2010.gada novembru māmiņas.... :)

Starp citu, meitenes, ko jūs ēdat? Brokastīs, pusdienās, vakariņās?
Es brokastīs dzeru tēju ar siermaizītēm. Pusdienās - nu tur jau sanāk tā grūtāk, jo gribas ko stiprāku, bet nezinu, ko. Laikam būs jāsāk dzīvot uz zupām, jo tur vismaz kartupelis klāt. Citādi īsti man nav pat ideju. Vakariņās apēdu vienu bio lakto ar pusīti mandarīnu. Man ar ļoti gribas mandarīnus. Tikko ciemiņi atveda granātābolus, pomelo, bet..ehh....nu bik jau paknapinos, taču tā gribētos tādu riktīgu šķēli apēst. Bet bail ☹

Sveiciens visām mammām un varenajiem bērniņiem! Lai viss izdodas kā iecerēts! 😀
Mūs no Stradiņiem arī palaida mājās trešajā dienā. Ja jau viss kārtībā, ilgāk netur. Uz slimnīcu arī ņēmām veselu paku, jo viss atkarīgs no bērna. Mūsu puika pa tām dienām arī tikai dažas autiņbikses izlietoja. Divas reizes pie izlietnes sienas nočurāja. 😀
Par pilošām un piebriedušām krūtīm... Es pieturējos pie ieteikuma (lai nav jāatlauc) - ar siltu dušu liet virsū ūdeni un krūtis no augšas uz leju paglāstīt līdz paliek mīkstākas. Palīdzēja ļoti ātri. Savukārt par kāpostu lapām biju dzirdējusi, ka pirms liek pie krūts, ar dakšiņu tās jāsadursta, lai sula vairāk iztek. Jo tā galvenā iedarbība esot no kāpostu sulas.
Es savukārt jau varēšu padalīties pieredzē, ja vēl kādam bērnam sāksies kolikas. Puika tās piedzīvo jau trešo dienu. Turklāt no Espumisan pamanījās iedzīvoties aizcietējumā.

Arizona mans mazais piedzima sestdienas vakarā un jau otrdien, plkst 15.00 mūs laida mājās. Tā bija Jūrmalas Slimnīca. Par citurieni nezinu. Bet cik ir dzirdēts, tad laiž mājās pēc 3-4 dienām. Par internetu gan nemācēšu atbildēt, jo slimnīcā man tam nebūtu spēka pievērsties. Tagad tik mājās jūtos vairāk ok, slimnīcā kaut kā bija grūtāk. Varbūt tāpēc, ka mājās sanāk padarboties, bet slimnīcā jau pat ēst pienes klāt 😉
Par pamperiem - mēs paņēmām visu huggies newborn paku, bet ja pat atceros, pirmajā diennaktī nomainījām tikai vienu pamperi, otrajā laikam kādus 2 vai 3 un 3. diennaktī arī kaut kā tml. vairāk jau mainījām tik tāpēc, lai papraktizētos un būtu maiņas process arī puikam, kā arī lai dupsim gaiss tiek klāt, tās šmuces tajos pameros bija gaužām maz 😉 Un kā 2.dienā pasmējās dakteri, bijām iemācījušies nepareizi to padarīšanu uzvilkt 😉

Man ar pietiek ar tiem ieliktnīšiem. Bet meitiete, pavisam drīz jau viss normalizēsies un 7-10 dienām pieniņš paliks tik, cik jāpaliek, tā vismaz mums daktere slimnīcā teica. Lai gan es nesūdzējos par pilošu pienu, tāpēc ceru, ka pēc tam, kad tas it kā normalizēsies, tas nepietrūks 😀
Renārs guļ ļoti labi, arī pa nakti paēd ap 12 vai 1 un tad līdz 4, 5 čuč. Vispār viņš daudz guļ, ir jāmodina, lai paēd. Un jāparaudina, lai plaušas padarbojas 😀 Citādi, ja uzreiz iedod ēst, tā šis atkal aizmieg 😀

eslija un meitiete apsveicu ar mazulīšu dzimšanu! Lai mazās princeses aug veselas un smukas! 😉
Mūsu mazuļi visi vienā dienā un vienā garumā 😀 Un pat svars aptuveni līdzīgs 😀

