Bērna vadītā ēšana, pedagoģiskais vai pediatriskais piebarojums?

Es jau esmu bijusi vairākās lekcijās par piebarojuma ieviešanu - uzzinājusi esmu gan par pedagoģisko piebarojumu, gan par pediatrisko, gan arī par dabīgo. Informācijas ir daudz, tā ir dažāda, pat atšķirīga. Un uz visu jebkurā ziņā mammai jāpaļaujas uz sevi - savām sajūtām, vēlmēm, ģimenes ieradumiem, kā arī - uzmanīgi jāseko bērnam, un jābūt gatavai uz visu.

Pirms 5 gadiem lekcijā par pedagoģisko piebarojumu es sev atzīmēju interesantus faktus

Ap 6 mēnešu vecumu mazuļiem mainās vēdera izeja. Tā var palikt gan cietāka, gan arī otrādi - šķidrāka.

Uzsākot piebarojuma ieviešanu, vēdera izeja mazulim jau līdzinās pieaugušo vēdera izejai. Gan pēc smakas, gan pēc konsistences.

No 4-8 mēnešu vecumam mazulis mazāk sāk uzņemt svaru, bet tas nenozīmē, ka jāsteidzas ar piebarojuma ieviešanu. Ja ārsts iesaka šajā laikā uzsākt piebarojuma ieviešanu, tad viņš, visdrīzāk, nav kompetents šajā jautājumā, un šajā gadījumā var pat vērsties Vispasaules veselības organizācijā, kur var iesniegt ziņojumu par ārstu.

No 5 mēnešu vecuma dienā mazulis ir vairāk aktīvs, viņš ir ļoti aizņemts ar apkārtējās vides pētīšanu, un normāli paēst (krūti) viņš nepagūst, tāpēc var sākt biežāk ēst naktī.

Ja bērniņš sāk aktīvi ēst naktī, tas nozīmē, ka viņš kļūst gudrāks, jo dienā viņš aktīvi domā, pēta, trenējas.. (šis ir tāds minimierinājums māmiņai bezmiega naktīm).

Bērniem līdz gada vecumam veidojas attieksme pret ēdienu. Ja ēdienu mazulim "stumj iekšā", sakot "karotīti par mammu, tēti..".. tad varat iedomāties, kāda būs attieksme. Nekādas intereses, tikai riebums un nevēlēšanās.

Košļāt ēdienu mazulis mācās pirmā dzīves gada laikā, tāpēc galu galā viņš to var arī neiemācīties. Mūsdienās tā ir liela problēma tieši pieaugušajiem. Cilvēki nekošļā, bet norij ēdienu. Speciālisti visā pasaulē šī iemesla dēļ ceļ trauksmi.

Košļāšanas laikā izdalās siekalas un kuņģa sula, kas palīdz labāk pārstrādāties, uzsūkties ēdienam.

Starp citu, pedagoģiskā piebarojuma ieviešanai bērna ēdienkartē nav šķērslis -

- tas, ka bērniņam nav vēl zobu, jo košļāt var arī ar smaganām;

- tas, ka bērniņš neprot sēdēt, jo sākumā nereti mazuļi tāpat atrodas mammai rokās..

Ap 6-8 mēnešu vecumu mazuļi ir gatavi piebarojuma uzņemšanai

Ūdens ir dzeršanai, bet viss pārējais - tas ir jau ēdiens!

Biezeni mazulim var dot ne ilgāk kā 2 nedēļas no piebarojuma ieviešanas ēdienkartē. Arī pieaugušajiem neiesaka biezeņus bieži lietot uzturā.

Biezeņa mīnusi

Biezeņa ēšanas laikā mazulim nav jākošļā, attīstas ieradums virspusēji kustināt muti, norijot ēdienu. Ēdiena košļāšanas laikā, kā jau augstāk minēts, izstrādājas siekalas un kuņģa sula, kas palīdz pārstrādāt ēdienu.

Biezenim pārstrādāties siekalas nepalīdz, un tās arī nespēj notīrīt biezeni no zobiem, attiecīgi - zobi tiek bojāti. Tāpat kā no cepumiem, baranciņām, sausiņiem.

Biezenis kuņģim ir grūti pārstrādājams ēdiens.

