18.04 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Es saprotu, ka dzīvē mēdz gadīties visādi, bet lūdzu padomājiet un iemāciet mazajiem skolniekiem kā rīkoties neplānotās situācijās. Vēstule pārpublicēta no portāla calis.lv ar autores ziņu.
Vakar, braucot uz skriešanas treniņu Lucavsalā, kas lielākā daļa slīgst lielā tumsā, kur apgaismots ir neliels laukums pie peldvietām un rudens vakarā ap plkst. 18.35 pastaigājas tikai retais, satiku mazu 7-gadīgu puisēnu, kas viens tumsā krustojumā ļoti, ļoti gaidīja savu mammu un tēti. Ļoti ceru, ka mammai un tētim bija noticis, kas ekstrēms, ja pēc mazā cilvēka ieradās tikai plkst. 19.05, kaut airēšanas treniņš, kā vēlāk caur 1188.lv un sargu atrodot trenera kontaktus izrādījās, viņam bāzē bija beidzies jau plkst.18.00. Treneris jau sen kā devies mājās, atstājot mazo sarga rokās, bet ne jau trenerim un sargam ir pienākums pieskatīt nu jau mazo - lielo 7-gadnieku vairāk kā 1h.
Mazais bija aizgājis jau labi tālu no airēšanas bāzes un stāvēja tumsā krustojumā – nezināja ne cikos vecāki būs pakaļ, ne cikos ir beidzies treniņš, ne cik ilgi jau krustojumā stāv (kas šim vecumam ir normāli, jo nav laika izjūtas).
Lūdzu, iemāciet savam “lielajam cilvēkam” dažas lietas, kas neprasa daudz laika, bet sniedz mazajam un citiem drošības sajūtu, ja nu kas tāds atkārtojas:
1) mammas un tēta (vai cita tuva cilvēka) telefona nr. ir jāzina no galvas un, ja esi palicis viens un pašam nav mobilā telefona, nosauc to klātesošiem cilvēkiem, lai pieaugušie, kas “lielo cilvēku” pastāvīgās gaitās satiek, varētu sazināties ar vecākiem un pārliecināties, ka viss ir kārtībā;
2) ierakstiet bērnam dienasgrāmatā vai citur, kas vienmēr ir līdzi, vecāku vai citu tuvu cilvēku, kā arī treneru telefona nr., ja nu pirmais punkts bērnam stresā nenostrādā;
3) pastāstiet bērnam, ka policijā strādā cilvēki, kas palīdzēs tikt pie mammas un tēta un policijas mašīnā DRĪKST UN VAJAG kāpt, lai policisti palīdzētu sasildīties un nogādātu līdz mammai un tētim. Lūdzu, nebaidiet bērnus ar policiju bez iemesla – bērns kategoriski iebilda zvanīt policijai un lūdza, lai es un policija brauc prom. Policiju nesaucu, jo bērns baidījās, bet apturēju uz Lucavsalas posteni nedaudz pirms 19.00 braucošo policijas automašīnu, kas bija laimīga sakritība;
4) tumsā, neapgaismotās vietās un vēl jo vairāk pie ūdens, nedrīkst doties pastāvīgās gaitās, bet ir jāgaida vecāki treniņā vietā.
Ceru, ka mazajam puikam viss ir kārtībā un nav saslimis, jo bija pamatīgi nosalis, un arī nav ļoti nobijies. Tāpat ceru, ka mazais kādreiz strādās Zinātņu akadēmijā, jo, kad jautāju, kur viņš mācās, tad viņš teica, ka tai lielā ēkā, kas spīd pāri tiltam (izrādījās, ka viņš mācās Daiļamatu vidusskolā netālu no ZA).
Tāpat ļoti ceru, ka šiem vecākiem uz savas ādas nebūs jāizbauda tuvinieka pazušana vai kāda liela nelaime, lai saprastu, kā šādas pastāvīgas gaitas “lielajam cilvēkam” var beigties.
Rūpēsimies par saviem mazajiem un sargāsim viņus, iemācot kā tikt galā neparedzamās situācijās.
Bilde no šejienes