Jā, mans puika arī mēdz tā kā sabīties, bet tas ir normāli, viņam visi refleksi vēl tik attīstās. Šodien bija dakterīte pie mums un arī teica, ka ir vēl tā dzelte. Bet arī tā ar laiku pāries.

Vakar vakarā pamanīju, ka uz krūts galiem ir asintiņa, tie sākuši plaisāt. It kā jau, kad mazais sāk ēst, paņem visu krūti, bet uz beigām, kad jau sāk iemigt, tad laikam palaiž brīvāk un vairāk tāpēc sanāk zīst galiņu. Pēc barošanas uzsmērēju Bepanten krēmu, bet baidos riskēt staigāt ar kailām krūtīm, jo kā nekā ziema, bail apsaldēties. Ļoti ceru, ka viss būs ok 😀

liena91 un kika22 sveicieni jaunajām jaukajām māmiņām ar mazo brīnišķīgo brīnumiņu nākšanu pasaulē!!! Lai mazajiem stipra veselība un māmiņām liela, liela mīlestība savus mazulīšus auklējot 😀

ligaginca paldies par ieteikumu. Es tā arī vakar uztaisīju tādā krūzītē uzlējumu. Šovakar iesim pirmajā vannā 😀
Manējais ir baigi lielais gulētājs. Pa diennakti ēdam tik kādas 6-7 reizes, visu pārējo laiku guļ. Tas ir, ka viņš guļ aptuveni 3,5-4 stundas. Es jau ar nemodinu, kad gribēs tad pamodīsies un pados ziņu ar balstiņu, ka grib ēst, vai ne? Jo ja viņš negrib, tad man tik un tā nesanāk iemānīt, viņš sāk raudāt un sākas mums lielās bļaušanas.

Čau, meitenes!
Nu arī mēs esam klāt un esam mājās. 27. novembrī pasaulītē nāca Renārs, 54 cm garš un 3.8 kg smags.😀
Dzemdības bija smagas, bet nu cenšos atgūties 😀 Sākās viss dabīgi un forši, bet nu beigās puika iespītējās un negribēja nākt ārā, nācās pastimulēt. Bet galvenais, ka puikam viss ok, pašai jāpadzer antibiotikas un jāpadarbojas ar kumelītēm 😉
Starp citu, uzreiz jau viens varbūt ļoti muļķīgs jautājums, bet - kā gatavot kumelīšu novārījumu? Katliņā uzvārīt kumelītes un nokāst caur marlīti un tad var to šķidrumiņu lietot? Tāpat ar to arī mazo var mazgāt?

Mīļi sveicieni, Liena! Viss taču bija labi un jūtaties lieliski, vai ne? Vēlu Jums visu to labāko, kā arī mierīgu un paklausīgu bērniņu īpaši naktīs un vakaros! 😀
Bumbuci, nesatraucies. Parunāties jau varam visas šeit. 😀 Viss, kas notiek, vienmēr notiek uz labu! Varbūt Tev ir kāda draudzene, mamma, krustmāte, kam uzzvanīt vai satikties? Es pēdējās dienās ļoti daudz sazvanījos ar savu māsīcu un krustmāti. Tas bija neatsverams atbalsts. Jo vīram, līdzīgi kā Tev, bija jāstrādā, turklāt arī viņš par gaidāmo bija satraukts. Ar māsīcu pat pļāpāju pa telefonu, kad jau bija sākušās dzemdības - staigāju pa māju no viena stūra uz otru, skaitīju minūtes starp kontrakcijām, smējos un gvelzu muļķības pa telefonu. Tāpāt uzdevu nemītīgi jautājumus - vai tam tā jābūt, vai viss ir labi, ko darīt, lai būtu vieglāk, savādāk? Turies!

