2010.gada novembru māmiņas.... :)

Oi, atvaino Roses, par īrēto dzīvoklīti Mrita jautāja 😉

Man ar deklarēšanos sanāca tā - Renārs bija visur kur piereģistrēts, VSAA jau iesniegta B lapa, nu visi papīri it kā kārtībā. Tad reģistrēju mazo bērnudārzā, bet tur uzrādās, ka tik es esmu deklarēta Rīgā, ka Renārs nav. Tad zvana mamma un saka, ka mājas saimniece (mazo gribēju deklarēt pie mammas Rīgā, jo paši īrējam) prasot Renāra dzimš. apl. kopiju, lai var piedeklarēt. Iedevu. Viņa aizgājusi uz to departametu, tur pasaka, ka man pašai jāiet. Noškrobojos,ka tik daudzas vietas ar papīriem jāapmeklē, ko lai dara mammas, kam tēti nevar visur izvadāt? Bet tad atcerējos par e-latvija.lv, ka tur var bez maksas piedeklarēt un tā arī izdarīju. Pēc tam tik bija vēl jāsazinās ar eriga.lv, lai tur uzrādās visi ķekši, ka mazais arī deklarēts Rīgā.
Roses, es domāju, ka īrētā dzīvoklī droši vari piedeklarēt, ja saimnieks ir ar mieru. Deklarēties jau var jebkur 😀

Man reizēm tagad ar vēl ir cietas krūtis, biežāk pa nakti, kad Renārs guļ piemēram no 23-5 vai 6. Vienreiz bija tā, ka viņš līdz 6 neprasīja ēst, tad es aizmigušam iegrūdu mutē pupu, lai apēd to pieniņu, jo sāpēja tā, ka vairs īsti nevarēju izturēt. Viņš paēda, pat nepamodās, un nogulēja līdz 10.00. Bet tā tik tāda viena laba reizīte bija, parasti viņš vienu reizi naktī paēd un tad jau 7 vai 8 mostas un tā tagad sākas mūsu diena.

Mēs tagad mokamies ar puņķiem. Kā viņam nepatīk tā deguna skalošana. Bet, kad notiek atsūkšanas process, tad gan nomierinās, jo laikam saprot, ka tad ir vieglāk elpot, lai gan sākumā arī tas nepatika.

Lēnām jau sāku atšķirt, kad viņš raud, ka miegs nāk, kad ir vienkārši niķis, kad puncis sāp. Mums nav tā, ka tās kolikas tik vakaros uznāk. Viņas ir gan no rīta, gan pa dienu, gan vakarā un reizēm naktī.

Nē, nav nekas jāmaksā, ja iet caur to bankas kontu, viss ir vienkārši 😉
Es ar tā kā domāju iedot padzerties, bet vēl neesmu to īsti darījusi. Vakar devu ūdentiņu no pudelītes, bet mazais domāja, ka atkal tiek dots knupis un grūda prom. Pēc tam jau saprata, ka kaut ko slapju var dabūt ārā, tad mazliet padzērās. Bet mani bik biedē, ka pudeļošanās dēļ viņš varētu sākt negribēt krūti, tāpēc, ja došu, tad varbūt ar karotīti. Un vēl ir dzirdēts, ka papildus došana dzert var veicināt mazajam piena atgrūšanu. Tagad pāris reizītes vinš tāpat ir atgrūdis, bet ne sistemātiski.
Es ar pagaidām baroju tik ar krūti un ļoti ceru, ka ar to puikam pietiek 😀

Sveika, Roses!
Nav jau nozīmes, kad mazulītis dzimis - novembrī vai decembrī - jautājumi paliek jautājumi 😀
Es savu jau pieteicu bērnudārzā, 4 gabalos 😀
Es tajā sistēmā iegāju caur savu bankas kontu. Tajā eriga to piedāvā. Tā eju katru reizi iekšā. Un tad tur tālāk jau automātiski tiek piešķirts mazajam identifikators. Tur jau sistēmā uzrādās, ka Tev ir bērniņš. Es vairs precīzi neatceros, kā tur soli pa solim jādara, bet sekojot instrukcijām un mazliet paburoties visu var izdarīt 😀 Patiesībā, tur ļoti maz pašai jāraksta, tik jāizvēlas, kāda tipa bērnudārzu gribi un tik jāklikšķina 😀
Pieniņu es neatslaucu. Vienu reizīti pamēģināju, lai redzētu, kā tas viss darbojas. Bet pagaidām nav vajadzības, tāpēc to nedaru.