Pedagoģiskā piebarojuma mērķis ir iepazīstināt bērniņu ar ēdienu, nevis viņu pabarot. Līdz gadam attiecīgi paliek iedalījums šāds: krūts 90% uztura un 10% - ēdiens. Pedagoģiskais piebarojums ir paralēls ar krūts ēdināšanu, un krūts ēdināšana pilnībā aizvietota netiek līdz pat 1-1,5g.

Mūsu mērķis - iepazīstināt ar ēdienu, nevis pabarot

Ap 1 gadu un 8 mēnešiem mazulis ēd jau porcijas. Krūts ēdināšana paliek tikai imūnsistēmas uzturēšanai formā, kā arī - bērniņa nervu sistēmas attīstībai.

Ar ko sākas pedagoģiskais piebarojums

Bērniņš vēro, ko mamma liek mutē. Ņemam mazuli līdzi virtuvē uz ēdienreizes laiku, liekam viņu sev klēpī - ne mazāk kā 4 reizes dienā. Ja mazulis vēl nav gatavs piebarojumam, tad pie galda viņš sāk rotaļāties ar galda piederumiem, traukiem..

Pie ēdiena, ko ēd mamma, mazulis pierod jau no ieņemšanas brīža. Sākam piebarojumu dot ar 1-3 mikrodevām. Mikrodevas apjoms - kā zirnītis. Sākumā ar šo mikrodevu pietiek uz visu mammas ēdienreizi.

Ja bērniņš ir jau apēdis 3 mikrodevas, varam dot nomizotu burkānu, lai bērns to zelē, līdz mamma pabeidz ēst. Dot padzerties var pieniņu, kad mazulis prasa. Un tā 2 nedēļas.

Ja bērniņš rīstās, tad uz kādu laiku piebarošanas process jāpārtrauc. Bērniņš vienkārši vēl nav gatavs. Ja tiek galā labi, tad ēdienu vairs neierobežojam.

Jaunus pārtikas produktus dodam mikrodevās un vērojam reakciju. Ja pārāds alerģija tad var gadīties, ka vienkārši uz šo produktu vēl neizstrādājas fermenti, tāpēc pēc kāda laika jāmēģina piedāvāt šo pašu produktu atkal.

Līdz 1,5g vecumam mazulis jau var izmēģināt visu, ko ēd ģimenē.

Bērni ļoti labi jūt savas vajadzības. Jūt, kas trūkst viņu organismam un kas netrūkst. Bērniem ir ļoti labi attīstītas pašaizsardzības spējas, un izsalkuši viņi ilgi nepaliks.

Fakti

• princips bērniņam attiecībā uz traukiem ir tāds pats kā mammai: gan ēdiens, gan karotīte, gan krūzīte. Viņš vēro mammu un no viņas mācās līdz pat 2 gadu vecumam.
• bērniņš var ēst gan kādu dienu vairāk, gan mazāk - tas ir normāli
• piebarojums nāk ārā kā vēdera izeja pa gabaliem līdz pat 10 mēnešu vecumam
• svaigi dārzeņi pārstrādājas puncītī tikai no 3 gadu vecuma
• riekstus drīkst dot tikai pēc gada vecuma
• zupas mikrodeva ir viena tējkarote
• bērniņš no 6 mēn. līdz 3 gadiem nespēj koncentrēt uzmanību ilgāk par 10-15 minūtēm. Un likt sēdēt pie galda viņam pusstundu nebūtu prātīgi. Ēdienreizes laikā jādod bērnam rīcības brīvība, lai viņš parāpo, pierāpos un uzēdīs..
• 8-10 mēneši - var dot dakšiņu
• 8-10 mēneši - liekam jau ēdienu atsevišķos traukos, bet pamatā barojam no mammas trauka
• pēc 8 mēnešu vecuma mamma jau var atstāt mazuli pieskatīšanai uz kādām 2-5 stundām bez krūts ēdienreizes

Ierobežojumi

Neļaujam bērnam rakņāties pa bļodiņu un spēlēties ar ēdienu!

Bet nesen es biju lekcijā Bērna vadīta ēšana.

Man agrāk šķita, ka dabīgais piebarojums un pedagoģiskais piebarojums ir viens un tas pats, bet izrādās, ka tā nav. Bērna vadītās ēšanas teorija man ne visai patika, es pat nesapratu tās jēgu. It kā pats bērns izvēlas sev ēdienu no vairākiem piedāvātajiem produktiem. Bērnam ir brīva izvēle. Bet baro šajā piebarojuma veidā tikai ar tvaicētiem-sautētiem produktiem un biezeni. Man patika, ka pat ja dod biezeni, tad bērnam sākumā parāda, no kā tas tiks gatavos.

