Kad bērns ir pietiekami liels, lai viens pats ietu uz skolu?

Kad bērns ir pietiekami liels, lai viens pats ietu uz skolu?

05. Nov 09:53 SkolēnaMamma SkolēnaMamma

Pirmklasnieku vecākiem dzīve ir pilna ar izaicinājumiem, jo jāprot samenedžēt bērna nogādāšana skolā tā, lai vienlaikus arī katru dienu nekavētu darbu. Mēs dēlu uz skolu vedam uz maiņām – tad es, tad vīrs. Ar izņemšanu no skolas ir gluži tāpat.

Protams, radies jautājums, cik ilgi tā spēsim, jo bērns skolā ir jau pirms 8.00, tad mēs paši pa galvu, pa kaklu metamies uz darbu, lai pēdējā sekundes simtdaļā ieskrietu birojā. Ja pa ceļam ir sastrēgumi, tad 100 punkti, ka diena būs sačakarēta un darbs nokavēts.

Kolēģiem, protams, patīk gudri parunāt, prasot, cik tad ilgi es ar to puiku auklēšos. Lai uz skolu un mājās iet pats. Tas nekas, ka nesen vien apritējuši 7 gadi, ne vienmēr atceras palūkoties uz abām pusēm, šķērsojot ielu. Esam nolēmuši, ka vismaz līdz pavasarim dēlu noteikti vedīsim uz skolu un mājās, neskatoties uz to, ka skola it kā neatrodas tālu no mājām, taču viena iela tik un tā jāšķērso.

Protams, kolēģi, dzirdot manu lēmumu, māca vēl vairāk, daloties ar savu pieredzi par to, ka pārāk auklējamies. Pretī lieku argumentu, ka ir skolas noteikumi par to, ka 1.klases skolēni nedrīkst vieni paši pamest skolu, jo skolas pieredzē ir vairāki gadījumi, kad jāiesaista papildspēki, lai atrastu nomaldījušos bērnus, kuri paši devušies mājās. Nekad jau nevar zināt, kāda fiksā ideja iešaujas bērna prātā. Piemēram, cik gan daudz vajag, lai mazais septiņgadnieks izdomātu šoreiz pamainīt mājupceļa maršrutu un beigu beigās apmaldītos. Mūsējam jau nu noteikti prātā varētu iešauties kāda šāda ideja, jo fantazēt un prātot viņam patīk ļoti.

Atceros, ka es savulaik no skolas braucu mājās viena pati. Taču, atzīsim, pirms 30 gadiem bija nedaudz savādāki likumi.

Priecāšos, ja padalīsies ar savu pieredzi – no kāda vecuma jūsu skolēns viens pats devās uz skolu/ mājup?

lauvinja lauvinja 05. Nov 10:09

Kolēģiem un darba devējam ir visas tiesības būt neapmierinātiem ar regulāriem kavējumiem. Te vecākiem ir problēma ar laika menidžementu - jāceļas mazliet agrāk un jāved bērns uz skolu ātrāk, jā, nāksies vien bērnam mazliet ātrāk būt skolā, bet šo laiku var izmantot lietderīgi kādas grāmatas palasīšanai vai uzdotā atkārtošanai, piem. tajā pašā lasīšanā.

Nav vienas pareizās atbildes, kurā brīdī palaist bērnu vienu pašu uz/no skolas. Meita tik ļoti vienmēr tiecās pēc patstāvības, ka eksperimentālā kārtā no skolas mājās nāca jau pirmās klases oktobrī, uz/no skolas pati sāka pilnīgi patstāvīgi doties ar jauno gadu. Ja godīgi, tad ne tikai pati gāja uz/no skolas, bet devās uz pulciņiem uz citu Rīgas pusi un gāja uz bodi iepirkties. Patiesības labad jāsaka, ka dzīve piespieda, es nebiju morāli gatava, bet kā kā bija ziemas vidus, man lauzta kāja, ārā slidens un mājās pusotru gadīgs bēbis, bet vīrs akūti nonācis slimnīcā. Meita tika galā godam un bez problēmām.
Jaunākais nebija tik uzņēmīgs, uz skolu pirmajā klasē tika pārsvarā vests (gāja kopā ar māsu), bet otrajā pusgadā tāpat sāka doties arī viens, bet skola mums 10 minūšu pastaigas attālumā un jāškērso vien viena iela, pretī skolai gājēju pāreja. Mājās gan sāka nākt pats jau novembra.
Sajūti savu bērnu.