Skolotāju diena - jau svētdien!

Gribēju rakstīt par Alberta nedarbiem, bet ritinot rīta ziņu joslu tālrunī, uzdūros ka viena no man mīļām Youtube mammām ir ievietojusi video. Tik tiešām, ir skaļi jāpasaka paldies, jo šonedēļ ir skolotāju diena, par ko tik atminējos vakarvakara sarakstē ar tēti. Tad nu sapratu, ka nevar nerakstīt, jo tik daudzi cilvēki ir palīdzējuši augt kā man, tā maniem bērniem.

Protams, sveicieni visiem skolotājiem, īpaši Alberta skolotājām/audzinātājām bērnu dārzā. Bet man jo īpaši gribētos pateikties savām skolotājām/iem, kas man daudz ko dzīvē iemācījušas/i. Tā nu rāpos ar savu 23 nedēļu punci uz bēniņiem pēc bilžu kastes, lai sameklētu, kur ir manas skolas laika bildes, jo tieši tur var smelties tās vismīļākas atmiņas, ar ko Jums šodien labprāt padalīšos.

Izdevās atrast mana pirmā septembra klases kopbildi (mani var atrast pirmajā rindā ar tām violetām asterēm). Tumšsvītrainajā kostīmiņā ir Irisa  – mana pirmā klases audzinātāja, stingra un prasīga, bet arī mīļa un gādīga. Tik ļoti daudz devusi manam sākumskolas posmam. Atminos epizodes, kurās skolotāja spēja gan mierināt, gan aizstāt mammu pirmklasniekam tik stresainā laikā. Radoša – atmiņā tik daudzi darbiņi ko gatavojām mācību stundās. Protams neiztikt bez nedarbiem. Vienā no Kristīgās mācības stundām iesitu pa galvu klasesbiedram (neatceros kuram – ja ir kāds klasesbiedrs kurš lasa, atgādiniet lūdzu) ar bērnu bībeli, lai cik smieklīgi neizklausītos, skolotāja protams dusmīga un tiku gan pie piezīmes dienasgrāmatā, gan pamatīgi sarāta, bet kad tikāmies pēc gadiem, viņa man to atgādināja un kopā pasmējamies, jo varbūt mācības var iegrūst galvā arī tā. Viņa ļoti taisnīgi spēja atrisināt mūsu strīdus un likstas – nejutos apdalīta vai aizvainota par kaut ko, nu vismaz šobrīd neatceros neko tādu. Vienvardsakot – mana pirmā superskolotāja ar lielo S. Paldies par ieguldīto darbu jau tik ilgu gadu garumā. Skolotāja Irisa strādā Jelgavas 4. vidusskolā un turpina mācīt joprojām, un tieši viņa ir manas mazās māsas audzinātāja. Par ko man ir dubults prieks!

Nevar aizmirst arī pedagogus, kas bija sagatavošanā pirms pirmās klases, kā skolotāja Ritma, tā arī Sarmīte. Ar skolotāju Ritmu saistās epizodes, kad viņa jautāja, kādēļ nav izdarīts mājas darbs, bet es esot atbildējusi, ka iepriekšējā vakarā omei palīdzēju bietes rakt, tādēļ neizpildīju. Un Skolotāja Sarmīte – dziesmiņas par Rūķīti un konfektēm, un arī Krāsainajiem mākonīšīem – spilgti atmiņā. Ar skolotāju Ritmu vēl šovasar kopā Jelgavas Sv. Annas ev. lut. draudzes bērnu vasaras nometnē bijām un jā, apbrīnoju viņas sparu un enerģiju. Paldies.

Ļoti būtisku lomu manā dzīvē 8. klases noslēgumā ieņēma mana klases audzinātāja Gita. Tobrīd mainīju skolas, kas bija diezgan satraucošs posms un tiku sirsnīgi uzņemta jaunās klases kolektīvā. Viņa tik forši mācēja ar mums – dullajiem, tikt galā un visu sarunāt. Mani joprojām fascinē viņas radošās idejas un lugas, ko uzvedām skolas pasākumiem. Ļoti spilgti atmiņā palicis mūsu dzīves eksperiments ko veicām 9. klases pirmajā septembrī. Paldies skolotāj!

Vidusskolā bija daudzas skolotājas, kuras īpaši uzrunāja ar savu pieeju mācībām un tomēr, visvairāk atmiņā palikušas mācību stundas pie matemātikas skolotājas Antras. Atradu bēniņos veco Algebras kladi un jā – citāti uz klades malām ir daudz. Spožākais “Dzīve ir kaka, ja ne vairāk!” Lai arī citi nesapratīs, bet jā – skolotāja ļoti labi mācēja man – totālam nematemātiķim – kaut ko ieskaidrot. Diemžēl nevaru lepoties ar labiem centalizēto eksāmenu rezultātiem matemātikā, bet tomēr, kad augstskolā bija jāmācās augstākā matemātika, metu krustus un klusi priecājos, ka skolotājai vidusskolas laikā izdevies man kaut ko iemācīt. 

Skolotāju darbs nav viegls un mani neviens nespēs pārliecināt, ka skolotāji mūsdienās saņem pietiekošu uzmanību un atalgojumu. Esmu uzaugusi skolotāju ģimenē, un, redzot ar kādu atdevi strādā mani vecāki, bet cik maz to novērtē, ir ļoti skumji. Lai arī mūzikas skolotājiem nav tik daudz labojamo darbu kā matemātikas vai latviešu valodas skolotājiem, skats kā vecāki vakarā pie lampiņas sēž un vērtē kontroldarbus bij ierasta lieta. Protams, lielākos sveicienus vēlu tieši viņiem, jo abiem jau vairāk kā 20 gadus ir izdevies izturēt skolojot kā mazos, tā lielos nebēdņus. Kā jau skolotāju bērnam nākas, bija reizes, kad gaidot viņu darba dienas beigas, sēdēju klases aizmugurē un klusi pildīju mājasdarbus. Spilgti atmiņā palicis tas, kā tētis, vadot mūzikas stundu, kur tēma bija par roku, aktīvi sāka klases priekšā dejot – visiem mutes vaļā, bet efekts garantēts, uzmanība uz viņu, nevis kaut kur ārā pa logu. Bija pat laiks, kad mācījos pie abiem saviem vecākiem – bija neierasti sēdēt skolas solā, kad tavs tētis un mamma ir skolotājs, lomu sadalīt notiekti nav viegli kā bērnam, tā vecākam, bet izdevās, un varu tiekt tikai to labāko par tām stundām, ko pavadīju tieši viņu vadītajās mūzikas nodarbībās. Paldies, ka esat mums tik forši vecāki, paldies, ka esat tik radoši un aktīvi skolotāji!!! 

Nevar uzskaitīt visus, bet jā- šie ir cilvēki, kas vienmēr būs man atmiņā kā tie, kas raksturo skolotāja tēlu.

Lai jauka visiem skolotāju diena, neizmirstiet apsveikt savus SuperSkolotājus/as!!! 

Seko manam blogam BEZSAISTĒ arī Facebook!