Meitiete, arī es turu par Tevi īkšķus, lai viss izdodas! 😀
Ligaginca, mums knupīti ieteica lietot jau slimnīcā pirmās dienas vakarā, jo puika visu laiku gribēja zīst. Lai pasargātu krūtis, devām knupīti. Turklāt tā kā esmu spiesta atkal lietot antibiotikas, tad pateicoties agrai knupīša došanai, bez ierunām ēd maisījumu no jebkuras pudelītes.
Vakar bijām ar puiku uz Klaudijas Hēlas hendlinga nodarbību ar mazuļiem. Riktīgi labs pasākums! Un treniņš uz sava bērna. Iesaku aiziet! Turklāt arī man tas bija liels piedzīvojums - beidzot tiku tālāk par dzīvokļa sienām un Mārupes teritoriju. Šur tur jau egles ar lampiņām saliktas. Tik smuki! Būs stimuls sapost arī savu māju adventei. Ai, meitenes, šie Ziemassvētki mums visām būs tik īpaši - mēs tos sagaidīsim ar saviem mazuļiem. Un par vienu dāvanu būs jāgatavo vairāk! 😀 Jaukas Jums brīvdienas un pirmo adventi!

Rīgā jau ļoti daudzi logi un balkoni ir ar lampiņām izrotāti.
Bet Rīgā tā Ziemassvētku noskaņa, manuprāt, sāk rasties jau uzreiz pēc 11. novembra, kad krastmalā iededz svecītes, tad 18. novembris un tā Starojošā Rīga, daudzi dekori jau no tās paliek. Un nu jau veikalu skatlogi arī arvien vairāk un vairāk iegūst svētku rotājumus 😀
Tik nezinu, kā būs ar svētku dāvanu gatavošanu, tam jau laikam būs ļoti maz laika.

Es Adventes vainadziņu jau pirms kāda laika uztaisīju. Vīrs jau vienā vakarā gribēja likt lietā un svecītes aizdegt 😀 It kā citu svecīšu nebūtu mājās 😃

Un jā, piekrītu, ka tā rosīšanās un enerģija laikam dēļ tās apziņas, ka drīz mazais būs klāt un gribas, lai mājās viss tāds smuks, tīrs un sakopts 😀

Oi, agri gan jums meitenes tie rīti sākas. Man parasti ne agrāk kā 11.00, šodien pat 12.00, lai gan no paša rīta 8.00 bijām kontrolanalīzes nodot, bet, atbraucot mājās, kā likos uz auss, tā līdz 12 😀

Meitiete, gan viss būs labi, uz slimnīcu jau tieši tāpēc sūta, lai viss būtu ok 😉 Turies un arī mēs turam īkšķus un gaidām ziņas 😉

Susis01, man ar pēdējās dienās kaut kāda lieka enerģija uzradusies. Labprāt staigātos pa āru, bet nu vienai bail gan, nav man te draudzeņu, ar ko paklīst.
Šorīt braucām no daktera un redzējām, kā viena meitene nokrita un stipri sasitās. Un nevarēja piecelties. Garām gāja kādi puiši un tik pasmējās. Bet pilnīgi pat pa gabalu varēja redzēt, cik ļoti viņai sāp. Tad nu vecāka kundze palīdzēja viņai piecelties. Lūk, šāda iemesla dēļ arī man bail iet ārā. Pat istabā jūtu, ka mans līdzsvars pēdējos mēnešos izmainījies, citreiz kaut kur šķībi aizeju 😀

