Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Pirms kļūšanas par mammu biju izsapņojusi, ka, bērniņam aizmiegot, saimniekošu pa māju “uz nebēdu”. Bet realitātē viss izvērtās savādāk.
Pirmajā dzīves mēnesī mazulīte gulēja daudz, (lai gan – ne tik daudz, kā biju iztēlojusies) un miedziņš bija gana ciešs, lai tā laikā, piemēram, klusām nomazgātu traukus. Taču jau nākamā mēneša laikā snaudieni mēdza pārtrūkt dažu nenozīmīgu trokšņu dēļ. Arvien biežāk mana lielā rosīšanās apsīka tā īsti pat neiesākusies.
Tagad, meitiņai guļot pusdienas laiku, iesēžos dīvānā ar telefonu un nekustos, sargājot viņas miegu, jo zinu, cik tas ir svarīgs. Turklāt izgulējusies viņa ir īsta saulīte. Nakts laikā baidos doties uz tualeti, jo istabai ir čīkstoša grīda, kā rezultātā Ievuks ir augšā, vēl pirms esmu sasniegusi mērķi. Kamēr viņa guļ, nevaru sačukstēties ar draugu, jo sākas knosīšanās, un ačeles atkal ir vaļā.
Kas ir vēl interesantāk – viņa mostas ar uzrāvienu un raud. Tādas reizes, kad Ievuks mierīgi atver acis, apskatās apkārt un uzsmaida, ir kļuvušas par retumu. Arī nakts miegs ir neiedomājami saraustīts, jo ik pēc stundas, pāris stundām nākas no gultiņas izcelt puspamodušos, kliegt noskaņotu mazuli, iecelt viņu gultā blakus mums, piedāvāt krūti (no kuras viņa nakts laikā visbiežāk atsakās) un vērot, kā viņa aizmieg. Līdz nākamajai šādai reizei.
Pastaigu laikā viņu uzmodina runājoši garāmgājēji, ieiet veikalā vispār nav iespējams – acis vaļā vienā mirklī, lai cik ilgi arī nebūtu gulējusi pirms tam. Tagad, kad meitiņa ir lielāka, veikals ir interesanta vieta, agrāk sākās raudāšana, un tad - kāda tur vairs iepirkšanās. Un tomēr - pastaigu laikā viņa izguļas labi un kārtīgi. Tikai nereti tas prasa daļu manu nervu.
Ja kādam tas ienāca prātā, tad nē – mūsu mājās nav stresa un nemiera. Protams, šādi tādi notikumi nepaiet garām nevienam no mums, piemēram, slimības, taču – tas viss ir pārejoši. Pati sevi motivēju būt optimistiskai un mierīgai ik dienas, jo apzinos, ka starp māti un bērnu ir īpaši spēcīga saikne. Tāpat neuzskatu, ka šī nemiera atslēga varētu būt nepietiekamas rūpes un uzmanība no manas puses.
Protams, ir dienas, kad viņa guļ labāk – kad varu uztaisīt ēst vai klusām pārrunāt dienas notikumus ar draugu. Tāpat, “ieslīgstot” nakts miedziņā, dažas pirmās stundas viņa guļ tieši tā, kā varētu sagaidīt no zīdaiņa. Arī mašīnas pastaigu laikā miegam netraucē – tieši otrādi.
Jāpiebilst, ka pa dienu “fonā” iet televizors, no skaņām viņu necenšamies izolēt.
Par šo situāciju nesūdzos, esmu jau pieradusi un pielāgojusies. Vēlējos noskaidrot, kā guļ jūsu mazuļi. Vai miedziņš ir ciešs? Kā bērniņš guļ naktīs? Cik noturīgs ir pusdienas laika miegs? Kā mazulis pastaigu laikā reaģē uz suņiem, skaļām cilvēku balsīm blakus ratiem? Un – kādā noskaņojumā ir tikko pamodies?
Ai, ka es tevi saprotu!!!Man delins pirmaja menesi guleja daudz un mierigi,jo no pirmas dienas radinam pie tv un ta ka runajam,JO mums maja ir ari vecaka masa kura grib savu uzmanibu un patarksket 😀.Bet kad sakas 2 menesitis tad tik es izjutu ka bebis maja-nakti gul pirmas 3 stundas loti labi un tad ka nu kuro reizi-tad pec stundas celas un drusku uzed,tad ir tada laime ka pec 2 stundam.Mums 2 reizes ir paveicies ka vins ir nogulejis 4 stundas nepieceloties👍!!!Atceros kadi man tie bija svetki!!!!☺ padienu ar snaudulo neviss gul un tas ir sausmas brizam.Bet nu mana maja ir 2 paligi-masa un irobots.....kad robotins strada-mazajam loti patik un no pirmas dienas uzreiz iemieg ,nu tad es skriesus lielumus piekartoju un pecpusdiena vins parasti labprat ar masu kadas 30 min.paspelejas un mekle mammu.Diemzel tetis var kau vai no adas list lauka,bet delam labak mamma.Bet pastaigs ir mans atputas bridis,jo ratos gul labi un stundam.Nu sodien mums paliek 3 mēnesīši un es jau loti ceru ka šī situacija mainisies!!!!
