23.04 16:00-18:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Klasē ir vairāk nekā 20 skolēnu, taču skola nodrošina tikai padsmit angļu valodas darba burtnīcas. Skolotāja kļuvusi par situācijas ķīlnieci - viņa nedrīkst pieprasīt, lai burtnīcas pērk vecāki, taču bez šīm burtnīcām normāls darbs nav iespējams. Turklāt skola aizliegusi burtnīcās rakstīt un tās nedrīkstēs nest uz mājām.
Kāda skolotāja portālam TVNET pastāstīja: «Angļu valodas grāmatas ir ļoti dārgas. Un tāpēc skola izlēma katram vecuma posmam pirkt 40 darba burtnīcas. Katrā vecumā ir aptuveni 80-100 skolēnu.
Piemēram, devītajām klasēm būs 40 burtnīcas, kas tiks sadalītas uz vairākiem skolotājiem. Katrā klasē būs padsmit burtnīcas. Tās drīkstēs lietot tikai skolā, nedrīkstēs nest mājās, tāpēc pat nezinu, ko darīt ar mājas darbiem. Vienā 9.klasē ir vairāk nekā 20 skolēnu. Tātad daļai skolēnu būs jāiztiek ar vienu darba burtnīcu uz diviem bērniem.Turklāt darba burtnīcā rakstīt nedrīkstēs.»
Lai vairākiem skolēniem nevajadzētu lietot vienu darba burtnīcu, daļa vecāku nākuši pretī un burtnīcas iegādājušies par saviem līdzekļiem.
Kāda mamma TVNET sacīja: «Lai arī pēc likuma man tas nebūtu jādara, drošības pēc nopirku. Šajā situācijā saprotu arī skolotājas.
Skolotājas šajā situācijā ir kā ķīlnieki.
Viņām nav tiesību prasīt, lai mācību līdzekļus pērk vecāki. Vienlaikus valsts un pašvaldība nenodrošina ar vajadzīgo darba burtnīcu daudzumu.»
Neziņā arī citi vecāki un skolēni
Arī vairāki citi portāla TVNET uzrunātie skolēni un viņu vecāki atzina, ka jaunā mācību gada sākumā joprojām nav skaidrības par to, kādi mācību līdzekļi viņiem jāiegādājas.
«Vasarā vairākkārt dzirdējām, ka šogad pašiem būs jāpērk mazāk, tāpēc mēs nesteidzāmies iegādāties to, ko parasti skola pieprasīja. Neredzu vajadzību pirkt bērniem lietas, ko dos skola. Protams, ja kaut kas būs vajadzīgs, septembra sākumā nopirksim,» portālam TVNET saka 5. un 6. klases skolnieču Ievas un Zanes mamma Lāsma. Meitenes stāstījušas, ka daļai draudzeņu vecāki jau iegādājušies iepriekš skolas pieprasītos mācību līdzekļus.
Nepieļaušu, ka manām meitām jāmācās no kopētām lapām, ja pārējie būs nopirkuši burtnīcas.
Tomēr Lāsma spriež, ka līdz ar jauno sistēmu klasēs var rasties situācijas, kad daļai skolēnu vecāki paši ir sarūpējuši visu vajadzīgo, taču citi nolēmuši bērnu sagatavošanu atstāt valsts ziņā.
Ja daļai ir burtnīcas, bet daļai - nav...
«Kura bērna vecāki būs nekaunīgāki, tie arī gaidīs uz valsts likuma izpildi.
Bet šajā situācijā cietīs bērni, jo viņiem vismaz kādu laiku nebūs no kā mācīties, kā arī skolotāji, jo viņi nevarēs nodrošināt normālu darbu.
Kā lai vada stundu, ja vieniem ir burtnīcas, kurās rakstīt, bet citiem to nav?»
Arī pirmajā skolas dienā sastaptie jaunieši TVNET atzina, ka trūkst informācijas par mācību līdzekļiem.
Tā esot skolas, nevis ministrijas atbildība
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja vietniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Stīpniece, iepazīstoties ar portāla TVNET lasītāju paustajām bažām un konkrēto situāciju, norādīja, ka šādas situācijas var rasties saistībā ar nepareizu skolas darba un finanšu organizāciju.
Visas skolas saņem vienādu finansējumu, kas ir atbilstošs to skolēnu skaitam, viņa skaidroja un pauda neizpratni, kā vienā skolā ar esošo finansējumu iespējams nodrošināt bērnus ar mācību līdzekļiem, bet citā ne. «Kā šos līdzekļus saplāno un sadala - tas ir katras skolas un pašvaldības jautājums.»
Valsts finansējums pieaug
Uz TVNET jautājumu, vai skolām piešķirtais finansējums mācību līdzekļiem ir pietiekams, Stīpniece sacīja, ka šogad tas ir daudz lielāks nekā iepriekšējos gados. 2011. gadā vienam skolēnam atvēlamā summa bija zem lata, pērn tā pieauga līdz 3,42 latiem, bet šogad ir sasniegusi 6,27 latus.
Turklāt pēc papildu pusmiljona latu sadalīšanas katra skolēna mācību līdzekļiem būs atvēlēti aptuveni 8 lati.
«Pirmo reizi mācību līdzekļiem atvēlētā nauda pārsniegs normatīvos noteikto,» viņa teica un norādīja, ka pēc normatīviem katra skolēna mācību līdzekļiem paredzēti 7 lati.
Vecāki var sūdzēties
Ja vecākiem liekas, ka skola pieprasa iegādāties kaut ko tādu, kas būtu jānodrošina skolai, viņi var vērsties ar sūdzībām Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Iestāde analizē, vai skolās ievēro ar izglītību saistītos normatīvos aktus.
Skolas nedrīkst pieprasīt vecākiem, lai viņi obligāti pērk mācību līdzekļus.
«Ja vecāki labprātīgi vienojas un tā ir vecāku iniciatīva - tas ir cits jautājums.»
Bet kā ir ar situācijām, kad vecāki ir spiesti pirkt mācību līdzekļus brīvprātīgi - piespiedu kārtā? Atbildot uz šo jautājumu, Stīpniece norādīja, ka mācību līdzekļu iegāde no vecāku puses var notikt tikai brīvprātīgi un pēc viņu pašu iniciatīvas. Tas ir līdzīgi kā ar ziedojumiem.
Ministrijas pārstāve arī uzsvēra, ka skolas nedrīkst aizliegt bērniem rakstīt darba burtnīcās. Ja skolas tā rīkojas, tas ir pārkāpums.
Tāpat nedrīkst aizliegt darba burtnīcas nest mājās. Nav arī pieļaujams, ka darba burtnīcās drīkstētu rakstīt tikai ar zīmuli, lai vēlāk rakstīto izdzēstu un nodotu darba burtnīcas skolas bibliotēkā. Ar pildspalvu aizpildītām darba burtnīcām jāpaliek skolēna īpašumā.
Stīpniece pieļāva, ka dažādas situācijas, kas radušās ar nepietiekamiem mācību līdzekļiem, varētu atrisināties tuvākajā laikā, kad skolas saņems minēto papildu finansējumu, kas kopumā veido aptuveni pusmiljonu latu.
Santa Kvaste, TVNET
Foto: LETA