Bumbuci, sveicieni Kaspariņam vārda dienā!!! 😀 (flower)

Man arī raibi gāja ar pabalstu iesniegumiem. Daktere otrajā lapā nebija norādījusi, kad atvērta pirmā lapa, kaut gan lapas augšā tas datums bija, bet vienā citā sadaļā nē (sarežģīti gan aprakstīju 😀). Tāpēc atmeta. Vēl arī nebiju informēta par iesnieguma rakstīšanu darba vietā. Atkal viss iekavējās un vīram bija vēlreiz jāskrien uz manu darbu. Savukārt rakstot iesniegumā bērnu kopšanas datumus, pārjautāju grāmatvedei. Viņa pat tekstu atsūtīja, atlika tikai izdrukāt. 😀

Tā kā es mēģinu lēnām pieradināt pie savas gultiņas, tad pieturamies pie vakara rituāla: ap 20:00 vakariņas, kam seko vanna, "pidžamas" uzvilkšana (velku rāpulīti, jo nesaprotu tās pidžamu apakšdaļas - atvērt var tikai 1 kāju jeb ar rāvējslēdzēju viss bērns jāizģērbj), tad pēdējie 5ml pieniņa pirms miega un čučēt (uz nakti vēl mūsu gultā ☹). Pēc šī rituāla Mārtam maltīte ir ap 3-4, tad ap 7-8.

Savam puikam dodu padzerties Milupas fenheļa tēju vai vienkārši siltu ūdentiņu. Vienīgais viņš netiek barots ar krūti, bet ar maisījumu. Taču arī kad vēl baroju, daktere ieteica pa retam iedot. Īpaši, ja vakarā bija uznācis niķis vai mocīja gāzītes - prasīja ēst, kaut gan bija labi paēdis, tāpēc tad devu ūdeni.

Aiga - sveicieni puišelim 2 mēnešu jubilejā. Lai garda kūka!!!! 😀)

Mēs čučēt ejam 23.00 Katru vakaru regulāri šajā laikā ejam uz gultu, Renārs vispirms paēd un tad iemieg. Un tad mostas ēst ap 3 vai 4. Ātrāk gulēt neejam, dzīvojamies pa istabu, kur TV. Puika jau citreiz iemieg uz rokām, bet es jau zinu, ka tas nav tas dziļais miedziņš, kā likšu gultā, tā pamodīsies. Viņš vienmēr mostas, kā tiek likts no rokām gultā.
Vai jūs velkat mazajiem pidžamas? Mēs čučam tajās pašās drēbītēs, ar ko dzīvojamies pa māju. Puikam ļoti nepatīk tā ģērbšanās procedūra, jo pa viduci jābūt plikam, tad nu pagaidām nespīdzinu lieki. Kad paaugsies, tad gan vilksim pidžamu uz nakti 😀

Šodien zvanīju dakterei, jo Renāram uzradušies puņķīši. Un tad visa starpā daktere ar teica, ka var iedot padzerties novārītu ūdentiņu vai tēju. Kādas tējas jūs dodat mazajiem?

Es ar vēl neesmu bijusi VSAA uzrakstīt to iesniegumu par māmiņalgu, bet darbā jau uzrakstīju.
Meitiete, tas jāraksta no nākamā datuma, kad beidzas B lapa līdz bērna 1 gada dzimšanas datumam. Pēc tam varēs pagarināt. Tev sanāk tāpat kā man - no 29. janvāra līdz 27. novembrim.