Ar vīru abi noskaidrojām, ka bērnībā pusdienslaiku labprāt negulējām. Bērns to no mums ir pārņēmis. Citas dienas šķiet, ka neizturēšu. Tad piefiksēju, ka bērnu aijājot, mīļojot turu ciešāk un dziedu vai šņācu (kas palīdz labāk kā dziedāšana) skaļāk.
Ja man ir nojausma, ka vajadzīga palīdzība, lai bērniņš pačučētu, palaižu IRobotu, ieslēdzu sildītāju. Klusumā mūsu bērnam grūti gulēt. Veikalos arī čuč. Kad troksnis mazinās, bērns mostās.
Es domāju, ka katrs bērns ir atšķirīgs. Paziņai četri bērni, no kuriem viens pat no putniņa čivināšanas uzmostās (viņi dzīvo laukos). Pārējie bērni pat Rīgas burzmā gulējuši.
Varbūt TV pa daudz? Es pa dienu (ar vienu aci) skatos raidījumus ar titriem, lai skaņa netraucē, un lieku bērnu spēlēties tur, kur TV nevar redzēt. Drusku jau ļauju skatīties. 😀
Jā, uz rokām arī Ieva guļ. 😀
Jā, zobi var būt iemesls un kādā brīdī arī ir, bet - tā nav tā "atslēga", jo šādas lietas notiek apmēram 5 mēnešus, kuru laikā viens pēc otra izlīda vien 2 zobi. 😉
Paldies tev par komentāru! 😀 Palasot sapratu, ka lieliski saproti, kā jūtos, jo tev bijis tieši tāpat. Un tā mošanās ratos... Tev čivinoši putni, man čaukstošas koku lapas. 😃
Bet jā, kopumā arī mums stundas sanāk. Tikai līdz vakaram esmu palikusi bez nerviem. 😃
Tas pēc maniem person;igajiem novērojumiem, bet jā, mēdz būt arī bērni mazgulētāji.
Par šo manam vīram ir joks - kad dēlam bija visi 20 zobi iznākuši, prasīja: "Nu, ko tagad vainosim pie trauslā miega?" 😃
Apsveicu, Jums nāk zobiņi!
Sorry rakstīju no telefona,kaut kas aizgāja grīstē.Gribēju pateikt tikai to,ka tie,kas nav izgājuši tam cauri nekad nesapratīs mūs, un teksti,ka mēs uzreiz radinājam pie trokšņiem mums nederēja,jo ja bērns bija augšā no telefona zvana pie kaimiņiem
Mana meita negulēja līdz 1.2 gadiem.Jo viņa snauda 25 minūtes no rīta un 25 vakarā.Gulēja tikai pastaigā,tāpēc kā zombijs jebkurā laikā katru dienu staigāju līdz 3 stundām. Bija augša aukgšano jebkura trokšņa,es pat elpot nevarēju
Pirmais bērns gulēja "kā zīdainis" tieši pirmās 3 nedēļas. Tālāk arī es piedzīvoju "pirmā bērna šoku", ka īstenībā nemaz ar' tā nevaru neko izdarīt. Vienīgais, kā gulēja, bija man uz krūtīm, tā līdz 9 mēnešiem. Viņa miega ilgums bija 40min, šādi pārreiz dienā, kā arī no 5 mēnešiem naktī modās ik pa 40min. Arī bija raksturīga mošanās ar raudienu. Izceļojām pa šādu speciālistu rokām: osteopāts - jā, nedaudz palīdzēja gulēšanai naktī; homeopāts - jā, ļoti palīdzēja jau ilgākai gulēšanai naktī. Tagad ir 8 gadi, praktiski no 6 gadu vecuma, atkal izskrienot osteopātu, homeopātu un papildus smilšu terapijas garo kursu, sāka naktīs gulēt, lai gan diezgan miegā arī paraud, staigā (to neatceras) vai vienkārši runā.
Otrais bērns arī gulēja "kā zīdainis" pirmās 3 nedēļas. Tālāk arī tas pats - 40min cikls. Vienīgi otrais kaut kā pats bija gatavs t.s. režīmam, līdz ar ko no 1 līdz 9 mēnešiem gulēja 3x 40min un praktiski vienos un tajos pašos laikos. Tad biju jau 2x vedusi pie osteopāta, bet naktij galīgi nemaz neko nelīdzēja, jo bērnam ļoti sāpīgi un ļoti ilgi šķīlās zobi (šobrīd 2,8 g.v. un vēl mutē trūkst 3arpus zobi). Otrais gan drusku ātrāk sāka naktis pilnībā izgulēt, lai gan tāpat gadās, ka naktī raud.
Abiem vajadzējis miegam mieru un klusumu, aptumšotu telpu. Lai ko saka vecas tantes, ka vajadzēja uzreiz radināt pie trokšņa, tad uz maniem abiem tas nekā nav iedarbojies. Dēlam ne tik izteikti, bet meitai pastaigu laikā ratos arī miegs pārtrūka pie skaļāk čivinošiem putniem, nemaz nerunājot, ja atļāvos telefonsarunas vai gāju gar ielas malu. Meita gan drusku omulīgāka modās, līdz mēnešiem 9 modās pat bez raudāšanas, kas neattiecas uz raudāšanu/kliegšanu miegā.
Katrā ziņā abiem esmu skaitījusi miega stundas un minūtes un vecumam atbilstošajās minimālajās normās allaž ir iekļāvušies. Jūtos darījusi visu, lai viņu miegs būtu bijis kvalitatīvs.