Lektore Klaudija Hēla apgalvo, ka ja bērna mutītē nonāk gabaliņš, kas nav biezeņa veidolā, tas momentāli tiek norīts, jo košļāšanas jau vēl nav. Bet pēc savas pieredzes varu teikt - nē, man abi bērni no sākuma jau sākot ar mikrodevām produktus košļāja ļoti ilgi un pat pacietīgi, pētot jauno garšu.

Dabīgais piebarojums daudz kur ir līdzīgs ar pedagoģisko, atšķiras tikai ēdiena pasniegšanas veids un pats ēdiens, bet kultūra un teorija ir ļoti līdzīgas.

Par dabīgo piebarojumu daudz nerakstīšu, jo tas īsti neder mūsu ģimenei, lai gan lekcija bija interesanta.

Patika, kā tika salīdzināti uztura produkti ar mammas pienu. Nekur nav rakstīts, kāpēc bērniņš jāsāk piebarot no 6 mēnešiem, drīzāk tie ir tādi kā piespiestie apstākļi, lai mamma agrāk atsāktu strādāt, jo ar mammas pienu pilnībā pietiek vismaz līdz gada vecumam. Ja piebarojuma uzsākšanas iemesls ir tas, ka bērniņš ņemas mazāk svarā, tad tas ir dīvaini, jo, ja salīdzina vienu vidēju kartupeli ar tikpat daudz mammas piena, tad, saprotams, vērtīgāks, barojošāks, kalorijām bagātāks būs mammas piens. Un pat jau nerunāsim par diētisko kabaci. Kas tad ir barojošāks? Jā, produkti pārstrādājas ilgāk, iespējams, tāpēc arī bērniņš ēd retāk, bet lieta tāda, ka uzturvērtība no tā neaug, un mēs zinām, ka lietojot labāk vieglus produktus, kas viegli pārstrādājas, būs vērtīgāk. Kam vajag, lai viņi stundām būtu kuņģī?

Patika daži speciālistes ieteikumi, piemēram, karote jāparāda bērniņam sejas līmenī, nevis kaut kur apakšā, kur viņš to neredz. Tāpat arī lūdza, lai nekad netīra mazulim ar karoti mutīti, noņemot lieko ēdienu ap muti, jo tas ir nepatīkami. Labāk to darīt ar salveti punktveidīgi.

Interesanti likās  - mācīt bērnu ar žestiem. Pirmais iemācītais žests bērnam ir "paņem mani rokās", bet var mācīt arī citus, piemēram, kad ejam ēst - jau no dzimšanas, parādam ar pirkstiem lūpu virzienā, kas nozīmēs "ēst", kā apgalvoja speciāliste. Un, kad bērniņš būs patstāvīgs, bet vēl nepratīs runāt, komunikācija starp bērnu un vecākiem būs vienkāršāka.

Man ir laba pedagoģiskā piebarojuma pieredze, kad es neko neblenderēju, baroju uzreiz ar gabaliņiem, un bērniņš mācījās pats košļāt jau no mazotnes. Tieši tāpēc tādu pašu pieredzi praktizēšu arī ar otro bērniņu, tikai nesteigšos gan, jo par pieniņu nekas labāks nevar būt.

Tātad,-

- Laiks

- Vēlēšanās

- Labvēlīgi nosacījumi

Uuuun sākam piebarot!

Kādu piebarojuma veidu jūs izvēlējāties/izvēlaties?

Piebarojumu veidu filozofija

• Dabīgais jeb bērna vadītā ēšana - mērķis ir izaudzināt patstāvīgu personību
• Pedagoģiskais - iepazīstināt ar garšu pasauli
• Pediatriskais - pabarot jebkurā veidā

Es atgādināšu, ka bieži vien vecāki kombinē un izmēģina vairākus piebarojuma veidus, bet viens, pavisam noteikti, tomēr galu galā ņem virsroku. Jā, un gadījumi ir atšķirīgi, jo ir bērni, kas atsakās paši no biezeņiem, ir, kas neēd gabaliņus. Kurš no gadījumiem skāris jūs?

Ilona

Es neesmu piemērs

un nerakstu instrukciju

saistībā ar mazuļa piebarojumu.

Es balstos tikai uz savu pieredzi,

savām sajūtām un dzīves uztveri.