Emocionāli un fiziski vardarbīgiem bērniem neierobežos iespēju mācīties skolā

Trešdien, 12. oktobrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, trešajā lasījumā izskatot grozījumus Izglītības likumā, lēma no likumprojekta izņemt pantu, kas paredzēja emocionāli un fiziski vardarbīgus bērnus nošķirt no izglītības ieguves skolā, turpinot izglītoties dzīvesvietā.

Iepriekš pret minēto likuma redakciju iebilda Valsts prezidents Egils Levits, kurš vēstulē par likumprojekta virzību atbildīgajai Saeimas komisijai norādīja, ka tādējādi tiktu traucēta izglītības ieguve, jo mājmācības risinājums šādiem bērniem visdrīzāk būtu praktiski neiespējams.

"Mums visiem kopā ir jārisina skolās esošās problēmas ar bērniem, kuri ir emocionāli un psiholoģiski vardarbīgi. Katrs skolēns ir pelnījis drošu skolas vidi, kurā var iegūt kvalitatīvu izglītību. Vienlaikus mēs kā sabiedrība nevaram priekšlaikus norakstīt arī tos bērnus, kuriem ir tendence uz emocionālu un psiholoģisku vardarbību. Arī viņiem ir nepieciešams atbalsts un palīdzība, lai viņi varētu iegūt izglītību un sekmīgi socializēties sabiedrībā, pārvarot savas problēmas. Tas ir mūsu visu interesēs," vēstulē Saeimas komisijai rakstīja Levits.

Vienlaikus Saeimas komisija lēma papildināt likumu ar pantu, paredzot, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Labklājības ministriju (LM) un Veselības ministriju (VM) izstrādās informatīvo ziņojumu par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju sadarbību, lai izveidotu attiecīgu atbalsta pasākumu sistēmu izglītojamiem, viņu ģimenēm un pedagogiem.

Likums paredz, ka minētais ziņojums Ministru kabinetā jāiesniedz līdz 2023. gada 15. februārim.

Tāpat IZM sadarbībā ar LM un VM līdz 2023. gada 14. aprīlim jāiesniedz valdībā ziņojums par iekļaujošās izglītības attīstību pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības un profesionālās izglītības pakāpēs.