Kā audzināt talantīgus un pašpārliecinātus bērnus - saruna par izglītību un atbildību

28. Feb 09:55 Māmiņu.Klubs Māmiņu.Klubs

Kāda ir skola, kas patiešām palīdz bērnam saprast, kas viņš ir un ko vēlas darīt dzīvē? Šis jautājums arvien biežāk uzrodas vecākiem, kuri meklē ne tikai zināšanas, bet arī vidi, kurā aug pašapziņa, patstāvība un raksturs.

Māmiņu Kluba TV raidījuma un podkāsta sarunā par izglītību, bērnu talantiem un atbildību piedalās trīs bērnu mamma Elīza Bērziņa  (elisa_berzina) un Acton Academy Riga veidotāji Dāvis un Laura Martini. Viņu pieredzes ir atšķirīgas, taču vieno atziņa - tradicionālā skola ne vienmēr iemāca svarīgāko.

Laura atzīst, ka skolā mācījās labi un viss padevās, tomēr, pabeidzot skolu, nebija skaidrs, ko darīt tālāk. Sajūta bija kā iziet no sistēmas, kurā visu laiku kāds pasaka priekšā, un pēkšņi nonākt realitātē, kur jāpieņem pašam savi lēmumi. Līdzīgi arī Dāvis pēc skolas izvēlējās studijas, balstoties uz prognozēm par nākotnes profesijām, nevis iekšēju pārliecību.

Tieši šī pieredze kļuva par iemeslu veidot skolu, kuras mērķis ir citāds. Acton Academy Riga sevi sauc par 21. gadsimta skolu un pirmo Aktona akadēmiju Baltijas valstīs. Tā apvieno Marijas Montesori filozofiju ar mūsdienīgām mācību metodēm un ir daļa no starptautiska tīkla, kurā jau ir vairāk nekā 300 skolu visā pasaulē.

Skolas pamatā ir trīs virzieni - iemācīties mācīties, iemācīties darīt un iemācīties būt. Tas nozīmē attīstīt spēju pašam izvirzīt mērķus, meklēt un analizēt informāciju, apgūt reālās dzīves prasmes un vienlaikus veidot raksturu un attiecību prasmes.

Mācību vide atšķiras no ierastās. Tā ir sokrātiska pieeja, kur skolotājs nevis pasaka pareizo atbildi, bet uzdod jautājumus, kas rosina domāt. Skolēni diskutē, pamato savu viedokli un mācās argumentēt. Būtiska ir arī praktiskā pieredze - uzņēmējdarbības projekti, prakses un tematiski mācību cikli, kuros caur konkrētu tēmu tiek attīstītas dzīves prasmes.

Liela uzmanība tiek pievērsta brīvības un atbildības līdzsvaram. Skolā tiek runāts nevis par paklausību, bet par iekšējo disciplīnu. Brīvība nozīmē arī atbildību par savām izvēlēm. Ja bērns izvēlas rīkoties noteiktā veidā, viņš saskaras ar loģiskām sekām. Tas palīdz veidot izpratni par cēloņsakarībām un attīstīt pašvadību.

Sarunā tiek skarts arī sociālo tīklu jautājums. Skolā telefoni mācību laikā netiek izmantoti, lai nodrošinātu apzinātu un fokusētu vidi. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka digitālā vide ir vecāku atbildība un audzināšanas jautājums, nevis tikai valsts regulējums.

Ko vecāki var darīt jau šodien, lai stiprinātu bērna pašapziņu? Dāvis uzsver, ka svarīgi ir slavēt nevis rezultātu, bet bērna rakstura īpašības un centienus. Ja bērns tiek novērtēts par izpalīdzību, neatlaidību vai drosmi, viņš tieši šīs īpašības centīsies atkārtot. Tā veidojas izaugsmes domāšana un iekšēja pārliecība par savām spējām.

Savukārt vecākiem, kuru bērni mācās tradicionālajās skolās, ieteikums ir vairāk iesaistīties ārpusstundu aktivitātēs un mājās veidot sarunas, kurās bērns var izteikt viedokli bez bailēm tikt novērtēts kā pareizs vai nepareizs. Uzdot jautājumus, klausīties un palīdzēt bērnam argumentēt savu domu - tas ir viens no veidiem, kā attīstīt kritisko domāšanu un stiprināt pašapziņu.

Izglītība nav tikai par atzīmēm un eksāmeniem. Tā ir par spēju domāt, izvēlēties un uzņemties atbildību. Un, iespējams, svarīgākais jautājums vecākiem nav, kurā skolā bērns mācās, bet gan - vai viņš mācās iepazīt pats sevi un attīstīt talantus.