malači, tik mazi tie kg. Man šobrīd jau ir 14-15 kg klāt, bet tā īpaši sevi arī neierobežoju. Piemēram, vakar, svētki tak, tad nu gatavoju svētku vakariņas - sautēju kāpostus ar kartupelīšiem un desiņām un ar vīru tā kārtīgi pieēdāmies. Pēc tam aizbraucām uz krastmalu, iededzām svecītes, atbraucām mājās ap 22.00 un vēl 3 sviestmaizes ar desu un sieru apēdu. Es tā nemāku atturēties kā Susis01. Nekad neesmu mācējusi. Zinu, ka pēc tam būs grūti to visu dabūt nost, bet sevi mierinu, ka tad tas būs mazā dēļ jādara 😀
Man sākumā, kad pirmajos 7 mēnešos klāt bija nākuši 7 kg, likās, ka tas ir baigi maz, ka es par maz ēdu, par maz bebim dodu.