Ūdens palīdz skolēnam labāk koncentrēties mācībām un apgūt jaunas zināšanas

Vasara paskrējusi vēja spārniem, klāt jaunais mācību gads! Kādam tas būs pirmais gads skolas solā, bet citam – iespēja atkal atgriezties mācību vidē un ik dienu satikt savus klasesbiedrus. 

Ikviens vecāks saviem bērniem vēl labāko, ir gatavs palīdzēt, lai atvase sasniegtu labākas sekmes, taču izrādās, ka zināšanu apguvē svarīga nozīme ir ne tikai grāmatām, uzdevumiem, regulāriem treniņiem, bet arī ūdenim! Jā, nepietiekami dzerot ūdeni samazinās bērna koncentrēšanās spējas, palēninās reakcijas laiks un pasliktinās īstermiņa atmiņa. Pētījumi atklāj, ka pat viegla dehidratācija, proti, pat ūdens zudums ķermenī par 1 – 2% var pasliktināt kognitīvās spējas.

Ikdienas mācību ritmā, kad stundas seko viena otrai, dehidratācija ir sastopama pat biežāk nekā varētu domāt! Cilvēka ķermenis dabiski zaudē ūdeni svīšanas, tualetes apmeklējuma laikā. Ūdeni nelielā apjomā zaudējam pat katras izelpas laikā!

Šī iemesla dēļ, ja bērns regulāri nepadzeras ūdeni, ir viegli piedzīvot dehidratāciju pat ikdienas gaitās. Galvassāpes, nogurums, nespēks ir tikai daži no veidiem, kā ķermenis mums saka priekšā, ka tam kritiski nepieciešams padzerties.

Var būt grūti uzraudzīt, vai bērns padzeras ūdeni laikā, kad atrodas skolā. Jo īpaši tāpēc, ka liela daļa bērnu labprātāk dzer saldinātus dzērienus nevis tīru ūdeni. Jāņem vērā, ka cukura, ar ko pārbagātas sulas un limonādes, pieplūdums patiesi var likt justies enerģiskākam, taču tas nehidratē smadzenes tā, kā to dara ūdens.

Kad bērna smadzenes nesaņem pietiekami daudz ūdens, viņa kognitīvā veiktspēja pasliktinās. Tas var ietekmēt skolēna spēju apgūt jaunu informāciju un koncentrēties stundu laikā. Pierādīts, ka pat pēc 25 ml ūdens izdzeršanas bērna uzmanības spējas var palielināties līdz pat 30%! Savukārt cits pētījums atklājis, ka studenti, kuriem eksāmenu laikā bija pieejams ūdens, uzrādīja par 4,8% labākus rezultātus nekā tie, kuriem ūdens nebija pieejams.

Kāpēc ūdenim ir tik ievērojama ietekme uz mūsu izziņas spējām, kāpēc ūdens nepieciešams, lai mēs varētu mācīties? Cilvēka smadzenes sastāv no miljardiem neironu, ko dēvējam arī par nervu šūnām. Kad uzņemam informāciju, neironi savā starpā sazinās, daloties informācijā, nostiprinot jaunus savienojumus jeb radot neirotransmisiju. Šajā procesā neironiem nepieciešams ūdens, jo tas ir ļoti svarīga mūsu šūnu un membrānu sastāvdaļa.

Regulāra ūdens uzņemšana ir svarīga bērna veselībai un smadzeņu darbībai, jo bērna organismā aptuveni 65% veido ūdens. Ūdens uzlabo asinsriti, transportē barības vielas un skābekli uz orgāniem, sekmē nieru darbību, palīdz kontrolēt ķermeņa temperatūru. 

Dehidratācija noslogo smadzenes un ķermeni, radot paaugstinātu stresa līmeni, taču skolēnam stress vajadzīgs vismazāk!

Cik daudz ūdens nepieciešams bērnam izdzert? Tas atkarīgs no viņa vecuma, fiziskās aktivitātes un vides. Lai nodrošinātu pastāvīgu hidratāciju, ieteicams ūdeni dzert visas dienas garumā pa vairākiem malkiem nevis uzreiz izdzert visas dienas normu. Šī iemesla dēļ svarīgi skolēna somā likt ne tikai mācību stundām nepieciešamās kancelejas preces un mācību grāmatas, burtnīcas, bet vienmēr arī pudeli ūdens, lai bērns regulāri varētu padzerties arī laikā, kad atrodas skolā.

Atceries – ja bērns jūtas izslāpis, viņš ir jau dehidratēts!

Cik daudz ūdens bērnam jāizdzer un kādu ūdeni izvēlēties?

Bērniem vecumā līdz 3 gadiem dienā ieteicamais šķidruma daudzums ir 100ml uz katru ķermeņa svara kilogramu. Vislabāk dienā nepieciešamo šķidruma daudzumu uzņemt ar ūdeni, taču pie uzņemtā šķidruma tiek pieskaitītas arī zupas, sulas, piens, kas gan vairāk pieskaitāmi pie maltītēm, jo satur kalorijas. Sākot jau no 4 gadu vecuma dienā būtu ieteicams uzņemt 1,6 l šķidruma, savukārt, sasniedzot 9 gadu vecumu, – 2l dienā. 

Rekomendējams vismaz pusi no diennakts laikā uzņemamā šķidruma daudzuma uzņemt ar tīru, dabīgu ūdeni. Tas nozīmē, ka svarīgi izpētīt uz ūdens iepakojuma etiķetes norādīto informāciju, pievēršot uzmanību, lai tajā nebūtu nitrātu un nitrītu, ūdens būtu dabīgi sārmains (pH 8).

Jo mazāk nitrītu (NO ⁻ ₂) un nitrātu (NO ⁻ ₃) jonu, jo tīrāks ir ūdens. Nitrātu un nitrītu saturs litrā augstākās tīrības kategorijas ūdens nedrīkst pārsniegt 1 mg/l. Viens no zināmākajiem dabiskajiem minerālūdeņiem Lietuvā ir „Akvilė”, tas tiek filtrēts caur pazemes iežu un smilšu slāņiem Dzūkijas Nacionālajā parkā. Unikālās izcelsmes dēļ „Akvilė” ir viens no retajiem ūdeņiem pasaulē, kurā nav ne nitrātu, ne nitrītu, līdz ar to tas ir piemērots ne tikai pieaugušajiem, bet arī mazuļiem.

Izvēloties dzeramo ūdeni, jāpievērš uzmanība arī tā sārmainības (pH) indeksam – jo augstāks tas ir, jo ātrāk ķermenis neitralizē skābumu, kas veicina ķermeņa novecošanos. Ūdens tiek saukts par sārmainu, ja tā pH ir 7,8–10. Jau pieminētā „Akvilė” ūdens pH ir 8 – tas ir dabiski sārmains.