Nu protams, ka tētim ir vieglāk nomierināt mazo, jo viņš taču nesmaržo pēc pieniņa, kas mazulim satraukuma mirklī rada papildus kairinājumu. 😀 😀

Es vēl te par tiem hemoroīdiem... Bumbuci, cik ilgā laikā tiem jāpāriet? Visām svecītēm instrukcijā rakstīts, ka jālieto līdz pāriet sāpes. Tās man pāriet jau otrā, trešā dienā, bet piektā, ja nelietoju, atkal viss no gala. Kā apburtā lokā. Nu jā, un ar ko lai vēl mīkstina to vēderu, jau pat izdomāt nespēju. ☹ Ir, kā Raula saka, bail iet uz tualeti.

Mūsu puikam šodien divi mēnesīši. Ēdīsim kūku jau ar divām svecītēm. 😀

He, mans vīriņš arī sākumā gribēja meitiņu. Bet es jau uzreiz jutu, ka būs puika un teicu to viņam. Bet viņš ar punci runājās kā ar meitiņu. Vēlāk, kad USG pateica, ka būs puika, viņš ar bija nedaudz vīlies, vēl domāja, ka usg kļūdās. Bet tad teicu, ka nu jau 2 rādījumi liecina par puiku - mana intuīcija un usg un lai viņš pie tā pierod. Tagad arī ir ļoti laimīgs un priecīgs par puiku, kurš nav līdzīgs ne man, ne vīram, bet vīra vectēvam un vīra mammai. Un vēl lepnāks viņš paliek tad, kad man neizdodas puiku nomierināt, bet viņam izdodas. Tad viņš saka - nu jā, ko tie sievieši saprot no mūsu vīriešu lietām 😃

Čaviņ, mumburkis!!! 😀 Forši, ka pievienojies! Saprotu, ka Tev pieniņš sanāk kā ūdens, mazā labi padzeras. Vajag treknumiņu klāt. Jāēd gaļa, tējai var iebiezināto pienu pieliet.
Kā sauc meitiņu?

Es atkal tā baigi negribu riskēt ar tiem saviem nosauktajiem produktiem, jo jau tā ļoti mokamies ar punci, pumpas mani mazāk uztrauc, lai gan, protams, arī tās skatos, vai neparādās kas jauns.

Bet galvenais, ka nezinu, kāpēc tik reti sācis iziet, jo ēdu jau tāpat normāli, kā agrāk. Nu jā, tagad vēl puika ar kaut ko apēd no mana apēstā, bet nu tik un tā. Un tiešām ar ēdamo nekādi neizdodas mīkstināt.

Mums šovakar puikam ņerkšķu vakars.

Meitenes, ja jūs zinātu, kā man gribas čipšus, traks var palikt. Un šokolādes konfektes. Un soļanku. Un štovētus kāpostus ar desiņām. Arvien vairāk saprotu, cik vērtīgs produkts uzturā bija kāposts, cik daudz no tā varēja pagatavot, un no cik daudziem ēdieniem tagad jāatsakās ☹

Oi, man pat uz tualeti ir bailes iet, un kaut kā tagad vēders iziet reizi divās dienās, par ko es līdz šim brīdim, kamēr nebiju izlasījusi Tavu rakstīto, biju priecīga, jo vismaz tā sāpe tik reizi divās dienās. 😀
Bet, ja saki, ka ar laiku pāriet, tad man bik mierīgāks prāts. Lai gan pavisam tikt vaļā, kā saprotu, nav iespējams.

Bumbuci, kas tās par svecītēm? Bez recpetes?
Jā, ir tāds sataustāms bumbulītis. Un pie "lielajām darīšanām" liekas, ka plīst uz pusēm un ļoti, ļoti sāp, tā kā ar nazi graizītu.

Ā, vispār pēc dzemdībām mēdzot tie hemoroīdi uzsūkties, bet nu man jau tas ir uz āru,tāds sajūtams un sāpīgs, tāpēc laikam, ka tik viegli galā netikšu. Jau lasīju par operācijām, bet vispirms, protams, jāparunājas ar savu ginekoloģi.