Nu jā, es jau ar tā iedomājos, ka mans mazais tomēr jau ir personība ar savu viedokli, ko vajag respektēt un cienīt. Bet nu es ceru, ka glāze šampīša arī viņu varētu "iekustināt varbūt mainīt savus plānus uz kaut ko līdzīgu maniem plāniem". 😉
Man ar liekas, ka Bumbucim būs noticies kāds ļoti priecīgs notikums 😀

Atceros, ka mana daktere smējās, ka nekādas īpašās aktivitātes nespēj izsaukt dzemdības, ja to vēlas vecāki. Var stumdīt mēbeles, kāpelēt pa trepēm, mazgāt utt., tāpat piedzimšot, kad izdomājis. Komentāru saņēmu, kad cerēju puiku pierunāt piedzimt līdz 02.11. dēļ pabalstiem. 😀
Varbūt Bumbucis parādīsies ar priecīgām ziņām?! 😀

Aiga, aha, es tieši domāju, kā tas varētu izpausties, kad viņš būs ārpus punča, jo ja jau viņš tā dara tur iekšā, nu tak tik ātri jau to darbību neaizmirsīs 😉
Tā, tad šovakar dzeršu glāzi šampi un nelikšu vīram mieru 😀 Grīdas gan mazgāju nu jau katru otro dienu, nekad tik tīras nav bijušas, bet mani ceļgali tik sāpīgi 😃

Starp citu, Bumbucis nav manīts jau 2 dienas 😉

Raula, mūsu puika arī tagad mēdz nodrebināties, kad no sirds staipās. Izskatās, ka to viņš bija praktizējis jau puncī. 😀 Tev arī tādas sajūtas ir?

Labrīt, meitenes, skaisti sniegotajā dienā!!! 😀
Šodien mums ir noteiktais usg termiņš, bet nu re, arī šodien mazais tomēr ir izdomājis, ka vēl negrib savu dzimšandienu. Lai gan naktī jau likās, ka nupat, nupat varētu būt, jo kreisajā pusē sānā tā uz leju ik pa laikam uznāca tādas dīvainas sāpītes. Bet vai tās bija kontrakcijas, nav ne jausmas, jo kaut kā atmiņā ir, ka kontrakcijām jābūt no labā sāna. Nu labi, es jau ar nu ļoti, ļoti ceru, ka līdz tai pirmdienai tomēr mazais pats izdomās piedzimt. 😀 Un par to stacionāru arī iedomājos, ka varbūt viņi vispirms liek uz kādu novērošanu. Bet iespējams, ka skatās, vai var ko vērot vai tomēr labāk uzreiz mazo dabūt ārā.

Aiga, ja atminos, rakstīji, ka mazais, kad vēl bija puncī, ik pa laikam tā kā nodrebinās. Vai tagad, kad jau puika ir klāt, viņš arī tā mēdz darīt?

Ligaginca, es dzīvoju Mārupē. Līdz ar to Āgenskalns tepat vien ir un ar mašīnu 5 min ko braukt. Varētu mierīgi norunāt kopīgu pastaigu, citādi reizēm paliek garlaicīgi maršējot vienai ar ratiem. 😀 Man tikai jāsaņemas vienai ar bērnu ar mašīnu braukt. Drusciņ bailīgi - ja nu sāks raudāt, bet es apstāties nevarēšu. 😀 Kaut gan līdz šim mašīnā ir gulējis, bet vīrs pie stūres un es katrā mirklī varu bērnu pabužināt.

Bumbuci, saprotu, ka daudz esi lasījusi par grūtniecību un dzemdībām. Vai par stimulāciju ar esi kādu info lasījusi? Līdz šim par to pat neesmu ne interesējusies, ne domājusi.

