Kad tu plāno savu bērnudārznieku atkal vestu uz bērnudārzu?

Cik vēl atlicis līdz skolas beigām? Mēnesis? Lieliski! Tiesa, pēdējās divās nedēļas viss iet kā pa sviestu. Šķiet, ka dēla skolotāji ir ieklausījušies Izglītības ministrijas teiktajā, ka mājmācībā apgūstamais apjoms nevar būt 1:1 tam, kuru šajā laikā bērns apgūtu skolā. Līdz ar to darbi ir paveicami ātrāk, nav arī vairs tik sarežģīti un komplicēti uzdevumi, kuru izpildē būtu jāiesaistās gandrīz vai visiem mājiniekiem.

Kaut kā viss ir salicies pa plauktiņiem un dienas plāns ir iestrādājies tā, ka, ja atzīšos godīgi, vairs pat nespēju iedomāties atgriešanos biroja dzīvē, kas nozīmē katru dienu pavadīt laiku turp un atpakaļ, sēdēt astoņas stundas no vietas pie datora, jo mājās pa vidu strādāšanai var ar bērniem iziet pavasarīgā pastaigā, un nevis uz 30 minūtēm, kā to atļauj darba līgumā noteiktais pusdienas pārtraukums, bet tik ilgi, cik vēlies, kaut vai uz divām stundām, jo savus darbus varēšu paveikt arī nedaudz vēlāk. Manuprāt, šajā laikā būtu neprātīgs tas vadītājs, kurš neņemtu vērā to, ka darbiniekiem ir bērni un pieprasītu bezierunu paklausību, no 9.00 - 18.00 neatraujot acis sēdēt pie datora un ar sekundes simtdaļas precizitāti atbildēt uz visiem vadības e-pastiem. Es tiešām ceru, ka jūsu vadītāji, ja šajā laikā apvienojat strādāšanu no mājām ar bērnu mācīšanu un vēl bērnudārznieka pieskatīšanu, ir pretimnākoši un saprotoši.

Kas man pašai personīgi pietrūkst šajā laikā? Iespējas brīvāk pārvietoties, apciemot savus vecākus, visas tās atceltās teātra izrādes, uz kurām šajā pavasarī un arī vasarā neaiziesim. Protams, arī laiks, jo tā, lai arī ko citi apgalvotu, šķiet, ir palicis mazāk. Nesanāk man īstenot citu ieteikumus tagad aktīvāk lasīt grāmatas, jo vakaros pēc garās dienas vienīgais, uz ko esmu spējīga, ir žurnālu lasīšana, jo šādai nodarbei nav vajadzīga tik augsta koncentrēšanās.

Kāds teiks, ka nav gudri vilkt vienlīdzības zīmi starp cilvēku dzīvību un kaut kādām nenozīmīgām izklaidēm. Protams, protams! Tieši šī iemesla dēļ jau arī mēs maksimāli cenšamies sēdēt mājās un vienīgā komunikācija ir tikai ar savas ģimenes locekļiem, kuri dzīvojam vienā dzīvoklī. 

Bērniem, savukārt, ļoti pietrūkst sporta nodarbību. Dēls noilgojies pēc basketbola treniņiem, jo uzkrātās enerģijas ir tik daudz, ka ar pastaigām vien nav līdzēts, tāpat arī meita ir ļoti noilgojusies pēc bērnudārza un, kā varu redzēt pēc viņas uzvedības, būšana mājās ir jau nogurdinājusi, jo aizvien biežāk piemeklē niķi bez iemesla, abi bērni kļuvuši nervozāki, biežāk raud vienkārši bez acīmredzama iemesla, jūtīgāk uztver katru pateikto aizrādījumu, kas visbiežāk beidzas ar histēriju, pārdzīvojumiem, frāzēm, ka "tu mani nemīli".

Ja es kā introverts cilvēks šo visu vēl uztveru viegli (izņemot, protams, pirmā mēneša nežēlīgi lielo mācību apjomu pirmklasniekam), tad bērni ir ļoti noilgojušies satikt savus vienaudžus un no sirds izdauzīties.

Skaidrs ir tas, ka šajā mācību semestrī skolēni skolā vairs neatgriezīsies un nav zināms, kā mācības norisināsies no septembra, bet bērnudārzi pilnībā slēgti nav. Tajos ar katru nedēļu atgriežas aizvien vairāk bērnu, jo vecākiem beigušies atvaļinājumi un gluži vienkārši jāatgriežas darbā. Visticamāk, arī es un mans vīrs jau padsmitajos datumos atgriezīsimies atpakaļ birojā, jo tāds ir vadības uzstādījums, tātad, arī jaunākajai atvasei nāksies doties uz bērnudārzu.

Viņa par to noteikti būs ļoti priecīga, bet man nav īstas ticības, vai tas ir pareizākais un foršākais lēmums. Centīšos runāt ar vadītāju, lai līdz brīdim, kad tiek mīkstināti ierobežojumi un drīkst pulcēties nedaudz vairāk cilvēki nekā tikai divi, es tomēr varētu turpināt strādāt attālināti, līdz ar to bērni drošībā atrastos mājās.

Vai tavs bērnudārznieks šajā laikā apmeklē iestādi vai arī dzīvojas mājās? Kad plānojat atstāk bērnudārza apmeklēšanu?