Vispār kaut kā pēc dzemdībām mainījusies vēdera izeja. Šķidrumu dzeru daudz, galvenokārt jau tās fenheļa un ķimeņu tējas, ēdu jogurtus ar kviešu klijām kopā, bet nekas vēderu nemīkstina. Ēdu žāvētas plūmes, bet no tām sāka pūsties vēders, tātad arī tas neder, jo tad mazajam ar pūtīsies. Zinu, ka arī apelsīni it kā labi mīkstinot, bet nu tos jau tagad nevar ☹

Ehhh, nu nepatīkama lietiņa. Bet kā jau es saku - galvenais, lai tik mazajam viss kārtībā, ar sevi gan jau kaut kā laika gaitā tikšu galā 😉

Es nopirku minipills 3 mēnešu iepakojumu pa 17 Ls, zāles sauc Cerazette, protams vajag tikai recepti no ārsta!

Aiga, kad manam bija uznākusi tā bļaušanas nakts, ar ko iepriekš rakstīju, tad nākamajā vai aiznākamajā vakarā ar vīru izdomājām mazo ietīt segā (kā agrāk tina autiņos). Un tas nostrādāja, vismaz rokas un kājas negāja pa gaisu. Tagad tā darām ik pa laikam, kad mazais pats ar sevi netiek galā. Man viņš daudzas reizes no tās "mētāšanās" pats iztrūkstas, plusā vēl skrāpē sev seju, plēš ausis. Arī šodien pa dienu viņu tā satinu un puika nočučēja 3 stundas saldā miedziņā 😀

Svars man ir gandrīz sākotnējais, 1-2 kg plusā, atkarīgs, ko paēdu 😉 Grūtniecības laikā pieņēmos par 15 kg, bet pēc dzemdībam nogāja vien 4 kg nost, pārējo mazais tagad apēdis 😀

Sveikas, mammītes! 😀
es šodien biju pie dokas uz 2 mēnešu pārbaudēm - mana meitiņa pieņēmusies svarā par 1.4kg un izaugusi pa 5.5cm!!! Biju šokā, ka tik dūšīgi viņa aug, nu vaigi jau ar viņa kā mazam kāmītim 😀
Par kontracepciju runājot, es pirms bēbītes 5 gadus lietoju hormonu - tabletes, plāksteri un bija ļoti ideāli - MR vipār nesāpīgas, varēju pat prognozēt kurā dienā un ap cikiem sāksies. Tagad ar izrakstīja man minipills, kas ir daļēji hormonālas, repektīvi-neietekmē barošanu. Taču domāju pēc laika likt zelta spirāli, tīri no ērtuma vieokļa un lai organims atpūšas no hormoniem.
Kā jums, meitenes ar svaru -esat jau atguvušas iepriekšejo? Es esmu no tām ''laimīgajām", kas pieņēmās daudz - 25kg. Pēc dzemdībām paši pazuda 10 kg, tad pirmajā mēnesī vēl 5, bet izskatā ka ar atlikušajiem 10 būs jāpacīnās 😀

Uh, arī man ir sākušās mēnešreizes. Plus ir tas, ka tādas kā vieglākas nekā kādreiz. Iedomājieties, cik sen tās mums visām bija!!! 😀 Jā, un no hemoroīdiem arī netieku vaļā. Bet apzinos, ka pārāk maz uzņemu šķidrumu. Ar to man vienmēr ir bijušas problēmas - kā kamielis varu iztikt ar mazumiņu.
Tā kā man bija visādi kreņķi pēc dzemdībām, tad sākumā aktīvi apmeklēju savu ginekologu. Un 4 nedēļas pēc dzemdībām viņa deva "zaļo gaismu" seksiņam. Kā kontracepciju izvēlamies prezervatīvus. Kādreiz biju lietojusi arī hormonālās tabletes. Nekas briesmīgs vai ļoti slikts tas nav. Tā pati vien spirāle, tikai tablešu veidā. Jo ja pareizi saprotu, tad spirāles arī izdala kaut kādus hormonus. Bet varbūt viņas ir atšķirīgas. Lietojot tabletes svarā nepieņēmos, pat krūtis palika tādas pašas kā bija. Tā teikt nekādu izmaiņu.
Klau, varbūt Jūs varat padalīties ar padomiem? Zinu, ka iepriekš teicu, ka nav nekādu problēmu, ka bērns guļ vecāku gultā. Tā teikt, līdz 18. jau negulēs. Bet nu vienu nakti tā ar čali nocīnījos. Visu nakti svaidīja rokas, pa miegam urkšķēja, līdz ar to vispār nebiju izgulējusies. Piecēlos ar mainītām domām, ka tas tomēr nav forši. Bet kā lai tagad pieradinu viņu gulēt savā gultā? Miegs ir 5-10 minūtes un atkal augšā. Ko darīt?

