Mīļākie un nemīļākie priekšmeti skolā

Tūliņ būs arī sagaidīts pirmais skolēnu brīvlaiks. Kamēr vēl bija bērndārznieka statusā, par šādu ekstru dēls pat nebija dzirdējis, tāpēc man viņam bija jāskaidro, kas gan ir brīvlaiks un ko tajā dara. Un uzzinot, ka “brīvlaiks” nozīmē to, ka nevajadzēs no rītiem celties un iet uz skolu, viņš tagad katru rītu ceļas ar vārdiem “žēl, ka brīvlaiks nevar sākties šodien”.

Katrā gadījumā, no sirds ceru, ka brīvlaika nedēļa nepaies, pildot neprātīgi uzdotos mājas darbus, kuru ir ļoti, ļoti, ļoti daudz. Patinot filmu atpakaļ, šķiet, ka nav bijusi neviena darba diena, kad vakarā mēs nesēdētu pie grāmatām un nemācītos. Visvairāk uzvelkos par skolotāju niķi nevis mājas darbus e-klasē ierakstīt uzreiz, bet kaut kad… kad nu ienāk prātā. Tā, piemēram, kādā piektdienā izpildījām visus uzdotos darbus uz nākamo nedēļu un laimīgi baudījām brīvdienas. Kuram gan ienāktu prātā nedēļas nogalē skatīties e-klasē, ne? Bet, izrādās, ka vajag gan! Jo skolotāja var pamosties svētdienas rītā un ierakstīt uz pirmdienu kādu mājas darbu. Kāpēc gan, ne? Tā teikt, pačakarēt tiem bērniem un viņu vecākiem nedēļas nogali. Cik esmu runājusi ar citiem vecākiem, kuri bērni mācās citās skolās, šāda sērga ir daudzās skolās. Vai ar to var cīnīties? Gribēju rakstīt skolotājai dusmīgu vēstuli, bet dzīvesbiedrs atrunāja, lai nesaietu pavisam ragos ar skolotājām.

Tieši dēļ nenormāli lielās mājas darbu slodzes dēlam jau izveidojies savs mīļāko mācību priekšmetu tops. To skaitā ir angļu valoda, dziedāšana, sports, un pat pret matemātiku viņam nebūtu iebildumu, bet latviešu valoda ir visu priekšmetu lielākais bubulis. Kad uzzina, ka šodien jau atkal ir latviešu valoda, dēls ir līdz asarām. Jo jālasa daudz, jāraksta arī ļoti daudz un skolotāja bez žēlastības tik liek vienu mīnusu pēc otras, lai arī cik cītīgi mēs mājās censtos rakstīt burtiņus un vilkt svītriņas. Būtu senāki laiki, noteikti viņš regulāri no “učenes” dabūtu pa nagiem ar lineālu. Atzīsiet, ka šādi mīnusi, kas seko viens pēc otra kā krusas graudi, jau nu baigi nemotivē mācīties un censties, jo vari censties, cik ļoti gribi, tik un tā nebūs labi. Pieļauju domu, ka arī es neprastu sarakstīt tik perfektus burtus, lai izpelnītos pozitīvu novērtējumu.

Jau vecāku sapulcē tikām brīdināti, ka ik mēnesi mācību priekšmetos būs pārbaudes darbi. Pirmie aiz muguras – matemātikā visi uzdevumi ar plusiņiem, bet latviešu valodā? Protams, trekni mīnusi. Ceru, ka tā dēļ dēls pirmajā klasē netiks atstāts uz otro gadu, jo vārds “pārbaudes darbs”, vēl jo vairāk 1.klasē, skan biedējoši. Bet līdz maijam jau vēl laiks trenēties, trenēties un mocīties.