Jau pirms vakardienas paziņojuma par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu, šķita, ka pamazām iestājas pasaules gals un pasauli pārņem vispārēja histērija. Vismaz Latvijā, kur šķiet, ka ēst rīt vairs nebūs ko, pasaule ir apstājusies, jo viss tiek atcelts. Gan jau šo pārdzīvosim un galvenais saglabāt humora izjūtu. Kā vakar lasīju Twitterī – galvenais, lai nebeidzas internets!
Mēs, pieaugušie, it kā esam saprātīgas būtnes un mums vajadzētu prast analizēt informāciju, taču ar mazajiem cilvēkbērniem, skolēniem, ir sarežgītāk, tāpēc ļoti svarīgs ir vecāku skaidrojošais faktors, paskaidrojot bērnam – kas notiek, kas būs, kāpēc atcelti visi pulciņi, kāpēc tiek slēgtas skolas.
Vakar mans pirmklasnieks bija ļoti trauksmains, raudāja, un kā nu nē – ieejam veikalā, kur cilvēki kā traki izpērk produktus, treneris paziņo, ka uz mēnesi treniņi tiek atcelti, uz teātra izrādi arī vairs nevarēs iet. Arī ziņās to vien stāsta, ka cilvēki mirst, viss ir slikti. Protams, ka mazam cilvēkbērnam ir grūti izvērtēt informāciju, salikt pa plauktiņiem un viņu pārņem trauksme.
Tāpēc, vecāki, lūdzu, skaidrosim saviem bērniem, kas notiek!
Skaidrosim saprotamā un bērnam skaidrā valodā, neradot bērnā paniku. Tas nozīmē, ka saku nevis to, ka pasaulē mirst tūkstošiem cilvēku, viss ir slikti, arī mēs nevarēsim braukt nekādos ceļojumos, bet to, ka pasaulē izplatās sliktais vīruss un mēs varam izdarīt labu darbiņu – kādu laiku mājās palasīt grāmatas, uzspēlēt galda spēles un doties pastaigās pa mežu, jo tā mēs panāksim, ka vīrusam nav ko ēst un viņš beigsies. Un tad atkal varēs iet skolā, uz treniņiem un drīz taču klāt vasara – viss būs daudz priecīgāk.
Katrs pats savu bērnu pazīst vislabāk un noteikti atradīs pareizāko pieeju, kā skaidrot notiekošo. Galvenais ir – skaidrot un neklusēt, jo pretējā gadījumā bērns savā galvā pats sakārto informāciju pēc savas saprašanas. Viņš var iedomāties, ka nomirs arī tētis un mamma, jo pasaulē tik daudzi nomiruši, ka ēst jau pēc nedēļas nebūs ko.
Vecāki, runāsim ar saviem bērniem!