APTAUJA: 30% vecāku nav informēti par Darba likuma pantu, kas ļauj izmantot pātraukumu krūts barošanai

10. Dec 2013, 14:38

Aptaujājām apmēram 200 cilvēku, lai saprastu, kāda veida informācijas vecākiem trūkst par Darba likumu. Izrādās, ka par Darba likuma 146.pantu, kas paredz, ka darbiniekam, kas ir bērns līdz pusotra gada vecumam, pienākas papildus pārtraukums bērna barošanai, nav vispār informēti gandrīz 30% vecāku. Par šo likuma pantu zināja, kā arī to izmantoja vien 12% aptaujāto.

Interesanti, ka 4% vecāku jutušies neērti, tāpēc nav ziņojuši darba devējam par vajadzību paēdināt mazuli ar krūti, turklāt 8% aptaujāto apgalvo, ka nav pat apsvēruši šādu domu, ka varētu savienot darbu ar krūts barošanu, jo darba devējam, neskatoties uz Darba likumu, tas nebūtup pieņemami. 60% vecāku vienkārši nav bijis nepieciešamības ēdināt mazuli ar krūti darba laikā.

Kas traucē vecākiem, kas vēlas atgriezties darbā līdz mazuļa pusotra gada vecumam, apvienot darbu ar krūts ēdināšanu? Atbild vecāki:

Nav piemērotas telpas darbā
Pārāk liels attālums līdz darbam
Traucē fakts, ka nav kas atved mazuli līdz darbam
Darba devēja attieksme
Specifisks darba laiks, vai specifisks darbs, kurā nav iespējams izrauties 3 reizes dienā uz 30 minūtēm
Auklītes atrašana, jo kādam bērniņš jāpieskata, kamēr mamma ir darbā

Vēl māmiņas bieži uzsver, ka ne tikai nav finanšu, kas ļautu atrast auklīti, bet ir arī auklītes, kas nevēlas strādāt ar pavisam maziem bērniņiem, turklāt - tiek traucēta emocionālā saikne starp mammu un bērniņu. Runājot par darba vietu, visbiežāk trūkums ir tieši attiecībā uz telpu, kurā paēdināt, pārģērbt mazuli. Tāpat māmiņām nav patīkama arī citu cilvēku attieksme darbā - runa ir gan par kolektīvu, gan par darba devējiem. Un darbā ar klientiem būtībā ir grūtāk atrast vietiņu un laiku, lai mazuli paēdinātu.

Māmiņas ļoti vēlas maksimāli daudz pavadīt laiku kopā ar savu bērniņu, bet, ja jāatgriežas darba tirgū, tas nav iespējams, un, bieži vien, tieši tāpēc mazuļi pēc gada vecuma vairs netiek ēdināti ar krūti. Līdz ar to, viņiem jāpiedzīvo dubults stress: šķiršanās no māmiņas, un šķiršanās no krūts piena.

Turklāt, atgriešanās darbā, kas jāapvieno ar auklītes meklējumiem, reti kad ir izdevīga, jo auklītei ir jāmaksā algu, bet jaunajām māmiņām bieži vien atalgojums ir pavisam neliels. Pie tam, māmiņas uzsver, ka bieži vien darba devēja attieksme jau tā pret jaunajām māmiņām nav visai patīkama, jo, ja jāmeklē ir jauna darba vieta, jaunais darba devējs pret jauno māmiņu izturas visai piesardzīgi, jo mazi bērni bieži slimo, attiecīgi, māmiņai var nākties kavēt darbu, ņemt slimības lapas, un te jānostājas izvēles priekšā atkal darba devējam: paturēt šādu darbinieku, vai meklēt kādu citu?

Reizēm darba devēju attieksme ir pat skarba, kā kāda māmiņa raksta par krūts ēdināšanu darba laikā: "Ja šis piedāvājums nāktu no manis, tad priekšniecība piedāvātu man arī nenākt uz darbu.

Māmiņas, kas veiksmīgi izmantojušas Darba likumā noteikto pārtraukumu krūts barošanai, dalās pieredzē:

Izmantoju likumā noteikto pārtraukumu dienas beigās, saīsinot darba dienu par 1 stundu.
Manai darba devējai pašai bija mazs bērniņš, kas vēl ēda no krūts, kā dēļ ļoti saprotoša.
Lai gan darba vietā nav telpa kur barot bērnu, vienmēr bija kāds kabinets, kas tanī brīdī netiek izmantots.
Nebija citas iespējas, jo nevēlos bērnam atņemt tuvību, kas rodas barojot. Izmantoju atpūtas istabu un baroju, kad tas bija nepieciešams.
Baroju savā kabinetā, kur strādāju viena. Bērnu uz darbu atveda auklīte. Vēlāk sarunāju ar darba devēju pārtraukumus apvienot un doties mājās 1stundu agrāk. Ne vienmēr tas izdevās darba slodzes dēļ, bet darba devēja atļauja bija.
Esmu viena no tām mammām, kura ir apvieojusi darbu ar krūts barošanu.Man darbiņš ir sestdienās, svētdienās tikai 6 stundas, bērns palielk mājās ar tēti un sanāk, ka barot vajag tiai vienu reizi, tad nu aptuveni pa vidu abi mani mīļie atbrauc līdz darba vietai, kur mēs arī netraucēti paēdam. Nezināju par šādu likumu, bet man paveicies ar darba devējiem un kolēģiem, kuri ir saprotoši un palaiž, ja vien ir vajadzība.