Jā, es saku, jau uz mēnesi domāju, ka piena par maz, bet puišels pieņēmies svarā par 1,4 kg un izaudzis par 4 cm. Un visu laiku vēroju, lai punčuks ir apaļš un rociņām lai krociņas veidojas, kā arī vaidziņi lai apaļi un smuks dubultzodiņš. Tā es zinu, ka mazajam pieniņš pietiek 😉
Cīnīšos par savu pieniņu. Zinu, ka daudz kas ir galvā un tāpēc ar domām vien jau cenšos vairot pieniņu, sajust, kā tas ieplūst krūtīs. Un to tiešām var sajust 😀

Nu pagaidām vēl turpināšu barot vien ar krūti, kaut ar 2-3 stundu starplaiku. Visu laiku dzeru fenheļa un ķimeņu tējas. Tik būs jāatsāk tām liet klāt iebiezināto pienu, lai treknāk. Un kad iesim uz 2 mēnešu vizīti, tad jau manīs. Arī pirmajā mēnesī bija tā, ka mazais ēda ik pēc stundas, bija niķīgs, arī domāju, ka pieniņš trūkst, jo man nav tā, ka baigi pil no krūtīm. Kamēr puika ēd, tikmēr uz otras krūts kāda piena pilīte parādās, bet nav tā, ka plūst straumītēm 😉 Un kaka mazajam ir diezgan laba, šodien jau 3 reizes pilns pampers ar smuku dzeltenu kaku 😀

Vispār, meitenes, kā jūs darāt - barojat ar abām krūtīm vienlaicīgi? Es nē. Kā sāku slimnīcā vienā reizē vienu, otrā otru, tā turpinu.

Meitiete, hemoroīdi ir ļoti nepatīkama lieta, kura Tev noteikti nav, jo to Tu justu pilnīgi noteikti un man par to jau pateica pēc dzemdībām. To, pirmkārt, var redzēt pēc asiņu traipiem uz papīra. Bet nu tālāk nestāstīšu, jo Tev, visticamāk, par to nav jāsatraucas 😉

Manai vienai draudzenei ir pilnīgi pretējs viedoklis. Viņa lietoja tabletes, jo uzskatīja, ka tas ir visdrošākais un vienkāršākais izsargāšanās veids. Svars viņai nenāca klāt, toties krūtis palika lielākas, ļoti smukas (man pat tagad barojot nav tik lielas un smukas 😉 ).
Bet tagad kādu gadu viņa jau nelieto, izlīdzējās ar pārtraukto mīlēšanos un tagad arī grib bebuci, bet neizdodas. Vēl gan laikam īstus iemeslus viņa nav meklējusi, kāpēc netiek pie bērniņa un, protams, nav teikts, ka tiešām tā hormonālā kontracepcija pie vainas.
Bet vēl pastāv kaut kāda spirāle. Ir dzirdēts, ka daudzām māmiņām pēc pirmā bērniņa tā ir kļuvusi ļoti aktuāla 😀