Njāāā, bet foršāk jau būtu, ja tie bebuči paši izdomātu nākt laukā, nevis būtu "īpaši jālūdzas" 😉

Bumbuci, mums šodien termiņu daktere deva līdz 29.11. Ja līdz tam nekas nenotiek (bet es tomēr ļoti, ļoti ceru, ka būs gan noticis), tad arī jāaizbrauc pie viņas pēc nosūtījuma uz stacionāru.
Un tas tad laikam nozīmē stimulēšanu, ne? No tā gan sabijos ☹

Es ar šonakt centos, no visa spēka centos labi gulēt, bet nu vienalga no 3.45 līdz apm. 5.30 sanāca pārtraukums. Un tad nu jau pirms 8 bija jāmostas, jo vizīte pie dakterītes. Saņēmām nosūtījumu atkal uz tonīšiem uz piektdienu.
Kā es gaidu, kad parādītos kaut mazākā sāpīte, kas liecinātu, ka nu tas brīdis tuvojas. Naktī mazais tā knosījās, jūtu nu kaut ko viņš spiežas uz leju, bet sāpes nekādas, tik vienā brīdī mugurā tāda jokaina sajūta bija, bet uz ļoti īsu laiku. Daktere ar teica, ka mazais nu jau ir pavirzījies iegurnī.

Roses paldies par info par to Magne B6, viss, vairs nedzeršu, labi ka neko daudz jau nedzēru, tik divas dienas. 😀

Susis01, tad jau kuru katru dienu gaidām priecīgās ziņas no Tevis 😉 Un, lai cik liels būtu Tavs mazulītis, nemaz nešaubies, ka tiksi ar dzemdībām galā. Kā nekā sievietes tak ir stiprais dzimums 😀

Indrinjal123 man šovasar Jāņos, kad nu nemaz nebija karstums un vienkārši pie galda ēdu brokastis, arī uznāca šis vājums, ka likās, ka pazūd telpa, trūkst gaisa un reibst galva. Tas varot būt arī no tā, ka mazais uzspiež uz kādu nervu vai asinsvadu un tajā brīdī Tev nepieplūst asins, kā rezultātā rodas tas vājums.

Emilijasmammite, tā pēc laikiem jau sanāk normāli izgulēties - šonakt gāju gulēt aptuveni 3.15, un modos 10.30 Nu gandrīz 8 stundas ar nelieliem tualetes pārtraukumiem 😀 Bet nu nepatīk tas, ka tā gulēt ieeju piemēram 23.30 un līdz tiem 3 nenāk miegs.
Pat magne B6 esmu atsākusi dzert, jo tam bija norāde, ka var lietot arī miega traucējumu gadījumā.
Hmmm..varbūt ir kādas labas tējas, ko miegam var padzert? Parasti vakaros gan dzeru piparmētru vai kumelīšu tēju (dabīgo, dārzā lasīto), bet varbūt tieši tās tējas dod to mundrumu?

Indrinjal123 lūk par šo sajūtu es arī iepriekš rakstīju, kāpēc man ir vienai bailes iet ārā. Jo tajā karstuma brīdī liekas, ka paspēj izsvīst ne vienu vien litru sviedru. Ļoti nepatīkama tā sajūta. Daktere man par šo arī neko nav teikusi, un, kā jau minēju, arī asinsspiediens normāls. Bet nu man šādas sajūtas ir bijušas arī pirms grūtniecības, tāpēc esmu kāpusi no autobusa ārā un sēdējusi pieturā kā tāds vecs tantuks.
Bet tas ir tajos gadījumos, ja stāvu kājās. Kaut gan autobusā jau tāpat neviens nelaiž apsēsties. Tāpēc braucu ar mikriņiem - zinu, ka noteikti tikšu sēdēt un viņi ātrāk mani aizved līdz vajadz\igajam galapunktam.

Bumbucis24, varbūt Tava ģimenes ārste arī piekrīt ņemt pie sevis mazo. Vienkārši ne visi ģimenes ārsti esot pediatri (tā kā manējā, kurai neesot pat normālu svariņu, lai nosvērtu bebuci).

