Ieteikumi, kā rīkoties, lai bērns internetā varētu justies droši

18. Mar 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Internets veido lielu daļu no mūsu ikdienas, tāpēc ir naivi domāt, ka spēsim bērnus atturēt no tajā esošās informācijas, vai izslēgt internetu no viņu dzīves pilnībā. Tas arī nav vajadzīgs, taču ir būtiski nodrošināt, lai bērna uzturēšanās internetā būtu maksimāli droša.

Vecākiem jāatcerās, ka viņi zina tikai pavisam mazu daļu no tā, kur ir viņu bērni un ko viņu bērni dara, tāpēc, kamēr neko nezinām, mums var šķist, ka bērns ir pilnīgā drošībā. Tomēr ir jāpatur prātā, ka bērns internetā ir, un tā ir viņa vide, kurā viņš skatās video, izmanto sociālos tīklus un reģistrējas spēļu platformās. Drossinternets.lv vadītājas Maijas Katkovskas aicinājums vecākiem, kuri bērna rokās iedod ierīci, ir pārrunāt noteikumus atbilstoši bērna vecumam, kā arī painteresēties, kur bērns atrodas. Vienlaikus viņa norāda, ka tad, ja bērns ir piereģistrējies, piemēram, Instagram, nevajag uzreiz likt izdzēst savu profilu, bet tā vietā piereģistrēties šajā tīklā pašam vai vismaz vienoties, kurš no ģimenes locekļiem Instagram izmantos un sekos līdzi bērna darbībām.

Saturs internetā ir ļoti dažāds, un dažkārt bērni “uzduras” arī pornogrāfiska satura materiāliem. “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle stāsta, ka procentuāli lielākā daļa no pornogrāfijas materiāliem domāta pieaugušiem vīriešiem ar mērķi, lai vīrietis, skatoties šāda veida materiālu, uzbudinātos. Viņa uzsver, ka vecākiem jau agrīnā vecumā jārunā ar bērnu par seksualitāti un, ja bērnam ir jautājumi par to, kas ir sekss, arī jāatbild uz šiem jautājumiem. “Ir jārunā, ka sekss ir pozitīvs tikai tad, kad abas puses to vēlas un saprot, kas ar viņām notiek. Protams, jāskatās, ja bērns ir redzējis šādu informāciju, reakcijai jābūt gudrai, apvaicājoties, ko bērns skatās. Tajā brīdī vecākiem jārunā ar bērnu, ka tā ir nevis realitāte, bet gan speciāli izveidots video pieaugušiem vīriešiem, kuri to skatās kā izklaidi,” mudina I. Ķelle.

Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska uzsver, ka gadījumos, ja bērns internetā saskāries ar pornogrāfiju, vecāku reakcija nedrīkst būt saasināta, nobiedējot bērnu. Otrkārt, ir jāsaprot, kur tieši bērns ir redzējis pornogrāfisko saturu un kā līdz tam nonācis. “Ja bērns pats meklējis šādus atslēgvārdus, jo vienaudži par to runājuši un tas šķitis interesanti, tā ir mazāka nedrošā situācija, bet var būt arī gadījumi, kad pornogrāfiska satura materiālus bērnam atsūtījis kāds cits,” teic viņa. Maijas Katkovskas pieredzē ir bijuši gadījumi, kad lielāks bērns šādu informāciju atsūtījis jaunākam, jo 14 vai 15 gadus veci jaunieši domā, ka ir uzjautrinoši nosūtīt mazākiem bērniem saites ar pornogrāfisku saturu un redzēt, kā viņi reaģē, pasmejoties par to. Tajā pašā laikā var būt situācijas, kad saites atsūtījis pieaugušais, cenšoties radīt bērnā interesi par seksu, pornogrāfiju un uzsākt par to sarunu.

Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska: “Ja bērnam nebūs savstarpējā uzticēšanās ar saviem vecākiem, ir liela varbūtība, ka bērns ar šo pieaugušo, kurš izliekas iejūtīgs un rūpīgs, veidos sarunu. Tad var gadīties, ka bērns iekrīt pamatīgās nepatikšanās.”

Tāpat arī, pēc Drossinternets.lv vadītājas teiktā, ir bijuši gadījumi, kad arī paši bērni nonāk internetā, jo ir fotografējuši savus kailfoto, un uz to viņus pamudinājis pieaugušais. “Ja padsmitgadīga meitene sevi ir nofotografējusi, tad nekādā gadījumā nedrīkst viņai pārmest, bet ir jānoskaidro, kāpēc viņa šīs fotogrāfijas kādam sūtīja, kas viņu pamudināja to darīt, vai šantažēja. Tas ir jānoskaidro, lai varētu apturēt cilvēku, kas pamudina bērnu uz šādām darbībām,” uzsver speciāliste.

Ieteikumi vecākiem, lai bērni internetā varētu justies drošāk:

  • Uzlikt google.com drošo meklēšanas režīmu;
  • Uzlikt youtube.com ierobežoto skatīšanos, lai pirmsskolas vecuma bērni neredz savam vecumam neatbilstošu saturu.
  • Piereģistrēties sociālo tīklu platformā, kuru lieto bērns, lai redzētu, kā viņš tajā izpaužas.