Vairāk nekā 160 Rīgas skolotāji apmācīti darbam ar „grūtajiem” skolēniem

Šodien, 2012. gada 6. decembrī, plkst. 13.00 aicinām uz Sabiedrības veselības fonda rīkoto projekta „Attiecību prasmju veidošana ar „grūtajiem” skolēniem un viņu vecākiem” izvērtēšanas pasākumu. Tikšanās notiks Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikā (Kapseļu iela 23).

Pasākumā par projektā gūtajiem secinājumiem un  sagaidāmajiem rezultātiem informēs:

• Dr. Agita Lazdiņa, nodibinājuma „Sabiedrības veselības fonds” valdes locekle
• Asoc. prof. dr. Gunta Ancāne, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas un katedras vadītāja
• Dr. Ingrīda Rateniece, RSU Psihosomatikas klīnikas bērnu psihoterapeite, psihosomatiskās medicīnas speciāliste
• Katerina Žiga, Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes pārstāve 

2012. gada 1. novembrī tika uzsākts Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu darbinieku izglītības projekts „Attiecību prasmju veidošana ar „grūtajiem” skolēniem un viņu vecākiem”. Projekts tapa, lai apmācītu skolotājus, t.sk. klašu audzinātājus, sociālos pedagogus, skolu psihologus, kā veiksmīgāk sadarboties ar skolēniem, kuri cieš no psihoemocionālām problēmām, uzvedības traucējumiem (agresīvie vai noslēgtie pusaudži un jaunieši, riska uzvedības, atkarības u.c.), un viņu vecākiem.

Projektu uzsākot, tika organizētas divas apaļā galda diskusijas, lai apzinātu skolotāju vajadzības, grūtības darbā ar skolēniem un sagatavotu iespējami precīzāku lekciju materiālu. Līdz šim projekta ietvaros apmācīti vairāk nekā 160 Rīgas skolu dalībnieki (direktora vietnieki izglītības jomā, skolotāji, sociālie pedagogi, skolu psihologi u.c.).

Pētījumu dati liecina, ka vidēji 12% Rīgas skolēnu (15-16 gadu vecumā) bieži izjutuši saspringumu, nervozitāti, grūtības aizmigt, vēlmi raudāt. Latvija ieņem piekto vietu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū jauniešu (15–19 gadi) pašnāvību skaita ziņā.

Pusaudžu depresīvo garastāvokli un psihoemocionālās problēmas ietekmē attiecības ar vecākiem, skolotājiem, vienaudžiem, iekšējie emocionālie, psihosociālie faktori, arī garīgā veselība. Šo problēmu rezultātā katru gadu skolās palielinās to problēmsituāciju skaits, kurās iesaistīti skolēni ar uzvedības traucējumiem. Viņu agresīvā uzvedība rada pamatotus draudus citu skolēnu un izglītības iestādes darbinieku veselībai, dzīvībai un drošībai. Tomēr, kā atzīst pedagogi, par „grūtiem” skolēniem nevar saukt tikai bērnus ar izteiktām uzvedības problēmām. Arī vecumposmu (4.-7.klase) radītas emocionālas un fiziskas pārmaiņas var būtiski ietekmēt skolotāja un skolēna sadarbību.

Kopprojekts, ko uzsācis „Sabiedrības veselības fonds” un Rīgas domes Labklājības departaments, līdz šim uzrunājis jau vairākas Rīgas pašvaldības izglītības iestādes, semināros un diskusijās kopīgi ar skolu direktoriem un izglītības darbiniekiem izrunājot būtiskākos aspektus darbā ar „grūtajiem” skolēniem. Ņemot vērā, ka darbs skolās nozīmē vēl attīstībā esošo cilvēku (bērnu) apmācību, ļoti būtisks ir labs izglītības darbinieku psihoemocionālās veselības stāvoklis. Lai tāds būtu, arī skolotājam nepieciešams darbs ar sevi, profesionālas palīdzības saņemšana.

Par labu psihoemocionālo veselību liecina spēja pārdzīvot iespējami pilnu jūtu apjomu, spēja izprast un rīkoties saskaņā ar savām jūtām un kontrolēt tās. Arī spēja veidot ilgtermiņa attiecības, just gandarījumu un adekvāti reaģēt uz stresa situācijām liecina par psihoemocionālās veselības stāvokli.

Izglītības darbinieki ir vieni no tiem, kuriem ir visaugstākais izdegšanas sindroma risks ikdienā nemitīgi klātesošā sasprindzinājuma dēļ. ETUCE pētījuma ietvaros aptaujātie pedagogi atzīst, ka uz izdegšanas robežas atrodas 49% skolotāju. Pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijā ir visaugstākās emocionālās prasības darbam un nepieciešamība neizrādīt emocijas (64%) (ETUCE Ziņojums, 2011), kas tiešā mērā ietekmē darbinieku psihoemocionālo veselību.

Darbā ar skolēniem pedagogam ir svarīgi nepieļaut visizplatītāko kļūdu, proti, vēlmi mainīt skolēna uzvedību. Vispareizāk ir jauno personību pieņemt, akceptēt un iedrošināt – tam nepieciešama izpratne par personības attīstības niansēm.

Projekts tiek īstenots ar Rīgas domes Labklājības departamenta atbalstu.