Kad bērns ir pietiekami liels, lai viens pats ietu uz skolu?

Pirmklasnieku vecākiem dzīve ir pilna ar izaicinājumiem, jo jāprot samenedžēt bērna nogādāšana skolā tā, lai vienlaikus arī katru dienu nekavētu darbu. Mēs dēlu uz skolu vedam uz maiņām – tad es, tad vīrs. Ar izņemšanu no skolas ir gluži tāpat.

Protams, radies jautājums, cik ilgi tā spēsim, jo bērns skolā ir jau pirms 8.00, tad mēs paši pa galvu, pa kaklu metamies uz darbu, lai pēdējā sekundes simtdaļā ieskrietu birojā. Ja pa ceļam ir sastrēgumi, tad 100 punkti, ka diena būs sačakarēta un darbs nokavēts.

Kolēģiem, protams, patīk gudri parunāt, prasot, cik tad ilgi es ar to puiku auklēšos. Lai uz skolu un mājās iet pats. Tas nekas, ka nesen vien apritējuši 7 gadi, ne vienmēr atceras palūkoties uz abām pusēm, šķērsojot ielu. Esam nolēmuši, ka vismaz līdz pavasarim dēlu noteikti vedīsim uz skolu un mājās, neskatoties uz to, ka skola it kā neatrodas tālu no mājām, taču viena iela tik un tā jāšķērso.

Protams, kolēģi, dzirdot manu lēmumu, māca vēl vairāk, daloties ar savu pieredzi par to, ka pārāk auklējamies. Pretī lieku argumentu, ka ir skolas noteikumi par to, ka 1.klases skolēni nedrīkst vieni paši pamest skolu, jo skolas pieredzē ir vairāki gadījumi, kad jāiesaista papildspēki, lai atrastu nomaldījušos bērnus, kuri paši devušies mājās. Nekad jau nevar zināt, kāda fiksā ideja iešaujas bērna prātā. Piemēram, cik gan daudz vajag, lai mazais septiņgadnieks izdomātu šoreiz pamainīt mājupceļa maršrutu un beigu beigās apmaldītos. Mūsējam jau nu noteikti prātā varētu iešauties kāda šāda ideja, jo fantazēt un prātot viņam patīk ļoti.

Atceros, ka es savulaik no skolas braucu mājās viena pati. Taču, atzīsim, pirms 30 gadiem bija nedaudz savādāki likumi.

Priecāšos, ja padalīsies ar savu pieredzi – no kāda vecuma jūsu skolēns viens pats devās uz skolu/ mājup?