Sākam sagatavošanās darbus.

Lieldienas nav aiz kalniem, es esmu klasisko vērtību cienītāja, tāpēc parasti krāsojam oliņas ar sīpolu mizām, bet šogad nolēmu, ka atvērsim mājās eksperimentālo darbnīcu. Izmantosim dažādus krāsošanas veidus, par kuriem pastāstīšu arī Jums.

Eksperimentālajā komandā darbosies:

Katrīne Keita ( 7. gadi) – galvenais laborants

Gustavs Emīls (3. gadi)  - asistents

Procesu kontrolēšu un vadīšu es -  laboratorijas vadītājs

Murka, Barsiks, Mīce – degustētāji

Tētis – kontrolieris, kas izteiks vērtējumu.

Sākam sagatavošanās darbus

Galvenais: Krāsojamās olas nedrīks aiztikt ar netīrām rokām. 

Lai krāsotu olas ar dabas materiāliem, izvēlēsimies baltās oliņas, ja ar krāsām derēs arī brūnās. Visstingrākās ir mājas olas, bet pirktajām noderēs daži padomi.

• Lai vārot olas neplīstu, tās ir jāpatur istabas temperatūrā vismaz stunda, vai jāsaliek siltā  ūdenī
• Kā īsti mākslinieki mēs zinām  ka , pirms jebkuras krāsošanas pamats ir jāattauko tāpat ir ar olām. To  var darīt ar spirtu vai siltu ziepjūdeni, sālsūdeni vai etiķa ūdeni.

• Olas liek  vārīties aukstā ūdenī - tad tās, reizē ar ūdeni, sakarst pakāpeniski, netiek pakļautas straujai temperatūras maiņai un neplaisā.
•  Ieteicamais olu vārīšanas laiks ir 8-10 minūtes (laiks jāuzņem brīdī, kad ūdens sāk vārīties).
• Vārot olas, es  ūdenim piebēru sāli, tā mani mācīja mana omīte.
• Olas  ieteicams vārīt uz nelielas liesmas, jo ūdenim strauji vāroties un burbuļojot, tās var ieplīst.

• Krāsas šķīdumam( piemēram krāsojot ar biešu sulu.)  pievienojot etiķi, olas kļūs košākas, taču trauslākas. 
• Tūlīt pēc vārīšanas olas liek bļodā ar aukstu ūdeni.

• Gatavās olas noziežu  ar sviestu vai speķa ādiņu, tās izskatās košākas, spīdīgākas. Tas mūsu mājā bija bērnu darbs, ome  vienmēr krāsoja olas sīpolu mizās.