Piens svešam bērnam: vai jūs dotu krūts pienu citam bērnam?

Bieži šeit lasu citu mammu rakstus par krūts barošanu, par problēmām ar to un par pāriešanu uz piena maisījumu. Saprotu, ka tas varētu būt ļoti grūti. Cik zināms, tie maisījumi nav īsts māmiņas, sievietes piens. Tā nu sāku domāt, kas vēsturiski varēja būt piena maisījums. No vecvecākiem uzzināju, ka agrāk zīdaiņiem deva auzu tumi. Saprotams, tajā nevarētu būt tādas vielas, kādas ir sievietes pienā. Kā vel risināja šo problēmu? Cik zināms, bija zīdītājas - sieviete, kas ar savu pienu baro svešu bērnu.

Tā nu domāju: Kāpēc gan tagad Latvijā nav iespēja dot savu pieniņu citam bērniņam? Man saldētavā stāv kādi 6 litri, kurus tūdaļ liešu izlietnē (jo būs vēl). Labprāt atdotu kādai, kam tas varētu būt noderīgs. Protams, būtu jānodrošina, lai māmiņa, kas dod svešas sievietes pienu savam bērnam, būtu droša par piena kvalitāti, par to, ka caur pieniņu bērns nevar saslimt ar kaut ko nevēlamu. Valsts varētu noteikt, kādas analīzes pieniņam jātaisa, kas jānoskaidro, lai tā došana citam bērniņam būtu droša. Tad vel būtu jāatrisina piena uzglabāšanas un nodošanas jautājums, ko varētu atrisināt kāds uzņēmējs.

Mākslīgais piena maisījums maksā naudu. Domāju, ka tās sievietas, kas gribētu barot bērnu ar sievietes pienu, būtu gatavas par to kaut ko maksāt (vismaz tik daudz, lai samaksātu par analīzēm, uzglabāšanu un transportēšanu).

Kā jūs domājat? Latvijā sievietes saviem bērniņiem, gadījumos, ja nevar pašas dot savu pienu, dotu citas sievietes pienu?

Attēls: cooksinfo.com