Bumbucis24, es varētu piekrist Tavai māsai, man pašai ar reizēm liekas, ka par daudz žēlojos par bezmiegu un nogurumu. Tā jau ar nu cenšos iziet ārā, un pēdējā laikā arī vairāk sanāk pa vakariem, jo kopā ar vīru, tā jūtos drošāk. Vienai man mazliet bailīgi. Jo, lai gan pagaidām ārsta vizītēs ar asinsspiedienu nav bijis problēmu, tomēr jau kopš bērnības man tas ir bijis augsts. Tāpēc tagad ar reizēm uznāk reiboņi uz ielas un tad ir labi, ka ir vīrs, pret kura plecu varu atstutēties. Veikalos vispār vairākas reizītes esmu meklējusi, kur apsēsties vai kā ātrāk tikt ārā.

Par pediatru man pirmo reizi pajautāja mana ģimenes ārste, vai jau esmu atradusi, jo viņa atteicās ņemt mazo savā aizgādībā. Toreiz man ar tāds šoks bikiņ iestājās. Un sāku par šo interesēties. Jā, izrādās jābūt mātes pasē zīmodziņam no bērnu ārsta vai ģimenes ārsta. Pēc tam man arī mana dakterīte jautāja, vai esmu atradusi bērnam ārstu. Un, kad braucu noslēgt līgumu uz Bulduriem par dzemdībām, arī tur man jautāja, vai ir atrasts ārsts, jo no slimnīcas tad viņi zvanīšot tam ārstam un teikšot, ka viņai būs viens jauns, mazs pacients 😉
Un man šādu zīmodziņu pediatre ielika mātes pasē uz pirmā vāka, ar savu telefona numuru.

Emilijasmammite, ja vien Tu zinātu, cik ļoti labprāt es to darītu. 😀 Bet man tas nekā neizdodas. Pagulēt varu vien uz sāniem, bet, kad nenāk miegs, tad sanāk grozīties. Lai pagrozītos, sanāk celties sēdus, tā zaudējot jau tā neesošos kripatu miega. Tad vēl ik pa laikam uznāk sajūta, ka kājām nekā nav labi, nevaru iekārtoties. Ehhh, eseju par šo varētu uzrakstīt. Laikam jau tas no tā, ka netiek izlietota it kā esošā enerģija, bet kā lai to izlieto, ja spēka nav? 😀 Pa dienu ārā grūti staigāties - drēbes smagas, puncis liels... 😀

Labrītiņš!
Nu ko, mums kārtējā negulētā naksniņa aiz muguras ar sagludinātu drēbju kaudzi un pāris filmām 😃 Un man aizvien vairāk un vairāk ir žēl mazā, kurš manis dēļ arī neguļ. Bet nu joprojām nekas neliecina, ka viņam pašam pret to būtu kādi iebildumi un viņš gribētu tikt laukā. Vakar atkal saskāros ar šķidrā vēdera un noguruma problēmu. Un viss.
Par depresiju - man kolēģe (kā tikko uzzināja, ka gaidu bērniņu) uzreiz teica: "Tev noteikti būs pēcdzemdību depresija, visām jaunajām māmiņām tā ir." Un jau toreiz nodomāju, ka nu diez vai viņai būs taisnība. Nezinu, vai man tāda būs vai nē, bet man jau arī liekas, ka tās rūpes, kas nāk par mazo cilvēciņu, tā nepieciešamā mīlestība un tā gribēšana mīlēt savu mazo lolojumu ir tik liela, ka nu kur tur vietas depresijai? Bet nu var jau būt, ka uznāk... Pati zinu māmiņas, kam tādas depresijas nebija.
Ēšanas ierobežojumi esot katram ļoti individuāli. Par pienu ir dzirdēts. bet cita jaunā māmiņa pienu dzerot litriem un nekas. Tāpat par vīnogām, bet arī - viena ēd un mazajam sametas pumpas un sāp punčuks, cita ēd un turpina ēst un mazais neprotestē.