Čaviņ, meitenes!
Mums iet kā kuro dienu. Beidzot puika ir sācis smaidīt. Un gribas ticēt, ka tā apzināti, jo smaida tad, kad paskatās mammai vai tētim virsū 😀 Reizēm man liekas, vai pietiek mazajam pieniņa, jo nu no sākotnējās 3-4 stundu gulēšanas un ēšanas esam pārgājuši uz ēšanu ik pa 2 - 2.5 stundām. Kaut gan pati visu laiku dzeru fenheļa un ķimeņu tējas. It kā uz mēneša jubileju Renārs bija pieņēmies svarā par 1.4 kg, tad tā kā paliku mierīgāka par to, vai pietiek pieniņa, bet nu atkal sāku bažīties.
Bet ar miegu pa dienu mums ir pavisam švaki. Reizēm jau aizmieg un kārtīgi nočuč 1.5-2 stundas, bet lielākoties paguļam vien max pusstundu un tad acis ir kā pogas vaļā. Pagaidām vēl īsti pats dzīvoties arī negrib, tāpēc visai drīz sākas raudāšana. Un tas miedziņš jau ar nav izgulēts, bet puika cīnās ar miedziņu. Reizēm iemieg man uz rokām, kā lieku gultā, tā acis vaļā un raud. Viens gultā neiemieg, tad jāņem palīgā mamma ar pupu. Citreiz viņš tā aizmieg, bet miedziņā iztrūkstas un tad atkal neguļ. Pa nakti guļam 3-4 stundas un tad ēdam un atkal guļam līdz kādiem 6-7, kā kuro reizi.

Mēs arī ārā reti izejam, jo žēl jau, ka tas bērns pa šīm kupenām izkratīts tajos ratos un vēl arī rati tā tiek lauzti. Gribētos jau biežāk, bet cik tad ilgi ap māju riņķos. Tētis pa svētkiem bija atvaļinājumu paņēmis, tad jau gan katru dienu izbraucām ārā, jo viņam pietika spēka stumt ratus.

Man vēl īsti nav beigusies pēcdzemdību asiņošana. Un plusā esmu tikusi pie tik nesmukas lietas kā hemoroīds, līdz ar to arī tajā vietiņā pēc katras tualetes apmeklējuma ir asiņošana un lielas sāpes. Bet drīz jau būs jāpierakstās pie savas dakterītes, tad arī jautāšu par savām problēmām un parunāsim par kontracepciju. Līdz šim gan nekad neko neesmu lietojusi, negribu arī tagad. Zinu, ka ar vīriņu mākam izsargāties, kā nekā kopā esam 5 gadus, bet puika pieteicās tieši tad, kad to ieplānojām. Var jau būt, ka jums liksies muļķīgs tāds uzskats, bet tā nu tas ir 😀 Bet šobrīd arī vēl atturamies no mīlēšanās, vispirms tak pie dakteres 😉
Bet pret hormonālajām tabletēm man arī ir skepse. Pirmkārt, tiešām tāpēc, ka tā saka, ka svars nāk klāt. Otrkārt, tā tomēr ir medicīniska prece, kas organismā kaut ko maina. Un ir dzirdēts, ka pēc tam reizēm ir grūti tikt pie bērniņa, jo tiešām tas organisma līdzsvars ir izjaukts. Varbūt aizvēsturiski ir mani iebildumi un sen jau viss ir modernizējies, bet man kaut kā negribas sevi piedzīt ar tabletēm.

Čau, meitenes!
Arī es vēlu, lai šis gads Jums nes to, ko vēlaties visvairāk. Lai Jūsu ģimenītēs miers un saticība, un daudz, daudz mīlestības, ko veltīt saviem mazuļiem 😀
Mēs ar joprojām cīnāmies ar punci. Dažu dienu vieglāk, citu grūtāk, bet nu Espumisans mums ir draugs. Un diļļūdens. Bet nu daktere jau saka, ka tie 4 mēneši ir vienkārši jāpārdzīvo. Un pēc tam būs jau citi iemesli raudāšanām 😀
Cik ātri gan tiešām mazie aug, 56. izmēra drēbītes mums jau kādu laiku neder, un dažas 62. izmēra arī tā knapi, knapi, jo tak pamperam ar vēl vieta jāparedz, tāpēc reizēm uzvelkam jau kādu 68. izmēra drēbi.
Smaidīt gan vēl nesmaidām, tikai miedziņā, mantas arī vēl tā īpaši neinteresē, bet skaļi paraudāt gan mums patīk, īpaši tad, kad ļoti gribas ēst vai palicis viens pats, vai nāk miedziņš. Bija viena nakts, kad Renārs kārtīgi pārbaudīja mūsu pacietību, no sirds bļaujot no 2.30 - 8.00. Tad gan biju pārstresojusies, ar vīru gulējām uz maiņām.

