Gatavojamies skolai: Atā, atā, bērnudārz!

Gatavojamies skolai: Atā, atā, bērnudārz!

16. Aug 00:00 SkolēnaMamma SkolēnaMamma

Man nekad nebija ienācis prātā, ka bērna pēdējā diena bērnudārzā man šķitīs tik dīvaina. 

Lai gan jau esam savlaicīgi sākuši gatavoties skolai un skolas tēma ikdienas sarunās ienāk aizvien biežāk, tik un tā ar prātu ir grūti pierast pie tā, ka septembrī viss mainīsies - katram bērnam būs jādodas uz savu pusi.

Tā kā bērni, kuri šogad uzsāk skolas gaitas, vismaz Rīgā bērnudārzu drīkst apmeklēt tikai līdz 15.augustam, dēls savas bērndārznieka gaitas ir noslēdzis. Uz bērnudārzu vakar devāmies ar puķu pušķīšiem, lai skaisti atvadītos no audzinātājas un auklītes, līdzi paņemot arī maisiņu, kurā dienas beigās salikt visas skapītī esošās mantas.

Un tajā brīdī, kad pēc launaga aizgāju pēc dēla un sākām kārtot ārā no skapīša mantas, sirds nedaudz sažņaudzās, jo es pa īstam apjautu, ka mans dēls ir liels. Viss, vairs nekāda bērnudārza! Trīs reizes pārbaudījuši, vai skapītī nekas nav aizmirsts, devāmies pie bērnudārza vadītājas, kur pavisam ātri saņēmām visus dēla dokumentus. To vidū arī veselības karti, kuru gatavojām vēl tad, kad manam mazajam lielajam dēlam bija vien 1,5 gadiņš un viņš sāka apmeklēt bērnudārzu. Tajā ieraksti par visām vakcīnām, sakrātas visas ārsta zīmes par slimošanām. 

Ziniet, tas brīdis, kad nopērc pirmo skolas somu, saņem skolas formu vai arī pērc nepieciešamās kancelejas preces, nav pielīdzināms momentam, kad paraksties par bērnudārza dokumentu izņemšanu. Un viss - mazā skolēna dzīve ir sākusies!

Medicīnisko karti nogādājām doktorātā, kur medmāsiņa to aizpildīja ar aktuālo informāciju, un tagad atliek vien to aiznest uz skolas kanceleju.

Mūsu pirmklasnieks tagad ir pa īstam pirmklasnieks. Vairākus gadus iestaigātā taciņa uz bērnudārzu nu palikusi aiz muguras.