Minija, zaļa kaka esot tad, ja mazajam puncis nepavisam netiek galā ar kādu Tavu apēstu produktu, to pilnīgi noteikti vajag izslēgt no ēdienkartes. Bet, ja tā ir ilgāku laiku, tad gan pie ārsta, nav laba tā zaļā kaka. Varbūt jāmaina maisījums?

Sveiciens visām mammītēm un viņu bēbīšiem jaunajā - 2011!
Manai bēbītei - tfu tfu tfu- pārgājušas lielās vēdersāpes. Tagad mierīga gan dienās gan naktīs 😀😀😀 Nu jau prot pati pavadīt laiku ar sevi, skatoties uz mantām, kādas 15-20 min, tā ka ļauj man pagatavot ēst vai fiksi sakārtot māju. Super! Paliek ar katru mirkli vieglāk!
Par vēdera izeju runājot - nu jau kādu 1,5 nedēļu mazā nekakā katru dienu, bet tikai ik pa 2-3 dienām, bet čurā un purkšķinās gan dūšīgi 😀

Tikko izlasīju rakstu par vēlējumiem 😀 Tad lai šajā gadā atkāpjas slimības, bezmiega naktis, nabadzība, dusmas un citi kreņķi! 😀 😀 😀

Sveicieni Jaunajā gadā! Lai ģimenē veselība, saticība, mīlestība, pārticība, prieks, darba spars un enerģija! Lai mīļie mazuļi (un arī viņu brāļi un māsas) aug veseli, braši, enerģiski, bet tajā pašā laikā saudzē savu vecāku mieru naktīs un vakaros, priecē ar savu mīlestību rītos un dienās! 😀
Par treknāku pienu... mana vīra brāļa sieva laiku pa laikam uzēd iebiezināto pienu ar selgas cepumiem vai "skudrupūžņa" kūciņas, lai pieniņš būtu treknāks (puikam vēl pat nav mēnesītis). Uz punci tas iespaidu neatstāj.
Lai veicas! 😀

veesma 30. Dec 2010, 11:23

ligagi, esmu 2009.gada novembrēna māmiņa.
Mums daktere teica, ka tas esot normāli, ka potes vieta, struto, bet teica neko nedarīt, tas pāriešot pats no sevis.

Man vieglāk pateikt, ko svētkos ēdu - rosolu, ceptu vistiņu, keksu un siera pudiņu, un svaigus gurķīšus. Viss.
Es pat nezinu, no kā mazajam tas puncis niķojas. Daktere teica, ka nu tas vienkārši ir jāpārdzīvo. Nav receptes un zāļu, kas kā brīnumlīdzeklis palīdzētu. Mēs dzeram Espumesānu pirms katras ēdienreizes un ceru, ka mazajam no tā ir vieglāk.

Meitenes, lai Jūsu ģimenītēs jauki un sirdsmīļi šie svētki! Tie taču šogad tik īpaši 😀

Mans puika vakar bija parūpējies par klusu svētku vakaru un tik jauki uzvedās. Toties naktī uzrīkoja mums tusiņu, kā rezultātā esmu gulējusi 2-3 stundas. Jau visu nedēļu mokamies ar punci un kolikām, bet nu pirmo reizi pa nakti tik grūti gāja.

Sveikas! Es laikam esmu ekstrēmā mammīte. 😀 Tieši apzinīguma ziņā. Ar puiku laukā ejam katru dienu - neatkarīgi no laika apstākļiem - sniega, mīnus padsmit grādiem vai vēla vakara. Viņš taču ratos ir pasargāts no vēja, silti sapakots. Lai elpo svaigu gaisu. Šajā ziņā vairāk nākas ciest man. 😀 Tāpat man nav iespējas kādam bērnu atstāt, tāpēc esmu spiesta savas vajadzības apmierināt, kaut kur dodoties kopā. Sevišķi ērti jau nav, bet izdarīt var. Tā es pabiju gan pēc slinga, gan pie kosmetologa. Dēliņš paklausīgi čučēja vai pētīja notiekošo. Līdz ar to, ja kādai ir kāda laba auklīte, ko ieteikt, painformējiet.